NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. martā, 2023
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
6
6

Starptautiskā sadarbība finanšu noziegumu novēršanā

LV portāla infografika.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopš 1999. gada darbojas starptautiskā organizācijā “Egmont grupa”, kas apvieno 166 finanšu izlūkošanas dienestus no visas pasaules. Lai veicinātu informācijas apmaiņu un atklātu naudas atmazgāšanas noziegumus, ļoti svarīga ir starptautiskā sadarbība. Reti kurš noziegums notiek vienā valstī, parasti tās ir starptautiskas shēmas, kurās iesaistīti noziedznieki no vairākām pasaules valstīm.

īsumā
  • Lielākā daļa no Finanšu izlūkošanas dienestiem (FID) ir apvienoti starptautiskā organizācijā “Egmont grupa”, kas dibināta 1995. gadā un pašlaik iekļauj 166 FID no visas pasaules.
  • Iestādes, kas cīnās ar naudas atmazgāšanu, ir ļoti dažādas gan pēc struktūras un institucionālā novietojuma, gan pēc darbinieku skaita.
  • Galvenā “Egmont grupas” vērtība ir starptautiskās sadarbības uzturēšana un veicināšana, jo mūsdienās gandrīz neviena naudas atmazgāšanas shēma netiek īstenota vienā valstī.
  • “Egmont grupas” superspēja ir tā, ka apmainīties ar informāciju ir iespējams ļoti īsā laikā – vidēji mēnesi.
  • Svarīgākais, ar ko šobrīd strādā FID, ir sankcijas pret Krieviju un centieni ierobežot to apiešanas mēģinājumus.
  • Jebkāda sadarbība ne ar likuma subjektiem, ne ar tiesībaizsardzības iestādēm nebūtu efektīvi iespējama bez savstarpējās uzticamības.
  • Lai būtu uzticamība, jebkuram FID ir jābūt neatkarīgam savās darbībās.

FID darbojas katrā pasaules valstī. Starptautiski FID apzīmē kā “Financial Intelligence Unit” (finanšu izlūkošanas vienība – latviski). Lielākā daļa no tiem ir apvienoti starptautiskā organizācijā “Egmont grupa”, kas ir dibināta 1995. gadā un pašlaik iekļauj 166 FID no visas pasaules. “Egmont grupas” galvenā mītne atrodas Kanādā.

Latvijas FID šajā starptautiskajā organizācijā iestājās 1999. gadā, nepilnu gadu pēc FID izveidošanas.

Lai iestātos “Egmont grupā”, jāizpilda noteiktas prasības gan par tiesisko regulējumu (tam jābūt sakārtotam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas jeb AML jomā), jāpierāda, ka FID ir neatkarīgs un autonoms savās darbībās, ka dienests nav politiski ietekmējams, kā arī jāspēj aizsargāt datu konfidencialitāti un informāciju.

Lielākā daļa ir administratīvas iestādes

Iestādes, kas cīnās ar naudas atmazgāšanu, ir ļoti dažādas gan pēc struktūras un institucionālā novietojuma, gan pēc darbinieku skaita. Lielākā daļa – aptuveni 75% – FID ir administratīva tipa, 12% – tiesībaizsardzības iestāžu tipa (darbinieki paši ir policisti vai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kuri piedalās kratīšanās, nopratina  aizdomās turamos u.c.), 8% ir hibrīdtipa – daļēji administratīvā, daļēji tiesībaizsardzības – iestāde, bet 5% darbojas prokuratūras paspārnē.

Pamatfunkcijas visiem FID ir vienādas: aizdomīgu darījumu ziņojumu saņemšana, analīze un nodošana tiesībaizsardzības iestādēm.

FID novietojums var atšķirties – tās var būt kā struktūrvienība pie Centrālās bankas, Finanšu ministrijas, policijas vai citas iestādes.

FID darbinieku skaits tiek noteikts pēc valsts un finanšu sektora lieluma. Ir valstis, kur FID strādā tikai 5  darbinieki, bet ir tādas, kur 500. Latvijas FID ar aptuveni 70 darbiniekiem ir vidēja lieluma iestāde.

FID mandāts dažādās valstīs atšķiras: ir valstis, kur dienesti uzrauga arī finanšu sektoru. Latvijā to dara Latvijas Banka.

Starptautisks vēriens

Latvijas FID pārstāvis norāda, ka galvenā “Egmont grupas” vērtība ir starptautiskās sadarbības uzturēšana un veicināšana, jo mūsdienās gandrīz neviena naudas atmazgāšanas shēma netiek īstenota vienā valstī. Nodokļu izkrāpšana, narkotiku vai cilvēktirdzniecība, korupcija u. c. – visi ir pārrobežu darījumi.

Shēmas mēdz būt ļoti plašas un sarežģītas. Piemēram, no bankas konta Latvijā nauda aiziet uz kontu Polijā, kas pieder Slovākijas uzņēmumam, kuram patiesais labuma guvējs ir no Ukrainas, direktors no Lielbritānijas, bet īpašnieks no Šeišelu salām utt.

Ja nebūtu starptautiskās sadarbības, Latvijas FID nebūtu iespējas izsekot naudai ārpus valsts un gūt apstiprinājumu aizdomām, ka ir noticis noziegums. Tas nozīmē, ka Latvijas tiesībaizsargājošām iestādēm būtu mazas iespējas šo naudu atgūt vai saukt vainīgās personas pie kriminālatbildības.

LV portāla infografika.

Informācija – atslēga visam

“Egmont grupā” visām valstīm ir izveidoti vienoti sadarbības standarti un drošs informācijas apmaiņas kanāls.

 “Egmont grupas” superspēja ir tā, ka apmainīties ar informāciju ir iespējams ļoti īsā laikā – vidēji mēnesi. Protams, tas ir atkarīgs no valsts un pieprasītās informācijas apjoma.

Latvijas FID atbildi uz starptautiskās palīdzības lūgumu cenšas sniegt vidēji 15–20 dienās. Taču, kad jautājums ir par līdzekļu iesaldēšanu vai terorisma finansēšanu, tas var tikt izdarīts pat dažās stundās.

“Tas, ka “Egmont grupā” ir iespējams ātri saņemt neapstrīdamus datus, tajā skaitā finanšu informāciju, FID ir milzīgs ieguvums, jo informācija ir atslēga visam,” uzsver FID pārstāvis. “Tādas iespējas nav citām tiesībaizsardzības iestādēm Latvijā. Piemēram, tiesiskās palīdzības lūgumus tiesībaizsardzības iestādes gaida mēnešiem un pat gadiem, un arī tad ne vienmēr ir iespējams saņemt šo informāciju.”

Informācijas ieguve atšķiras

Tomēr informācijas ieguves iespējas dažādu valstu dienestiem ir atšķirīgas. Ir institūcijas, kurām nav iespēju informāciju iegūt no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, piemēram, bankai paprasīt konta izdruku par naudas kustību.

Tāpat ir ar finanšu līdzekļu iesaldēšanas iespējām. Atkarībā no tā, vai līdzekļu iesaldēšanu sācis FID vai likuma subjekta puses, Latvijā termiņš ir 45 vai 85 dienas. Igaunijā tās ir līdz 90 dienām.

Taču reti kurās “Egmont grupas” valstīs FID ir tik plašas līdzekļu iesaldēšanas iespējas - lielākoties iesaldēšanas termiņi ir daudz īsāki. Piemēram, ir valstis, kur FID līdzekļus var iesaldēt tikai uz 24 vai 48 stundām, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Nīderlandē, ASV, Kanādā tas vispār nav iespējams.

“Brīdī, kad FID naudu ir iesaldējis uz termiņu, cik ilgi iespējams, policijai jāpaspēj nosūtīt tiesiskās palīdzības lūgumu uz šo valsti, lai arestētu līdzekļus. 24 vai 48 stundās to izdarīt nav iespējams,” saka FID pārstāvis. Viņš atzīst, ka Latvijā ir viens no labākajiem juridiskajiem nosacījumiem naudas iesaldēšanai.

Latvijas FID pēdējos 3 gadus ir lūdzis tuvāko starptautiskās sadarbības partneru viedokli par sadarbību un nemainīgi saņēmis izcilu novērtējumu: 10 ballu skalā no 9,2 2020. gadā līdz 9,56 pagājušogad.

Kā viena komūna

Papildus operacionālai sadarbībai “Egmont grupā” darba grupas veic dažādus stratēģiskos pētījumus, metodisko darbu, izstrādā tipoloģiju dokumentus, kas ir aktuāli visām dalībvalstīm vai kādai dalībvalstu grupai, apmainās ar pieredzi un labo praksi.

Aktīvi un ar diezgan lieliem resursiem “Egmont grupā”  darbojas FID no Nīderlandes, Itālijas, Luksemburgas, Beļģijas, ASV, Somijas un Austrālijas, kas bieži vada darba grupas un koordinē projektus.

“Taču nav tā, ka kāda valsts ir noteicošā. Visas ir līdzvērtīgas. Lēmumi tiek pieņemti balsojot – katram FID ir viena balss, un nav nozīmes valsts vai dienesta lielumam, ” stāsta FID pārstāvis. “Neviena “Egmont grupas” dalībvalsts nejūtas tā, ka cīnās pret noziedzīgo pasauli viena pati. Tā ir komūna, kurai ir viens mērķis un kas kopīgi meklē labākos risinājumus, kā sekmīgāk novērst naudas atmazgāšanas noziegumus.”

Kas šobrīd ir aktuāls

Svarīgākais, ar ko šobrīd nodarbojas FID, ir sankcijas pret Krieviju un centieni ierobežot to apiešanas mēģinājumus. 2022. gada martā “Egmont grupā” tika izveidota darba grupa no 17 valstīm, kas regulāri – vismaz reizi mēnesī – tiekas, lai dalītos ar pieredzi, operacionālu informāciju un meklētu labākos risinājumus, kā novērst sankciju apiešanas mēģinājumus. Šajā grupā līdzdarbojas arī Latvija.

Joprojām aktuāli ir meklēt jaunus veidus, kā savā starpā efektīvi sadarboties. Centrālais jautājums, kas šogad vasarā tiks apspriests “Egmont grupas” ikgadējā plenārsēdē, ir tehnoloģiju un IT risinājumu izmantošana efektīvākai FID savstarpējai sadarbībai.

Kāpēc ir svarīgi dažādi IT rīki? Informācijas apjoms, kas ieplūst ar aizdomīgiem ziņojumiem, ir pietiekami liels, un manuāli tos izskatīt ir diezgan neiespējami. Tādēļ jāmeklē rīki, lai no visas informācijas gūzmas atlasītu vērtīgo un vajadzīgo, ko būtu vērts turpmāk skatīties manuāli, kas palīdzētu noskaidrot tendences, statistiku, analizēt.

Uzticamība

“FID sadarbība lielākoties balstās uz savstarpējo uzticamību. Tas ir svarīgi ne tikai starptautiskajā, bet arī vietējo institūciju sadarbībā,” uzsver FID pārstāvis.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3. pantā ir noteikts, ka daudziem likuma subjektiem jāsniedz FID ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem.

“Jebkāda sadarbība ne ar likuma subjektiem, ne ar tiesībaizsardzības iestādēm nebūtu efektīvi iespējama, ja nebūtu savstarpējās uzticamības. Likuma subjekti uzticas, ka var sniegt informāciju FID un tā nekur netiks nopludināta. Tas pats ir ar tiesībaizsardzības iestādēm – viņi uzticas, ka informācija, ko nododam, ir patiesa, ka tas, ko esam uzzinājuši, ir maksimāli iespējamais, ko varējām noskaidrot,” skaidro FID pārstāvis.

Svarīga neatkarība

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. pantā ir uzsvērts, ka dienests ir neatkarīga, Ministru kabineta pārraudzībā esoša vadošā iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Autonomijas nozīme uzsvērta arī visos “Egmont grupas” pamatdokumentos.

“Lai būtu uzticamība, jebkuram FID jābūt neatkarīgam savās darbībās. Ņemot vērā, ar kādu informāciju dienesti strādā, ir saprotams, ka kādam varētu būt par to interese. Ziņojumu vai informāciju var tālāk nenodot  jeb, tieši otrādi, “bīdīt” savas intereses un strādāt ar konkrētu materiālu. Tiklīdz ir aizdomas par politisku, ekonomisku vai citu ietekmi FID darbā, tas iedragā jebkuru uzticamību gan likuma subjektu un tiesībaizsardzības iestāžu, gan starptautisko partneru acīs,” uzsver arī FID pārstāvis.

“Kolīdz pazūd uzticamība, pazūd informācijas apmaiņa, ārvalstu kolēģi varētu pateikt, ka nesniegs pieprasīto informāciju. Tas būtu leģitīms iemesls pārtraukt sadarboties. Arī Latvijas FID rīkotos tāpat.”

Ja būs aizdomas par neatkarības un autonomijas tūkumu, tas ietekmēs arī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” novērtējumu, kas turpmāk iespaidos valsts reputāciju, finanšu rādītājus, kredītreitingu, investīciju piesaisti u. c.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU