VARAM pētījumā, ar mērķi izvērtēt situāciju MI izmantošanā, apzināt labāko praksi un identificēt izaicinājumus turpmākajai politikas un stratēģiju veidošanai, piedalījās vairāk nekā 150 institūcijas, tajā skaitā ministrijas, valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, to pakļautības iestādes un valsts kapitālsabiedrības. Šāds monitorings, paplašinot respondentu loku, tiek veikts jau otro gadu.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols par pētījuma rezultātiem: “Esam gandarīti, ka iestādes plaši un daudzveidīgi izmanto MI risinājumus ikdienas darbā, kļūstot produktīvākas. Vienlaikus redzam, ka iespējas netiek izmantotas vienlīdz pilnībā, tādēļ sniedzam visu iespējamo atbalstu, kurš šobrīd ir plaši pieejams un tikai jāizmanto – Digitālā akadēmija, Vadlīnijas MI pielietošanā, arī konsultācijas un pieredzes apmaiņas forums.”
MI izmantošana
Pētījums atklāj, ka 65% aptaujāto iestāžu izmanto dažādus MI risinājumus, tajā skaitā no aptaujātajām: 90% ministriju, 57% pašvaldību, 46% pašvaldību iestāžu, 78% valsts iestāžu, 79% valsts kapitālsabiedrību un 63% citu iestāžu.
Aptaujas rezultāti rāda, ka visbiežāk MI tiek izmantots dokumentu analīzē un datu ieguvē – šādu risinājumu pielietošanu norādīja 37% institūcijas. MI palīdz ātrāk sagatavot vēstules, atskaites un normatīvos aktus. Plaši pārstāvēta arī MI izmantošana klientu apkalpošanā (čatboti), tulkošanā, sanāksmju transkribēšanā un mācību procesa plānošanā. Vienlaikus 35% institūcijas norādījušas, ka MI šobrīd vispār neizmanto.
Vērtējot izmantotos rīkus pēc popularitātes, ņemot vērā iespēju izvēlēties vairākus rīkus, redzams, ka 41% respondentu izmanto ChatGPT, 21% – Copilot un 6% Gemini. Atsevišķās iestādēs izmantoti arī specializēti risinājumi, piemēram, vizuālās apstrādes rīki Latvijas Mākslas akadēmijā vai datu analīzes rīki Centrālajā statistikas pārvaldē.
Kā būtiskākos šķēršļus MI ieviešanā institūcijās 65% respondentu norādījuši zināšanu trūkumu, 49% – tehnisko pieejamību un 48% – bažas par datu drošību. Retāk pieminēti juridiskie ierobežojumi vai bažas par kļūdu iespējamību, tomēr, arī tie ietekmē MI risinājumu attīstību.
MI cilvēkkapitāls
Viena ceturtā daļa iestāžu ir noteikusi vai plāno noteikt atbildīgo par MI, bet šobrīd atsevišķs MI speciālists ir aptuveni 9% iestāžu. Aptuveni puse iestāžu atzīst, ka tām nav un netiek plānots piesaistīt atsevišķus darbiniekus, kas specializētos tikai MI jautājumos, savukārt 23% norāda, ka šādu funkciju iecerēts izveidot nākotnē.
Šobrīd aptuveni piektā daļa jeb 19% sadarbojas ar akadēmisko vai privāto sektoru MI jautājumos, taču nākamo 12 mēnešu laikā 41% plāno uzsākt konkrētus MI projektus. Tas signalizē par gaidāmu aktivitātes pieaugumu, īpaši organizācijās, kas MI redz kā būtisku darba efektivitātes uzlabošanas rīku.
Monitoringa rezultāti atklāj, ka MI izmantošanas līmenis valsts pārvaldē ir ļoti atšķirīgs – no bērnudārziem un bibliotēkām, kur tā pielietojums ir minimāls, līdz valsts kapitālsabiedrībām un ministrijām ar jau attīstītām praksēm. Kā veiksmīgākos norādītos piemērus varam minēt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra telefonijas botu latviešu valodā “Signe”, kas spēj saprast un atbildēt uz klientu jautājumiem par eParakstu, izmantojot runas atpazīšanu, dabīgās valodas saprašanu un balss sintēzi, tāpat MI risinājumi tiek izmantoti Latvijas ārējas robežas monitoringā. Latvijas Republikas Saeima un vairākās pašvaldības izmanto Latvijā veidotu transkripcijas rīku, kas ir ērts, drošs un latvisks runas atpazīšanas rīks, kas pārvērš sapulces, intervijas un lekcijas tekstā 29 valodās. Savukārt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izmanto numurzīmju atpazīšanas risinājumu, lai automatizētu transportlīdzekļu caurlaižu un iebraukšanas kontroli pilsētas teritorijā. Risinājums balstās uz mākslīgā intelekta datorredzes tehnoloģijām, kas spēj nolasīt un atpazīt transportlīdzekļu numurzīmes, nodrošinot ātrāku un precīzāku datu apstrādi. Lielākie izaicinājumi saistīti ne tik daudz ar normatīvajiem ierobežojumiem, cik ar zināšanām, tehnoloģiju pieejamību un finansējumu.
MI kompetences celšanai 29% aptaujāto iestāžu izmantojušas Valsts Administrācijas skolas (VAS) piedāvātās apmācību iespējas, 23% piedalījušies praktiskās nodarbībās (darbnīcās), 8% pieteikušies/īstenojuši pilotprojektus vai koncepcijas, savukārt aptuveni 5% iestāžu ir noteikušas MI apguves mērķus ikgadējā darbinieku novērtēšanā.
Lai atbalstītu iestādes, VARAM, sadarbībā ar VAS ir izveidojis Digitālo akadēmiju (digitalaakademija.lv), kur šobrīd vairāk kā 50 tūkstoši valsts un pašvaldību darbinieku ir apguvuši digitālās prasmes, tajā skaitā MI jomā, tādos kursos kā “Mākslīgā intelekta pamati publiskajai pārvaldei”, “Digitālās transformācijas plānošana un ieviešana” un “Mākslīgā intelekta rīki ikdienas lietojumam: aktuālās tendences, jaunas iespējas, triki efektīvākam darbam”.
VARAM sadarbībā ar VAS Atveseļošanas fonda projekta “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija” ietvaros sagatavojis PRAKTISKĀS VADLĪNIJAS MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos, kas sniedz praktisku ceļa karti kā izmantot MI atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai.
