NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. martā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
5
5

Ziņojums: finanšu noziegumu novēršanas sistēma ir sakārtota

FOTO: Freepik

Latvija ir sasniegusi izvirzīto mērķi sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un nodrošināt tā atbilstību starptautiskajām prasībām, secināts šodien, 5. martā, publiskotajā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) veiktajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojumā par 2017.–2019. gadu. Taču Latvijai arī turpmāk regulāri jāziņo par progresu un sasniegtajiem rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) pasākumu ieviešanā.

īsumā
  • Pārskata periodā ir ievērojami samazinājušies nacionālie draudi un ievainojamība. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka būtiski samazinājusies pārrobežu finanšu plūsma no augsta riska valstīm, kā arī pilnveidots regulējums un paaugstinājusies kontrolējošo institūciju kapacitāte.
  • Pārskata periodā ir uzlabojies gandrīz katrs nacionālās ievainojamības kritērijs, un kopējā spēja apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pieaugusi par 0,17 punktiem.
  • NILLTPFN likuma subjektu sektoru riski kopumā mazinās, vienlaikus sektoru ievainojamības kopvērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo risku novērtējumu, pārskata periodā ir saglabājies vidēji augsts.
  • Nacionālajā risku ziņojumā analizēti arī juridisko personu un nevalstisko organizāciju riski.
  • Nacionālajā risku novērtējumā terorisma finansējuma draudi, ievainojamība un riski Latvijā novērtēti kā zemi. Vidēji zemi ir proliferācijas finansēšanas draudi.
  • Covid-19 pandēmijas radīto apstākļu ietekmē noziedzība vēl straujāk pielāgojas digitālajai videi, un nākotnē arvien vairāk gan predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija tiks īstenota ar dažādiem virtuāliem risinājumiem.

LV portāls jau rakstīja, ka Latvijas NILLTPFN jomu pārskata periodā ietekmēja Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskās novērtēšanas process. Gan “Moneyval” tehniskās atbilstības ziņojumā 2020. gada 22. janvārī, gan FATF 2020. gada 21. februāra plenārsēdē secināja, ka Latvija kopš 2017. gada nogales ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un ka Latvijas normatīvais regulējums NILLTPFN jomā atbilst FATF starptautiskajiem standartiem. FATF eksperti lēma Latviju neiekļaut tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

Nākamā atskaite Latvijai jāsniedz 2021. gada plenārsēdē.

Mazinājušies nacionālie draudi un ievainojamība

Nacionālajā risku novērtējumā norādīts, ka pārskata periodā ir ievērojami samazinājušies nacionālie draudi un ievainojamība. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka būtiski samazinājusies pārrobežu finanšu plūsma no augsta riska valstīm, kā arī pilnveidots NILLTPFN normatīvais regulējums, stiprinātas uzraudzības un kontroles institūcijas atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45. pantam un paaugstināta FID un tiesību aizsardzības iestāžu kapacitāte.

Ziņojumā secināts, ka pārskata periodā gandrīz katrs nacionālās ievainojamības jeb spējas novērst un apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) kritērijs ir uzlabojies un kopējā spēja apkarot NILL pieaugusi par 0,17 punktiem, t. i., no 0,5 punktiem (vidējs) 2013.–2016. gadā līdz 0,67 punktiem (vidēji augsts) 2017.–2019. gadā.

Pārskata periodā kopā uzsākti 542 un kriminālvajāšanai nodoti 119 kriminālprocesi par NILL.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, Latvijas pārrobežu finanšu plūsmas ir ievērojami samazinājušās, un 2019. gadā kopējais pārrobežu maksājumu apjoms nedaudz pārsniedz 110 miljardu eiro slieksni. Īpaši būtiski ir samazinājies ārvalstu valūtās saņemto un nosūtīto pārrobežu maksājumu apjoms.

Nacionālā riska novērtējumā uzsvērts, ka būtiskus nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma NILL draudus rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija, nelikumīga akcīzes preču un narkotisko vielu aprite, tostarp kontrabanda, kā arī noziedzīgais nodarījums pret īpašumu, it īpaši krāpšana, kas izdarīta lielā apmērā.

Sektoru novērtējums

Pārskata periodā būtiski samazinājies nacionālais NILL riska līmenis, ko ietekmējusi atsevišķu sektoru riska līmeņu (īpaši ievainojamības) mazināšanās, kas attiecināms arī uz būtiskāko – kredītiestāžu – sektoru.

NILLTPFN likuma subjektu sektoru riski pārskata periodā kopumā mazinās, vienlaikus sektoru ievainojamības kopvērtējums salīdzinājumā ar iepriekšējo risku novērtējumu ir saglabājies vidēji augsts.  

NILL risks vidēji augsts ir ārpakalpojumu grāmatvežiem, izložu un azartspēļu organizatoriem, personām, kas ir aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļu konsultantiem, neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem u. c.

Zems NILL risks ir privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Sektoru galvenie NILL draudi saistāmi ar noziedzīgu nodarījumu, kurš rada vai kurā tiek izmantota bezskaidra nauda, piemēram, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija un ārvalstu predikatīva noziedzīgu nodarījuma draudi pārrobežu maksājumu veidā. Vienlaikus sektorus apdraud arī noziedzīgie nodarījumi, kas rada skaidru naudu, tostarp nelikumīga narkotisko vielu un akcīzes preču aprite un pāri robežai pārvestā gan deklarētā, gan nedeklarētā skaidrā nauda, jo noziegumu izdarītājiem ir nepieciešams slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) sākotnējo izcelsmi un iepludināt tos finanšu sistēmā.

Ziņojumā atzīmēts, ka pārskata periodā notiek aktīva finanšu sektora, it īpaši kredītiestāžu sektora, pārveide, atsakoties no augsta riska klientu apkalpošanas. NIL plūsmas būs novirzītas uz citiem sektoriem, tostarp maksājumu iestādēm un elektroniskām maksājumu iestādēm, virtuālās valūtas sektoru vai sektoriem, kuros pamatā notiek darījumi ar skaidru naudu.

Juridisko personu riski

Nacionālajā risku ziņojumā analizēti arī juridisko personu un nevalstisko organizāciju (NVO) riski.

Ziņojumā identificēts, ka dažādu NILL shēmu realizācijā plaši tiek izmantotas juridiskās personas, kas norāda uz viņiem piemītošo augsto NILLTPF ievainojamību un iespējamību tikt izmantotām, lai slēptu līdzekļu patieso izcelsmi un maskētu patiesā labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar NILLTPFN uzraudzību un citu NILLTPFN atbildīgo institūciju uzmanību.

Viens no izplatītākajiem NILL paņēmieniem ir saimniecisku darījumu imitācija – imitējot saimnieciskus darījumus, tiek radīts priekšstats, ka saimnieciskā darbība nes peļņu, kas pēc tam tiek uzrādīta kā legāli ienākumi. Šķietami legālie ienākumi tiek integrēti finanšu sistēmā, dodot iespēju tos izmantot kā likumīgi iegūtus.

NVO, kurām piemīt riskus paaugstinoši faktori

Latvijas NVO sektorā darbojas aptuveni 25 000 NVO, kuru saņemto maksājumu kopsumma gadā veido ap 500 miljonus eiro. Šī finansējuma lielākā daļa tiek izlietota Latvijā.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā pastāv vairākas NVO formas, taču visbiežāk reģistrētās NVO formas ir biedrības un nodibinājumi.

Balstoties uz NVO darbības jomu un iezīmēm, FATF ir identificējis augstam TF riskam pakļautās NVO – reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas, organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību, izmitināšanas jautājumiem, veselības aprūpi, izglītību, pārstāvniecību vai citu “labo darbu” (“good works”). Taču katrā valstī augsta riska NVO kopā var ietilpt citas darbības jomas un iezīmju NVO.

Identificēts, ka Latvijā par NVO, kam piemīt riskus paaugstinoši faktori, var uzskatīt tādas NVO, kuras:

  • darbojas jomā, kas atbilst augsta riska NVO FATF definīcijai;
  • dibinātas ar mērķi īstenot aktivitātes starptautiskā līmenī;
  • nav norādījušas konkrētu nodarbošanās jomu vai kā darbības jomu norādījušas “Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums” un, uzsākot vai uzturot darījuma attiecības, atsakās precizēt nodarbošanās jomu un sniegt detalizētu darījuma pamatojumu.

Terorisma un proliferācijas finansēšanas riski

Nacionālajā risku novērtējumā terorisma finansējuma (TF) draudi, ievainojamība un riski Latvijā novērtēti kā zemi. Lai arī pastāv vairāki starptautiski zināmi teroristu grupējumi, kas rada TF draudus arī Latvijā, ārvalstīs veikto izmeklēšanu laikā Latvijas finanšu sistēmas izmantošana to finansēšanā nav konstatēta. Būtiskākos TF draudus Latvijā rada vietējās personas, kas var radikalizēties.

Arī proliferācijas finansēšanas (PF) draudi, ievainojamība un riski Latvijā atzīti kā vidēji zemi. Galvenie starptautiski identificētie PF draudi izriet no Ziemeļkorejas un Irānas, kuras ir pakļautas sankcijām.

Ziņojumā atzīmēts, ka pirms pārskata perioda praksē ir konstatēti gadījumi, kad Latvijas finanšu sektors ticis izmantots, lai izvairītos no sankcijām pret Ziemeļkoreju. Pastāv risks, ka, izmantojot Latvijas transporta infrastruktūru un izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, tranzītā caur Latviju varētu tikt transportētas stratēģiskas nozīmes preces uz valstīm, pret kurām noteiktas sankcijas saistībā ar proliferāciju.

Nākotnes riski

2020. gads ziņojumā raksturots kā laiks, kad notika Latvijas NILLTPFN sistēmas stabilizācijas un brieduma procesi un tika uzsākta diskusija par pārdomātas un līdzsvarotas sistēmas veidošanu, jo īpaši pēc pandēmijas.

Lai gan Latvijas normatīvais regulējums NILLTPFN jomā novērtēts kā ilgtspējīgs un tajā integrēti nepieciešamie instrumenti cīņai pret NILLTPF riskiem, papildu uzsvars nākotnē liekams tieši uz šo politikas instrumentu efektīvas piemērošanas pilnveidošanu, norādīts ziņojumā.

Covid-19 pandēmijas radīto apstākļu ietekmē noziedzība vēl straujāk pielāgojas digitālajai videi, un nākotnē arvien vairāk gan predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, gan NILL tiks īstenoti ar dažādiem virtuāliem risinājumiem, piemēram, izmantojot virtuālās valūtas, elektroniskos maksājumus u. c. Pieaugs gan digitālajā vidē izdarīto predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, gan NILL latentums.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU