SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. novembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
7
7

Kam pievērst uzmanību, lai nerastos šaubas par aizdomīgu darījumu

FOTO: Freepik

Ja pirms dažiem gadiem jautājumi, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, galvenokārt nodarbināja bankas un tiesībsargājošās iestādes, tad tagad tas skar gandrīz ikvienu – gan uzņēmumu, gan privātpersonu. Ko darīt, lai nerastos šaubas par darījuma tiesiskumu? Kādu darījumu var uzskatīt par aizdomīgu?

īsumā
  • Gandrīz ikvienam ir pamatotas bažas, kā nenonākt zem izmeklējošo iestāžu lupas, piemēram, privātpersonai, kad ir jāpierāda līdzekļu izcelsme, ja tā vēlas ņemt hipotekāro kredītu.
  • Bankai var rasties papildu jautājumi, ja iepriekš sniegtā informācija par uzņēmuma parametriem – apgrozījumu vai citiem finanšu parametriem – vairs nesaskan ar uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem vai mantu.
  • Atsevišķos gadījumos ir vajadzīgi daudz detalizētāki pierādījumi. Nereti bankas vai iestādes izmeklēšanas posmā uzņēmumam tiek pieprasīts atklāt pat e-pasta saraksti ar saviem sadarbības partneriem.
  • Ir vajadzīga papildu informācija, ja tiek pamanīti tā saucamie “sarkanie karogi”.

Uz šiem jautājumiem seminārā 27. oktobrī atbildēja zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” zvērināta advokāta palīdze Agneta Rumpa, akcentējot, kāpēc AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas) jautājumi ir būtiski ne tikai bankām.

Kas ir aizdomīgs darījums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma 1. panta 17. punktā aizdomīgs darījums tiek definēts kā “darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu”.

LV portāls jau rakstīja, ka  Finanšu izlūkošanas dienests ir publicējis vadlīnijas ziņojumu sniegšanā par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no šāda veida darījumu veikšanas, kā arī izstrādājis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes.

Sekas, nonākot zem lupas

Gandrīz ikvienam ir pamatotas bažas, kā nenonākt zem izmeklējošo iestāžu lupas, piemēram, juridiskai personai, atverot bankas kontu, savukārt privātpersonai, kad ir jāpierāda finanšu līdzekļu izcelsme, ja tā vēlas ņemt hipotekāro kredītu.

A. Rumpa minēja, kādas sekas varētu būt uzņēmumiem, ja tie nonāktu tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā saistībā ar AML jautājumiem. Tās būtu:

  • iesaldēti/konfiscēti līdzekļi;
  • reputācijas “melnais zīmogs”;
  • grūtības sekmīgi turpināt uzņēmējdarbību;
  • zaudējumi darījumos ar neuzticamiem partneriem.

Kādu darījumu var uzskatīt par aizdomīgu

“Sorainen”, strādājot kopā ar bankām un uzņēmumiem, ir izveidojies priekšstats, kādu darījumu finanšu iestāde var uzskatīt par aizdomīgu.

Ko banka redz, kad uzņēmums veic darījumu? A. Rumpa skaidroja: “Bankai ir zināms maksājuma veicējs vai saņēmējs, maksājuma summa, valūta, banka, no kuras tiek veikts maksājums, maksājuma saņēmēju ģeogrāfija. Pats par sevi nekas no šīs informācijas nevar būt aizdomīgs, taču problēmas var sākties brīdī, ja darījums kādā no aspektiem atšķiras no tā, ko uzņēmums finanšu iestādei iepriekš ir stāstījis. Piemēram, ja klients ir apgalvojis, ka ikdienā pārskaitīs vai saņems līdzekļus tikai no/uz Latvijas uzņēmumiem, bet pēkšņi kontā ienāk summas no citām valstīm, sliktākajā gadījumā no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Tad, protams, bankai var rasties aizdomas par šādu darījumu. Bet katrs konkrētais darījums ir jāvērtē atsevišķi.”

Jautājumi, kādus bankas uzdod, ja ir aizdomas par neskaidru darījumu, mēdz būt šādi:

  • Vai uzņēmumi patiešām eksistē?
  • Kādi cilvēki patiesībā ir iesaistīti (patiesā labuma guvēji, uzņēmuma vadība, pārstāvji)?
  • Vai ir skaidra un saprotama uzņēmuma darbība (piedāvātie pakalpojumi vai produkti)?
  • Vai ir zināms un pazīstams tirgus (teritorija), kurā uzņēmums un/vai tā sadarbības partneris darbojas?
  • Vai uzņēmuma finanšu dati (apgrozījums, naudas plūsma) ir saprotami, ekonomiski pamatoti un nav pretrunā ar uzņēmuma saimniecisko darbību?
  • Vai ir pieejami darījumu pamatojošie dokumenti ar sadarbības partneriem, un vai tie ir saprotami?

Darījumu pierādījumi

Seminārā plašs jautājumu loks bija saistīts ar konkrētām biznesa darījumu situācijām –, līdz cik lielai pakāpei būtu jāpārliecinās par saviem darījumiem un sadarbības partneriem.

Jautājums: Preču imports/eksports

Uzņēmums nodarbojas ar preču importu un eksportu. Līdz kādai robežai no darījuma partneriem ir jāprasa dokumentācija, lai bankai varētu pierādīt, ka darījumi ir patiesi un nav nekā aizdomīga?

Atbilde: Darījumi, kas saistīti ar reālu preču importu/eksportu ir visvieglāk pamatojamie darījumi, jo tiem gandrīz vienmēr komplektā ir virkne pavadošo dokumentu – sadarbības līgumu, preču saņemšanu/nosūtīšanu apliecinošo dokumentu, rēķinu u. c.

Jautājums: Patiesā labuma guvējs zema riska pakalpojumu sniegšanā

Ja tiek sniegti zema riska pakalpojumi, vai būtu nepieciešams klientam pieprasīt uzrādīt personas pārstāvja identificējošu dokumentu jeb patiesā labuma guvēja (PLG) identificējošu dokumentu? Vai PLG identifikācija būtu jāpārbauda tiešsaistē, video formātā?

Atbilde: Ja pakalpojums ir zema riska, tad sākotnēji šķiet, ka nav nepieciešams pārliecināties par personas pārstāvi un PLG identificējošiem dokumentiem tiešsaistes režīmā.

Atsevišķos gadījumos ir vajadzīgi daudz detalizētāki pierādījumi, skaidroja A. Rumpa. Nereti bankas vai iestādes izmeklēšanas posmā uzņēmumam tiek pieprasīts atklāt e-pasta saraksti ar saviem sadarbības partneriem. Tas ir gadījumos, kad ir daudz grūtāk pierādīt uzņēmuma darbību, piemēram, pakalpojumos, kas nav fiziski taustāmi, – starpnieku pakalpojumos, interneta vidē veiktajos pakalpojumos.

Kas ir “sarkanie karogi”

Dokumentu apjoms, kas ir nepieciešams par darījumu un savu darījumu partneri, ir plašs, un rodas jautājums: vai tiešām par savu sadarbības partneri un viņa uzņēmējdarbības detaļām ir jāzina pilnīgi viss? A. Rumpa apgalvo, ka nav, bet ir vajadzīga papildu informācija, ja tiek pamanīti tā saucamie “sarkanie karogi”:

  • publiski pieejama negatīva rakstura informācija;
  • darbībai nepietiekams vai pārmērīgs darbinieku skaits;
  • nodokļu parādi;
  • uzņēmuma mājaslapa liecina, ka netiek veikta reāla uzņēmējdarbība;
  • iespējami “čaulas uzņēmumi”.

Nemaksāja darbiniekiem algu

“Sorainen” praksē ir bijis gadījums, kad banka sāka interesēties par uzņēmumu, kuram nebija algotu darbinieku un bankas kontos neparādījās informācija par darbinieku algām. Konkrētajā situācijā bija loģisks izskaidrojums – darbinieki tika noalgoti ar ārpakalpojuma uzņēmuma starpniecību, un maksājumi tika veikti.

A. Rumpa uzsvēra, ka ir jāņem vērā, – bankai var rasties papildu jautājumi, ja iepriekš sniegtā informācija par uzņēmuma parametriem – apgrozījumu vai citiem finanšu parametriem – vairs nesaskan ar uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem vai mantu.

Svarīga arī mājaslapa

Uzņēmumiem ir svarīgi pievērst uzmanību arī savai mājaslapai. Nereti tā ir informācijas avots uzņēmuma reālās darbības noskaidrošanai.

“Sorainen” praksē ir bijis gadījums, kad klients bankai apliecināja, ka ir sniedzis pakalpojumu caur konkrētu mājaslapu, taču izrādījās, ka pakalpojumi ir sniegti agrāk, nekā tika izveidota mājaslapa (pēc tajā redzamās informācijas). Tas radīja aizdomas, ka mājaslapa ir izveidota tikai skata pēc, lai radītu priekšstatu par it kā notiekošu uzņēmējdarbību.

Svarīga konkrētā situācija

“Nav vienas atbildes, kāds darījums noteikti būs un kāds nebūs aizdomīgs,” norāda A. Rumpa. “Svarīga ir katra konkrētā situācija. Bet ir jābūt drošam, ka saskan informācija, kuru sniedz bankai un savam sadarbības partnerim.”

Svarīgi ir atcerēties, ka bankām kā NILLTFN likuma subjektiem ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Pretējā gadījumā sodi par neziņošanu ir bargi.

Lai novērstu banku un darījuma partneru šaubas jau sākotnēji, vienmēr vajadzētu ievērot noteikumus un rīkoties atbilstoši NILLTFN likuma prasībām, kā arī nodrošināt caurskatāmību komunikācijā, laikus sniedzot prasītās atbildes.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU