Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
5. augustā stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri pastiprina kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izkrāpšanu un viltošanu, savukārt par atbildību pastiprinošu apstākli ir noteikts sociālais naids.
Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI.
Direktīva nosaka noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu cīņā pret krāpšanu, viltošanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Savienības bezskaidras naudas plūsmu, lai stiprinātu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Eiropas Padomes tīmekļvietnē skaidrots, ka direktīvas mērķis ir būt tehnoloģiski neitrālai un ietvert ne tikai tradicionālos bezskaidras naudas maksājumus, piemēram, tos, kas tiek veikti ar banku kartēm vai čekiem, bet arī maksāšanas veidus, kas parādījušies pēdējos gados, piemēram, e-makus, mobilos maksājumus un virtuālās valūtas.
Tiek lēsts, ka jau 2013. gadā noziedznieki, krāpjoties ar bezskaidras naudas maksājumiem, ir nozaguši kopumā 1,44 miljardus eiro. Katru gadu Eiropas pilsoņi saņem aptuveni 36 miljardus pikšķerēšanas vēstuļu.
Tā kā līdz šim Krimināllikums neaptvēra atsevišķas direktīvā noteiktās darbības, tad regulējums tiek pilnveidots, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem.
Grozījumi arī papildināti ar atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem.
Tāpat Krimināllikumā papildināts 48. pants, kas par atbildību pastiprinošu apstākli turpmāk nosaka arī sociālo naidu. Tas dos iespēju noteikt bargāku sodu gadījumos, kad jebkāds no Krimināllikuma paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiks izdarīts ne tikai rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ, bet arī sociālā naida dēļ.
Lai pastiprinātu kriminālatbildības noteikšanu par pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu, Krimināllikumam tiek pievienots 218.1 pants “Faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā”.
Plašāk:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
