2021. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi vairākos nodokļu likumos. Izmaiņas skar akcīzes nodokli, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, dabas resursu nodokli, PVN u. c. Finanšu ministrijas apkopojumā norādīts, kuras likumu jaunās normas stājas spēkā citā termiņā. 2021. gadā sāk darboties vienotais nodokļu konts, līdz ar to vienā kontā varēs nomaksāt visus Valsts ieņēmumu dienesta administrētos iekšzemes nodokļus.
Izmaiņas nodokļu un citos finanšu tiesību aktos izklāstītas Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā “Nodokļu politika” publicētajā materiālā “Kādi normatīvie akti un to grozījumi stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra?”.
Akcīzes nodoklis
Likums “Par akcīzes nodokli” paredz vairākas izmaiņas nodokļa likmēs alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem.
Ar 2021. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes šādiem tabakas izstrādājumiem:
- cigāriem un cigarillām – no 95,2 uz 104,7 eiro par 1000 gabaliem;
- smēķējamai tabakai un tabakas lapām – no 75 uz 80,25 eiro par 1000 gramiem;
- karsējamai tabakai – no 75 eiro uz 160 eiro par 1000 gramiem.
Papildus ar 2021. gada 1. janvāri:
- tiek mainīta akcīzes nodokļa aprēķināšana par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tostarp arī par elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļām (propilēnglikolu, aromatizētājiem, augu izcelsmes glicerīnu, nikotīna ekstraktien un citām vielām), kuras izmanto, lai sagatavotu elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, nosakot nodokļa likmi – 0,12 eiro par 1 ml;
- kā akcīzes nodokļa objekts tiek noteikts tabakas aizstājējprodukti, kuriem tiek piemērota akcīzes nodokļa likme 80 eiro par 1000 gramiem.
Ar 2021. gada 1. februāri:
- tiek atcelta samazinātā akcīzes nodokļa likme biodīzeļdegvielai, ko izmanto par degvielu, un tiek piemērota minimālā nodokļa likme 330 eiro par 1000 litriem biodīzeļdegvielas, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētās dīzeļdegvielas, kas iegūta no biomasas.
- tiek paaugstināta samazinātā nodokļa likme no 152,7 eiro uz 360 eiro par 1000 litriem svinu nesaturošam benzīnam ar augstu bioetanola saturu (no 70 līdz 85 tilpumprocentiem) (degviela E85).
Ar 2021. gada 1. martu:
- tiek palielināts minimālais akcīzes nodokļa līmenis no 114,7 uz 121,4 eiro par 1000 cigaretēm, kā arī mainīta akcīzes nodokļa aprēķināšanas struktūra: specifiskais nodoklis pieaug no 78,7 uz 92,5 eiro par 100 cigaretēm, bet procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (ad valorem) tiek samazināta no 20% uz 15%;
- tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes šādiem alkoholiskajiem dzērieniem:
- vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) no 106 uz 111 eiro par 100 litriem;
- starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) no 176 uz 185 eiro par 100 litriem;
- spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem no 1642 uz 1 724 eiro par 100 litriem absolūtā spirta;
- alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) no 7,8 uz 8,2 eiro par 100 litriem, paredzot, ka minimālā likme alus pieaug no 14,4 uz 15,2 eiro par 100 litriem.
Uz terminētu periodu – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim – tiek samazināta akcīzes nodokļa likme dabasgāzei, ko izmanto par degvielu transportā, no 9,64 uz 1,91 eiro par MWh.
Ar 2021. gada 1. jūliju:
- tiek atcelta samazinātā akcīzes nodokļa likme biodīzeļdegvielai, ko izmanto par kurināmo, un tiek piemērota minimālā likme 21 eiro par 1000 litriem biodīzeļdegvielas, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētās dīzeļdegvielas, kas iegūta no biomasas, paredzot, ka minētie produkti ir iezīmēti (marķēti);
- tiek noteikta viena nodokļa likme naftas produktiem, kurus izmanto par kurināmo, piemērojot 60 eiro par 1000 litriem, neatkarīgi no biodegvielas piejaukuma, ja attiecīgie naftas produkti ir iezīmēti (marķēti).
Ar 2021. gada 1. jūliju tiek uzsākta elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļu, tabakas aizstājējproduktu un karsējamās tabakas marķēšana. Minētos produktus, kas līdz 2021. gada 1. jūlijam nodoti patēriņam un nebija marķēti ar akcīzes nodokļa markām, varēs realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.
Transportlīdzekļu nodokļi
Ar 2021. gada 1. janvāri:
- transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes 2021. gadā pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem tiks aprēķinātas, ņemot vērā CO2 izmešus, kas noteikti pēc Pasaulē saskaņotas vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūras (WLTP);
- kravas automobiļiem ar pilno masu līdz 3500 kg, kas pirmoreiz reģistrēti, sākot ar 2012. gadu, TEN aprēķinās pēc tāda paša principa kā vieglajiem automobiļiem;
- ar gāzes kā degvielas iekārtu aprīkotiem vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem ar pilno masu līdz 3500 kg, kas pirmo reģistrēti, sākot ar 2009. gadu, TEN likme būs par 10% zemāka;
- TEN likmes motocikliem atkarībā no motora tilpuma pieaugs par aptuveni 5,4%;
- kravas automobiļiem ar pilno masu no 3500 kg līdz 12 000 kg TEN likmes tiks aprēķinātas, ņemot vērā motora izmešu līmeni, vienlaikus paredzot, ka kravas automobiļiem ar augstāku izmešu līmeni (EIRO 6) TEN likme samazināsies;
- kravas automašīnām ar pilnu masu virs 12 000 kg ar motora izmešu līmeni (EIRO 0 –5), kā arī autobusiem ar motora izmešu līmeni (EIRO 0 –5) TEN likmes pieaugs.
Par ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā TEN likmes būs tikpat lielā apmērā kā par tādiem pašiem Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Minimālais termiņš, par kādu var tikt maksāts nodoklis, ir viens mēnesis.
Ar 2021. gada 1. janvāri uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes palielinātas par 7%, atbilstoši patēriņu cenu indeksa izmaiņām no 2017. gada. Papildus tiek noteikta UVTN likme transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums pārsniedz 3000 cm3, – 82 eiro mēnesī.
Dabas resursu nodoklis
Ar 2021. gada 1. janvāri atcelts atbrīvojums par CO2 emisijām kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.
Ar 2021., 2022. un 2023. gada 1. janvāri tiek paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes:
- sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem, uz 65 eiro par tonnu 2021. gadā, 80 eiro par tonnu 2022. gadā, 95 eiro par tonnu 2023. gadā;
- bīstamajiem un ražošanas atkritumiem, kas ir uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem, uz 70 eiro par tonnu 2021. gadā, 85 eiro par tonnu 2022. gadā, 100 eiro par tonnu 2023. gadā.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
Ar 2021. gada 1. janvāri:
- lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību, mazinātu ēnu ekonomiku, palielinātu konkurētspēju komersantiem, kuri darbojas legālajā tirgū, kā arī veicinātu svaigu augļu, ogu un dārzeņu patēriņu, līdz 2023. gada 31. decembrim ir saglabāta PVN samazinātā likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem;
- tiek saglabāts Covid-19 izraisītās krīzes laikā noteiktais 30 dienu termiņš PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, kas ir būtisks atbalsts nodokļu maksātājiem;
- lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie PVN maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma par PVN samaksu koncepcija, līdz ar to paziņojums par PVN samaksu tiek uzskatīts nevis par iesniedzamo informāciju VID, bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas vai atmaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas.
Ar 2021. gada 1. jūliju stājas spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ieviešot PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.
Ar 2021. gada 1. jūliju:
- tiek paplašināts īpašo PVN režīmu piemērošanas tvērums, ļaujot uzņēmumiem reģistrēties vienā valstī un deklarēt PVN par preču tālpārdošanu Eiropas Savienības teritorijā un jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz personām, kuras nav PVN maksātājas;
- tiek ieviesta iespēja uzņēmumiem, kuri veic no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanu, deklarēt PVN vienā valstī par visiem preču sūtījumiem, ja importētās preces nav akcīzes preces un sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro. Ja PVN tiek iekasēts un deklarēts saskaņā ar īpašo PVN režīmu, tad preču sūtījuma importēšanas brīdī PVN nav jāmaksā;
- tiek ieviesti vienkāršošanas pasākumi personām, kas uzrāda preces muitas iestādei (pasta operatori, kurjerpasti), ļaujot iekasēto PVN par preču sūtījumu, kas importēts no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, samaksāt kā kopsummu reizi mēnesī. Īpašo PVN režīmu varēs piemērot no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījumiem, ja importētās preces nav akcīzes preces un sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 eiro;
- tiek atcelts PVN atbrīvojums mazas vērtības preču sūtījumiem 22 eiro apmērā, un PVN būs piemērojams visiem preču sūtījumiem no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām neatkarīgi no preču sūtījuma vērtības, ar to mazinot konkurences izkropļojumu starp uzņēmējiem, kas saimniecisko darbību veic Eiropas Savienības teritorijā, un trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmējiem.
Grāmatvedības un revīzijas politika
Ar 2021. gada 1. janvāri:
- ar Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizēs, salīdzinot uzņēmuma datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajiem datiem;
- Valsts ieņēmumu dienests, kurš, atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam kārtos tā administrēto nodokļu, nodevu un citu šā dienesta administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti, drīkstēs veikt ar minētajiem maksājumiem saistīto prasījumu un saistību salīdzināšanu izlases kārtībā pēc būtiskuma principa;
- ja, veicot inventarizāciju šo noteikumu 50.1 punktā noteiktajā kārtībā, uzņēmums konstatēs, ka viņa dati par prasījumu un saistību summām, kuras attiecas uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem, atšķiras no Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamiem datiem, tad uzņēmums informēs par šo faktu Valsts ieņēmumu dienestu tā elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
Ar detalizētāku informāciju par nodokļu izmaiņām 2021. gadā aicinām iepazīties VID mājaslapā.
Vienotais nodokļu konts
No 2021. gada 1. janvāra nodokļu maksātājiem katrs nodoklis nebūs jāmaksā atsevišķā kontā, jo VID administrētajiem budžeta maksājumiem būs jauns – vienots – nodokļu konts. VID administrētos nodokļus būs iespējams samaksāt ne tikai vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, bet arī vienā maksājumā līdz mēneša 23. datumam, jo ir mainīti regulāri maksājamo nodokļu maksājumu termiņi uz vienotu maksājumu termiņu – 23. datumu. Tādējādi tiek mazināts laika un cilvēkresursu patēriņš, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas nodokļu maksājumu sagatavošanai un veikšanai.
Informācijas apmaiņa par pārrobežu nodokļu shēmām
Ar 2021. gada 1. janvāri beigsies pārejas periods, līdz kuram uz noteiktu laiku bija atlikts pārrobežu nodokļu shēmu ziņošanas pienākums atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”.
Tādējādi starpniekiem (nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu sniedzējiem u. c.), kas sniedz nodokļu maksātājiem pakalpojumus saistībā ar pārrobežu nodokļu shēmām, vai, ja šādu starpnieku nav, pašiem nodokļu maksātājiem, no 2021. gada 1. janvāra būs pienākums sniegt ziņojumus par pārrobežu nodokļu shēmām Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienests apmainīsies ar saņemtajiem ziņojumiem ar citu Eiropas Savienības valstu nodokļu administrācijām un saņemto informāciju izmantos riska analīzei attiecībā uz iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu apiešanu, agresīvo nodokļu plānošanu, izvairīšanos no ziņošanas par finanšu kontiem un patiesā labuma guvēju slēpšanu.
Čeku loterija (grozījumi stājas spēkā 2021. gada 1. aprīlī)
Izvērtējot čeku loterijas sākotnējos datus par pirmo darbības gadu, tika identificētas iespējas palielināt iedzīvotāju aktivitāti dalībai čeku loterijā ar interesi veicinošiem pasākumiem, tādā veidā nostiprinot iedzīvotāju ieradumu par iegādātu preci vai saņemtu pakalpojumu pieprasīt darījumu apliecinošu dokumentu (čeku, kvīti u. c.). Tādējādi grozījumi Čeku loterijas likumā paredz paplašināt čeku loterijai reģistrējamo dokumentu uzskaitījumu ar rēķiniem par preci vai pakalpojumu, kad samaksa tiek veikta, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (veicot bankas pārskaitījumu).
Vienlaikus ar grozījumiem likumā ir paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozaru čeku izlozes tematiskajos ceturkšņos.
Likums ir papildināts ar jaunu redakciju, lai pašreizējā balvu fonda ietvaros noteiktu balvu skaitu un balvu vērtību atbilstoši izlozējamām trim balvām 500 eiro vērtībā par nozaru čeku izlozi. Minēto balvu skaits un vērtība ir samazinājusi iepriekšējo mēneša balvu skaitu no 50 uz 35 balvām 100 eiro vērtībā, tādējādi nemainot līdz šim izmaksājamo laimestu kopējo vērtību.
Informācija par izmaiņām čeku loterijā tiks publicēta čeku loterijas tīmekļvietnē cekuloterija.lv.
Publikācijas pirmajā daļā apkopota informācija par izmaiņām iedzīvotāju darbaspēka nodokļos un nodokļu režīmos.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
