Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu, 4. martā valdībā ir atbalstīti Krimināllikuma grozījumi, kuri precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem – kredītkartēm, maksājumu kartēm u. c.
Ar likumprojektu, kas Saeimai vēl jāpieņem, Latvijā tiks pastiprināta aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu (kredītkartēm, tiešsaistes iepirkšanos utt.), norādīts anotācijā.
Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes pamatlēmumu Nr. 2001/413/TI. Direktīva jāievieš līdz 2021. gada 31. maijam.
Direktīva paredz noteikumus, pēc kuriem definēt noziedzīgus nodarījumus, kā arī sankcijas par krāpšanu, viltošanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Savienības bezskaidras naudas plūsmu, lai stiprinātu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem.
Eiropas Padomes tīmekļvietnē skaidrots, ka direktīvas mērķis ir būt tehnoloģiski neitrālai un ietvert ne tikai tradicionālos bezskaidras naudas maksājumus, piemēram, tos, kas tiek veikti ar banku kartēm vai čekiem, bet arī maksāšanas veidus, kas parādījušies pēdējos gados, piemēram, e-makus, mobilos maksājumus un virtuālās valūtas.
Direktīvā ietvertie noziedzīgo nodarījumu sastāvi un par tiem paredzētās sankcijas jau pašreiz kopumā atbilst tam, par ko kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 177.1 pantā “Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā”, 193. pantā “Nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”, 193.1 pantā “Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”, 241. pantā “Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai”, 243. pantā “Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju” un 244. pantā “Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm”, norādīts likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa secināja, ka ne visas direktīvā definētās nelikumīgās darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem tiek aptvertas ar KL 193., 193.1 un 244. pantu, tāpat arī 241. un 244. pantā nav ietverta organizētas grupas kvalificējošā pazīme, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktores vietnieks Uldis Zemzars skaidro, ka Krimināllikums neaptver atsevišķas direktīvā noteiktās darbības. Piemēram, KL 193. pants neaptver direktīvas 4. panta c) punktā paredzēto darbību “valdījums”. Šāda darbība atbilst KL jau šobrīd lietotajam terminam “glabāšana”. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz KL 193. panta otrās un trešās daļas dispozīcijā ietvert darbību “glabāšana”.
Vienlaikus direktīvas 4. panta d) punkts noteic, ka dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētās darbības, ja tās izdara tīši, ir sodāmas kā noziedzīgs nodarījums: “nozagta, viltota vai falsificēta materiāla bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļa iegāde sev vai citai personai, tostarp tā saņemšana, piesavināšanās, pirkšana, pārvešana, importēšana, eksportēšana, pārdošana, transportēšana vai izplatīšana krāpnieciskas izmantošanas nolūkā”.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz KL 193. panta otrās daļas dispozīcijā ietvert darbību “iegūšana, pārvietošana un izplatīšana”.
Savukārt KL 193. panta trešās daļas dispozīcijā likumprojekts paredz ietvert darbību “iegūšana un pārvietošana”.
Direktīvas 7. pants “Nodarījumu izdarīšanas rīki” noteic, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ierīces vai instrumenta, datorizētu datu vai jebkādu citu līdzekļu, kuri galvenokārt izstrādāti vai speciāli pielāgoti nolūkā izdarīt kādu no 4. panta a) un b) punktā, 5. panta a) un b) punktā vai 6. pantā minētajiem nodarījumiem, izgatavošana, iegāde sev vai citai personai, tostarp to importēšana, eksportēšana, pārdošana, transportēšana vai izplatīšana, vai to pieejamības nodrošināšana ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums vismaz tad, ja minētās darbības ir veiktas nolūkā izmantot minētos līdzekļus.
Lai precizētu terminus, likumprojekts paredz KL 193.1 panta pirmās un otrās daļas dispozīcijā ietvert darbību “pārvietošana”, bet KL 244. panta pirmās daļas dispozīcijā ietvert darbības “iegūšana” un “pārvietošana”.
Sods līdz pieciem gadiem
Direktīvas 9. panta “Sodi fiziskām personām” 6. punkts noteic, ka dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka par 3.–6. pantā minētajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem, ja tie ir izdarīti, darbojoties noziedzīgā organizācijā, kā definēts Pamatlēmumā Nr. 2008/841/TI, bet neatkarīgi no tajā paredzētā soda. KL par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēta brīvības atņemšana, kā arī brīvības atņemšanai alternatīvi sodu veidi.
Darba grupa secināja, ka KL 241. pantā “Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai” un 244. pantā “Nelikumīgas darbības ar automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm” nav ietverta organizētas grupas kvalificējošā pazīme, kas neatbilst direktīvas 9. panta “Sodi fiziskām personām” 6. punktā noteiktajam.
Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt KL 241. panta trešo daļu un 244. panta otro daļu ar kvalificējošu pazīmi “organizēta grupa”, tādējādi paredzot par to brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem.
Savukārt, lai nodrošinātu direktīvas 14. pantā paredzētās informācijas apmaiņu, ar MK rīkojumu Valsts policija noteikta par kontaktpunktu.
Direktīvas 14. panta 1. punkts nosaka: lai apmainītos ar informāciju par direktīvas 3.–8. pantā minētajiem nodarījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka tām ir valsts operatīvais kontaktpunkts, kas pieejams 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Dalībvalstis nodrošina arī to, lai tām būtu procedūras, ar kurām ātri reaģēt uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem un kompetentā iestāde atbild astoņās stundās no saņemšanas, norādot vismaz to, vai uz pieprasījumu tiks sniegta atbilde, kādā veidā tā tiks sniegta, un aptuvenu tās nosūtīšanas laiku. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot jau pastāvošu operatīvo kontaktpunktu tīklu.
Rīkojums paredz Valsts policiju noteikt par kontaktpunktu direktīvas 14. pantā paredzētās informācijas apmaiņai, t. i., attiecībā uz direktīvas 3.–8. pantā minētajiem nodarījumiem, kas tiek aptverti ar KL 177.1, 193., 193.1, 241., 243. un 244. pantu.
