NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. maijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
7
7

Kā nezaudēt karā pret netīro naudu

FOTO: Freepik

Kā efektivizēt un nezaudēt cīņu pret netīro naudu? Ar šādu izaicinājumu saskaras gan Eiropas, gan globālais finanšu sektors. Tāpēc šovasar Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar noteikumu kopumu cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

īsumā
  • Izdevums “The Economist”: globālā finanšu noziegumu novēršanas sistēma ir ārkārtīgi dārga un lielākoties neefektīva, un tā zaudē karā pret naudas atmazgāšanu.
  • Lai sistēma efektīvi darbotos, sākot jau no klienta identifikācijas brīža līdz pat izpētei un tālākiem ziņošanas procesiem, ļoti svarīga ir kvalitatīvas informācijas pieejamība no valsts reģistriem.
  • Eiropas Komisija šovasar plāno nākt klajā ar noteikumu kopumu cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
  • I. Znotiņa: “Eiropas tiesībsargājošās iestādes ar atsevišķiem izņēmumiem ir ļoti vājas finanšu noziegumu apkarošanas jomā.”

Eiropas Banku federācija pirms gada secināja, ka Eiropas finanšu sektors iegulda apmēram simts miljardu eiro gadā un tam novirzīti aptuveni 10% personāla resursu; gadā miljoniem reižu tiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem. Taču atbildīgās iestādes Eiropas Savienībā (ES) veikušas konfiskāciju tikai aptuveni 1% gadījumu un aptuveni 1% no lietām ir iztiesātas.

Savukārt aprīļa vidū izdevums “The Economist” secināja, ka globālā finanšu noziegumu novēršanas sistēma ir ārkārtīgi dārga un lielākoties neefektīva un tā zaudē karā pret naudas atmazgāšanu. Atbilstības izmaksas bankām un citiem uzņēmumiem varētu būt vairāk nekā 100 reižu lielākas nekā konfiscēto legalizēto laupījumu daudzums. Visā pasaulē finanšu iestāžu (tostarp fondu pārvaldnieku, apdrošinātāju un citu, kā arī banku) izdevumi par AML (anti-money laundering – naudas atmazgāšanas novēršana) un sankciju ievērošanu pārsniedz 180 miljardus dolāru gadā.

Finanšu darbības darba grupa (FATF), starpvaldību iestāde, kas nosaka globālos AML standartus, atzīst sistēmas problēmas, raksta “The Economist”. Pagājušā gada oktobrī tās prezidents Markuss Pleijers (Marcus Pleyer) apsūdzēja lielāko daļu valstu par nespēju apkarot naudas atmazgāšanu. Dažas valstis ir spējušas gūt pārliecinošas atzīmes organizācijas vērtējumos, pieņemot jauka izskata AML likumus, tikai vēlāk neīstenojot galvenos noteikumus. Kā viens no piemēriem žurnālā minēti Apvienotie Arābu Emirāti.

Uz ko vairāk fokusēties

“Daudzas lietas, kas tiek darītas, ir ķeksīša, formas pēc, tāpēc rezultāts ir ļoti nožēlojami mazs. Galarezultātā zaudējam ticību tam, ka likuma vara strādā, ka viss ir vērsts uz to, lai mēs dzīvotu labklājīgāk,” tā par cīņu Eiropas mērogā ar naudas atmazgāšanu saka Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Atbildot uz jautājumu, kā efektivizēt cīņu pret netīro naudu, I. Znotiņa norāda, ka visi ķēdes posmi ir savstarpēji saistīti, ir jāvērtē visas sastāvdaļas. “Šeit ir jautājums – uz ko liekam lielāku fokusu? Vai sakām, ka atbilstības kultūras ievērošanā svarīgāks ir tas, lai katrs atsevišķais ķeksītis ievilkts un tādējādi izpildīti visi noteikumi, ko katrs atsevišķais Eiropas regulators savām bankām izvirza un attiecīgi arī Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Banku federācija?”

“Virsuzdevums ir ne jau ķeksītis, ne jau uzrauga apmierinātība ar to, ka regulējums ir pilnībā izpildīts, bet gan nozieguma atklāšana un līdzekļu konfiskācija,” uzsver FID priekšniece. “Tātad visa atbilstības kultūra un 100 miljardi būtu jāfokusē uz to, ka konfiscējam vismaz tikpat miljardus. Lai ziņojumi nonāk FID un dienests māk to pārvērst materiālā, kuru nodot tālāk policijai, kas savukārt to spēj izmeklēt un novest lietu līdz tiesai. Ja tā nav, tad ir jautājums: kurā posmā ir “klibā kāja”?”

Svarīga ir informācijas pieejamība 

Par to, kādus finanšu līdzekļus un darbinieku resursus Latvijas finanšu iestādes tērē AML jautājumiem, precīzi dati nav apkopoti, norāda Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa. Saprotams, ieguldītie resursi ir lieli, jo katrai kredītiestādei ir jānodrošina gan atbilstoša IT sistēmu darbība, gan AML darbinieku apmācība un citi procesi. L. Letiņa pieļauj, ka ieguldījumi, iespējams, nav proporcionāli sagaidāmajam rezultātam notiesājošu spriedumu formā.  

Ko vajadzētu uzlabot? “Svarīga būtu ērta un ātra piekļuve informācijai – reģistriem, iespēja apmainīties ar datiem starp publisko un privāto sektoru,” atbild FNA pārstāve. 

Kas Eiropas un arī Latvijas līmenī būtu jāmaina, lai cīņa pret naudas atmazgāšanu kļūtu efektīvāka? “Liela nozīme ir IT resursiem – tie maksā dārgi, bet kopumā procesi tiek uzlaboti,” saka L. Letiņa. “Lai sistēma efektīvi darbotos, sākot jau no klienta identifikācijas brīža līdz pat izpētei un tālākiem ziņošanas procesiem, ļoti svarīga ir kvalitatīvas informācijas pieejamība no valsts reģistriem. No finanšu nozares puses esam saskārušies ar zināmām problēmām iegūt informāciju no Iedzīvotāju reģistra.”  

Informācijas pieejamību valdības puse risināja Finanšu sektora attīstības padomē pērnruden, apstiprinot pasākumu plānu samērīgas un saprātīgas pieejas ieviešanai naudas atmazgāšanas novēršanas prasībai. Tajā ir paredzēts uzdevums atbildīgajām ministrijām nodrošināt, ka dati, kas nepieciešami AML izpētes veikšanai, ir pieejami vai nu vienuviet, vai atbilstoši vienotiem standartiem, kas samazinās izmaksas vismaz tajā daļā, kas attiecas uz valsts informācijas pieejamību.  

Izmaiņas likumā uzlabos informācijas apmaiņu 

Kā klientu izpētes darbā palīdzēs plānotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kurus Saeima patlaban gatavo izskatīšanai uz trešo lasījumu? 

“Grozījumi uzlabos minēto informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem (likuma 3. pantā noteiktās personas – red.), ieviešot kopīgos klientu izpētes rīkus,” skaidro L. Letiņa. “Tas uzlabos dalīšanos ar informāciju, līdz ar to resursiem potenciāli vajadzētu tikt izmantotiem efektīvāk.” 

“Atsevišķi priekšlikumi, kas tika atbalstīti otrajā lasījumā, ir vērsti uz to, lai stiprinātu riskos balstīto klientu izpētes pieeju un nodrošinātu, ka bankas var apkalpot klientus atbilstoši to faktiskajam riska līmenim, nevis papīros iekaltajam,” saka L. Letiņa. “Riskos balstītas pieejas būtība ir ieguldīt resursus tur, kur tas tiešām ir nepieciešams, kur riski ir augstāki. Savukārt zemāka riska gadījumus vajadzētu apkalpot ar mazākiem resursiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērn apstiprinātie grozījumi klientu izpētes noteikumos ir līdz šim lielākais solis šajā virzienā, taču darbs vēl jāturpina.” 

Vienots uzraugs Eiropā

Patlaban Eiropa naudas atmazgāšanas problēmu risināšanai ir iecerējusi veidot vienu lielo uzraudzības mehānismu, plāno daudz koordinētāk strādāt ar finanšu izlūkošanas dienestiem, zina teikt I. Znotiņa.

Arī Eiropas Banku federācija pirms gada nāca klajā ar plašāku koncepcijas izklāstu, kā ES efektīvāk un vienotāk cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viens no ieteikumiem ir centralizēt uzraudzības funkciju, paplašinot Eiropas Banku iestādes tiesības regulēt un koordinēt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomas uzraudzību.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis apstiprina, ka EK šovasar plāno nākt klajā ar noteikumu kopumu cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Patlaban notiek intensīvas konsultācijas ar ekspertiem un dalībvalstīm, lai atrastu labākos risinājumus un panāktu kompromisu par samērīgāko regulējumu.

ES līmeņa uzraugs būs daļa no iepriekšminētā noteikumu kopuma, saka M. Zemītis. Darbs pie šī noteikumu kopuma vēl norit, tāpēc pašlaik EK pārstāvniecība Latvijā atturas no plašāku komentāru sniegšanas.

Pagājušogad pieņemtajā Komisijas rīcības plānā skaidrots, kas būs jādara ES līmeņa uzraugam, kādas pilnvaras tam būs un kādas struktūras tas uzraudzīs. Šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, vai vienotais uzraugs būs Eiropas Banku iestāde, kāda cita institūcija vai tiks veidota jauna institūcija.

FID Eiropā ir ļoti dažādi

Par to, ka ES vajadzīgs saskaņotāks noteikumu kopums AML jomā, jo dalībvalstīm ir tendence tos piemērot ļoti dažādos veidos, iestājas arī I. Znotiņa. “Šobrīd FID visā Eiropā ir ļoti dažādi – ar atšķirīgu kapacitāti, vēlmi būt vienojošajam mehānismam starp privāto un publisko sektoru, ar dažādu vēlmi kvalitatīvi nodot informāciju tiesībsargājošajām iestādēm.”

“Diemžēl Eiropa pagaidām maz fokusējas uz to, kā panākt, lai tiesībsargājošās iestādes ir pietiekami izglītotas un ar adekvātu kapacitāti finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā,” turpina FID priekšniece. “Lai gan “Europol” lepni apgalvo, ka viņi ārkārtīgi daudz dara, lai tas notiktu, realitātē redzam, ka Eiropas tiesībsargājošās iestādes ar atsevišķiem izņēmumiem ir ļoti vājas finanšu noziegumu apkarošanas jomā.”

Latvijas FID sevi redz kā saistošo faktoru, kā līmi starp privāto un publisko sektoru. I. Znotiņa: “Ļoti intensīvi strādājam, lai pēc iespējas vairāk informācijas nodotu bankām un citiem likuma subjektiem, lai viņi zinātu, kas ir kvalitatīvs ziņojums par aizdomīgu darījumu un ko no viņiem sagaida policija. Savukārt no policijas un prokuratūras prasām sniegt atgriezenisko saiti.”

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU