NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
23. martā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība
14
14

Finanšu sektors arī Valsts drošības dienesta uzmanības centrā

LV portāla infografika

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība arī pagājušajā gadā bija viens no Valsts drošības dienesta (VDD) prioritārajiem darbības virzieniem, norādīts dienesta publicētajā ikgadējā darbības pārskatā par 2020. gadu. Tāpat kā iepriekšējos gadus, Latvijā pērn terorisma draudu līmenis saglabājās zems, kaut arī Eiropā teroristi turpināja radīt apdraudējumu un vairākās valstīs draudu līmenis pat paaugstinājās.

īsumā
  • 2020. gadā Valsts drošības dienesta uzmanības centrā bija finanšu sektors, investīcijas, tranzīts un enerģētika – jomas, kuras pakļautas lielākajiem drošības riskiem.
  • VDD pagājušajā gadā turpināja ārvalstu investoru un patiesā labuma guvēju pārbaudes nacionālajai drošībai nozīmīgos darījumos.
  • Latvija ir spējīga īsā laikā identificēt un novērst būtiskas nepilnības, nākotnē pozicionējot finanšu sistēmu kā zema riska jurisdikciju, kas ilgtermiņā valstij ļaus palielināt konkurētspēju globālajos finanšu tirgos.
  • Lielākā daļa no pārbaudītajiem ārvalstu investoriem, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, arvien ir Krievijas pilsoņi.
  • Latvijā pērn nenotika terora akti un netika konstatēta teroristu grupu vai atsevišķu teroristu darbība.

VDD ikgadējā publiskā pārskata mērķis ir informēt sabiedrību par dienesta paveikto, kā arī novērtēt pagājušajā gadā nozīmīgākos notikumus un procesus dienesta darbības jomās un to ietekmi uz Latvijas nacionālās drošības interesēm, norāda VDD. Pārskatā ir iekļauta informācija par galvenajiem VDD darbības virzieniem: pretizlūkošanu, valsts noslēpuma aizsardzību, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, informatīvās telpas drošību, ekonomisko drošību, pretterorismu, pirmstiesas izmeklēšanu un valsts augstāko amatpersonu aizsardzību.

Novērstas būtiskas nepilnības finanšu sektorā

2020. gada pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomiskās suverenitātes aizsardzība bija viens no VDD prioritārajiem darbības virzieniem, dienestam veicot ekonomiskās drošības situācijas izpēti, lai savlaicīgi identificētu un novērstu ārvalstu aktivitātes, kuras vērstas uz kontroles iegūšanu pār Latvijas tautsaimniecībai svarīgiem uzņēmumiem vai nozarēm un kuru patiesais nolūks ir ekonomisko instrumentu izmantošana ģeopolitisko interešu realizēšanai. Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020. gadā VDD uzmanības centrā bija finanšu sektors, investīcijas, tranzīts un enerģētika – jomas, kuras pakļautas lielākajiem drošības riskiem.

VVD ikgadējā pārskatā uzsvērts, ka 2020. gadā panākumiem vainagojās Latvijas institūciju kopīgi ieguldītais darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanā, Latvijai veiksmīgi pierādot savas spējas šāda veida noziedzīgu nodarījumu novēršanā un nostiprinot reputāciju starptautiskās sabiedrības un ārvalstu investoru acīs.

LV portāls jau rakstīja: 2020. gada gada 22. janvārī publiskotajā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā tika norādīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, bet mūsu valstij tiek saglabāts uzraudzības statuss.

Savukārt 2020. gada februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā” un nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, jo ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

VDD norāda: “Moneyval” un FATF pozitīvie novērtējumi apliecina, ka Latvija ir spējīga īsā laikā identificēt un novērst būtiskas nepilnības, nākotnē pozicionējot Latvijas finanšu sistēmu kā zema riska jurisdikciju, kas ilgtermiņā valstij ļaus palielināt savu konkurētspēju globālajos finanšu tirgos.

Investoru pārbaudes

VDD pagājušajā gadā turpināja ārvalstu investoru un patiesā labuma guvēju pārbaudes nacionālajai drošībai nozīmīgos darījumos. Arī 2020. gadā dienesta redzeslokā nonāca iespējami starptautisko sankciju pārkāpumi, kuru izmeklēšana saglabās augstu prioritāti arī šogad. Tāpat VDD dienaskārtībā bija procesi Latvijas dabasgāzes tirgū un elektroenerģijas nozarē.

Pagājušajā gadā VDD kopumā pārbaudīja 763 termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pieprasītājus (kopskaitā iekļauti arī investoru laulātie un to nepilngadīgie bērni). 514 jeb 67% minēto personu TUA Latvijā pieprasīja atkārtoti saistībā ar 2015. gadā iegūtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigšanos. Savukārt pirmo reizi uz TUA apmaiņā pret investīcijām Latvijā 2020. gadā pretendēja 249 personas.

Nemainīgi lielākā interese ārvalstnieku vidū bija iegūt TUA, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, – 2020. gadā pirmreizēji uz šāda pamata tika pieprasītas 169 TUA. Nākamā izplatītākā pozīcija bija TUA apmaiņā pret investīcijām uzņēmuma pamatkapitālā: pirmreizēji uz šāda pamata pieprasīta 71 TUA. Apmaiņā pret investīcijām banku subordinētajā kapitālā TUA pērn pirmreizēji netika pieprasītas, savukārt apmaiņā pret investīcijām bezprocentu valsts vērtspapīros pirmreizēji tika pieprasītas 9 TUA.

Uz TUA pretendējošo ārvalstu investoru biežākās izcelsmes valstis pagājušajā gadā saglabājās nemainīgas. Lielākā daļa no VDD pārbaudītajiem ārvalstu investoriem arvien bija Krievijas pilsoņi (364 jeb 48% no kopskaita). Tiem pēc īpatsvara sekoja Ukrainas pilsoņi (64 jeb 12% no kopskaita), Vjetnamas pilsoņi – 59 jeb 11% un Ķīnas pilsoņi – 31 jeb 6%. Tāpat var atzīmēt, ka interese saņemt TUA apmaiņā pret investīcijām bija arī 60 personām no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem.

Balstoties uz iegūto informāciju, pagājušajā gadā dienests rosināja TUA nepiešķirt 18 ārvalstniekiem. Tāpat, turpinot arī atkārtoti izvērtēt ārvalstniekus, kuri TUA saņēmuši iepriekš un kuri veic tās ikgadējo reģistrāciju, dienests rosināja piešķirto TUA anulēt diviem ārvalstniekiem.

Atteikuma vai anulēšanas nepieciešamību pamatā noteica VDD rīcībā esoša negatīva informācija un konstatētie riski Latvijas nacionālajai drošībai, kas ir tiesisks pamats ierobežot ārzemnieku atrašanos Latvijā, tostarp arī liegt tiesības iegūt TUA.

Negatīvo atzinumu pamatā 2020. gadā galvenokārt bija izlūkošanas un ekonomiskie riski, atsevišķos gadījumos pastāvot abiem. Izlūkošanas riski bija saistīti ar dienesta rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka TUA pretendents tiek vai var tikt izmantots ārvalstu specdienestu aktivitātēs, kuras vērstas pret Latvijas interesēm. Savukārt riski ekonomiskajai drošībai lielākoties bija saistīti ar aizdomām par iespējamu nelegālu finanšu līdzekļu legalizāciju, iegādājoties ekskluzīvus nekustamos īpašumus un veicot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos.

Enerģētika un tranzīts

Enerģētiskās drošības jomā VDD fokusējās uz procesiem gan Latvijas dabasgāzes tirgū, gan globālajā tirgū, pievēršot īpašu uzmanību Baltijas jūras reģionam. Tāpat VDD sekoja līdzi elektroenerģijas tirgus tendencēm kontekstā ar Baltijas valstu centieniem pievienoties Rietumeiropas elektroenerģijas tīklam.

Līdzīgi kā citās nozarēs, Covid-19 pandēmija vēl skaidrāk akcentēja arī līdzšinējos problēmjautājumus tranzīta nozarē. Šajā jomā VDD aktīvi sekoja līdzi Latvijas lielo ostu darbībai kontekstā ar kopējām kravu plūsmas un apjoma dinamikas tendencēm Baltijas jūras austrumu krasta ostās. Tāpat VDD uzmanības lokā bija procesi dzelzceļa nozarē, tostarp projekta “Rail Baltica” attīstība.

VDD pievērsa uzmanību arī autopārvadājumu nozarei un aviācijas kravu pārvadājumiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā nodrošina to, lai aviācijas nozare neapstātos pavisam.

Pretterorisms

Kaut arī Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājās zems, diemžēl Eiropā teroristi turpināja radīt apdraudējumu un vairākās valstīs draudu līmenis 2020. gadā pat paaugstinājās.

Mūsu valstī pērn nenotika terora akti un netika konstatēta teroristu grupu vai atsevišķu teroristu darbība. Nozīmīgākos riskus turpināja radīt personas, kuru uzvedībā konstatētas radikalizācijas pazīmes un kuras veido un uztur kontaktus ar teroristisku vai ekstrēmi noskaņotu organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri savulaik aizceļoja uz bruņotā konflikta skarto Sīriju un Irāku, lai pievienotos teroristiskajam grupējumam “Daesh”.

Latvijas musulmaņu kopienas aktivitāšu līmenis pagājušajā gadā saglabājās zems, un tam nebija ietekmes uz drošības situāciju Latvijā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā musulmaņu kopienas organizācijas vēl vairāk samazināja savu aktivitāti. Tāpat VDD nekonstatēja radikalizācijas tendenču pieaugumu kopienā.

Vienlaikus dienesta redzeslokā arī pērn turpināja atrasties atsevišķas personas, kuras izrādījušas pastiprinātu interesi par islāma radikālo interpretāciju.

2020. gadā VDD turpināja darbu visos pretterorisma virzienos, veicot preventīvo un reaģēšanas pasākumu plānošanu, apsteidzošas informācijas iegūšanu, pretterorisma pasākumos iesaistīto institūciju sadarbības un reaģēšanas spēju pilnveidošanu, sprāgstvielu prekursoru kontaktpunkta darbības nodrošināšanu, kā arī darbu ar terorisma riska objektiem.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU