NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
8
8

Pārbaudīs nebanku kreditētāju patiesos labuma guvējus

Avots: PTAC

LV portāla infografika

Uzraugošās institūcijas patērētāju (nebanku) kreditētāju nozari noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu un ievainojamības risku novērtējumā ir raksturojušas kā vidēju. Šogad Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno divus uzraudzības projektus, kuru laikā paredzēts būtisku uzmanību pievērst klientu patieso labuma guvēju izpētei. Arī pērn šim jautājumam pārbaudēs pievērsta pastiprināta uzmanība.

īsumā
  • PTAC uzraudzībā patlaban ir 57 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un 25 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji.
  • Joprojām ne vienmēr par kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) līdz konkrētai fiziskai personai ir pieejama pārbaudāma informācija.
  • Nebanku kreditētāji 2017.–2018. gadā Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedza trīs ziņojumus par 12 darījumiem, bet 2019. gadā sniegto ziņojumu skaits pieaudzis līdz 79 gadījumiem.
  • 2020. gadā PTAC īsteno divus uzraudzības projektus, kuru laikā paredzēts būtisku uzmanību pievērst klientu patieso labuma guvēju izpētei.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzrauga patērētāju kreditēšanas pakalpojumu un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējus un seko, kā tie izpilda starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, LV portālam norāda Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.

PTAC uzraudzībā patlaban ir 57 patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un 25 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji.

LV portāls jau rakstīja, ka PTAC sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību liecina – 2019. gadā kopumā no jauna izsniegti kredīti 597,27 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 32,59 miljoniem eiro jeb 5,17% mazāk, kad pārskatu sagatavošanas vēsturē gada laikā fiksēta līdz šim lielākā izsniegto kredītu kopsumma – 629,86 miljoni eiro.

Joprojām šaubas par patiesajiem labuma guvējiem

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017–2018)” par nebanku kreditēšanas nozari secināts: nav pārliecības, ka visas PTAC licencētās kapitālsabiedrības, kurām saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (NILLTFNL) ir jāiesniedz informācija Uzņēmumu reģistrā (UR), ir to izdarījušas un/vai iesniegušas patiesu informāciju par saviem patiesā labuma guvējiem (PLG). Ne vienmēr ir pieejama pārbaudāma informācija par kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) līdz fiziskai personai, it īpaši, ja sabiedrības dalībnieks – juridiska persona – reģistrēts citās valstīs, piemēram, Maltā vai Kiprā,” atzīst S. Gertmane.

Turklāt UR akciju sabiedrībām nav jāiesniedz informācija par akcionāriem: akcionāru reģistru uztur pati akciju sabiedrība.

Ja akcionāram pieder vairāk nekā 25% akciju, viņam akciju sabiedrības valdei ir jānorāda, vai viņš ir uzskatāms par akciju sabiedrības PLG, vai jānorāda persona, kuras labā viņš rīkojas. Valdei informācija jāiesniedz UR. Ja netiek konstatēts vairāk nekā 25% slieksnis, ir jāvērtē, vai pastāv kontrole ar citiem līdzekļiem, piemēram, akcionāru vienošanās, dominējošā ietekme, pilnvaras iecelt augstāko vadību u. tml. PTAC saskata šķēršļus šīs informācijas noskaidrošanā un pārbaudīšanā.

Lieli nenodrošinātie aizdevumi

FID riska novērtējumā arī norāda, ka ir konstatēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas juridiskām personām vai privātpersonām saimnieciskās darbības vajadzībām izsnieguši nenodrošinātos aizdevumus par lielām summām. Vienlaikus konstatēti apjomīgi individuālie darījumi komercdarbības/saimnieciskās darbības kreditēšanā, kā arī komercdarbības finansēšanā kredīts tiek izsniegts, taču atmaksa pārskata periodā nav notikusi.

Atsevišķos gadījumos šādas situācijas PTAC ir konstatējis arī 2019. gada pirmajā pusgadā, atklāj S. Gertmane. Analizējot nozares ievainojamības rādītājus, konkrēto apstākli PTAC vērtē kā vienu no riska faktoriem.

Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš apgalvo, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai” ir izvirzītas stingras prasības piesaistītā finansējuma līdzekļu izcelsmei, PLG un NILLTPFN jomai.

Riska līmenis – vidējs

FID savā “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017–2018)” norāda, ka sektora terorisma finansēšanas riska līmenis vērtējams kā vidējs. Arī PTAC šim secinājumam piekrīt.

Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzskata, ka naudas atmazgāšanas riska līmenis vairākumam patērētāju kreditētāju pārsvarā ir zems, jo pakalpojumi tiek sniegti bezskaidrā naudā, ar Latvijas kredītiestāžu starpniecību.

“Turklāt izstrādātās vadlīnijas nozares uzņēmumiem nosaka iekšējās kontroles mehānismus, kas paredz visaptverošu izpēti, klientu identifikāciju un darījuma attiecību uzraudzību,” skaidro G. Āboltiņš. “Šāds process nodrošina to, ka nebanku kreditētāji identificē netipisku klientu uzvedību, ja, piemēram, tiek veikta atmaksa no trešajām personām vai tiek veikts apjomīgs skaidras naudas maksājums. Tādējādi tiek samazināts risks un aktīvi atbalstīta cīņa pret sankciju apiešanu vai šādiem mēģinājumiem.”

PTAC 2019.–2020. gadā par aizdomīgiem darījumiem nebanku kreditēšanas nozarē FID nav iesniedzis nevienu ziņojumu.

Savukārt nebanku kreditētāji 2017.–2018. gadā FID iesniedza trīs ziņojumus par 12 darījumiem, bet 2019. gadā sniegto ziņojumu skaits pieaudzis līdz 79 gadījumiem.

Izstrādātas vadlīnijas un veiktas pārbaudes

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija norāda, ka nozari cieši uzrauga PTAC, veicot klātienes un neklātienes auditus, ko papildina plašs normatīvo regulējumu un vadlīniju apjoms, kas nozarē tiek stingri ievērots.

PTAC 2019. gadā izstrādāja un apstiprināja vadlīnijas par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) normu piemērošanu katrai uzraugāmajai nozarei. 2020. gada janvārī sagatavots arī skaidrojošais materiāls par piesaistīto finansējumu, tā izvērtēšanu un atpakaļ atdoto finansējumu.

PTAC ir izstrādājis un apstiprinājis Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju nozares risku novērtējumu un Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju nozares risku novērtējumu. Abi sektoriālo risku novērtējumi, vadlīnijas un cita noderīga informācija komersantiem ir pieejama PTAC mājaslapā, sadaļās “Vadlīnijas komersantiem” un “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršana”.

Vērienīgas pārbaudes

2020. gadā PTAC īsteno divus uzraudzības projektus, kuru laikā paredzēts būtisku uzmanību pievērst klientu PLG izpētei. Nebanku kredītu devējiem paredzēts veikt 20 kompleksās pārbaudes (iekšējās kontroles sistēmas (klātienes) un procedūru (neklātienes) pārbaudes) un desmit parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes.

2020. gada pirmajā pusgadā PTAC uzsāka mērķētās pārbaudes, kuru laikā tika ierosinātas piecas administratīvās lietas (diviem nebanku kredītu devējiem un trijiem parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem). Procesa gaitā četriem komersantiem (diviem nebanku kredītu devējiem un diviem parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem) tika nosūtīts brīdinājums par iespējamu sankciju piemērošanu. 

Šogad pēc kompleksajām pārbaudēm tika pieņemts viens lēmums pret nebanku kredītu devēju par NILLTPFNL pārkāpumiem, piemērojot 2000 eiro soda naudu un nosakot tiesisko pienākumu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi ir šādi:

  • nav veikts un dokumentēts visu NILLTPF risku novērtējums;
  • nav veikts un dokumentēts starptautisko un nacionālo sankciju risku novērtējums;
  • nav izstrādāta normatīvajiem aktiem atbilstoša iekšējās kontroles sistēmas aktualizēšanas kārtība; kārtība, kādā NILLTPF novēršanas atbildīgais darbinieks iesniedz augstākajai vadībai ziņojumu par NILLTPF risku pārvaldību; kārtība, kādā atbildīgais darbinieks izlases veidā veic NILLTPF novēršanas darbību kvalitātes paškontroli;
  • nav ievērotas minimālās normatīvo aktu prasības, kuras likuma subjektam jāņem vērā, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu.

Lai paaugstinātu NILLTFNL uzraudzības efektivitāti, PTAC ieskatā nepieciešams turpināt pilnveidot PTAC personāla prasmes, kā arī stiprināt uzraudzības iestāžu savstarpējo sadarbību, piemēram, ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Valsts ieņēmumu dienestu par to datubāzu izmantošanu un pieredzi risku novērtēšanā. Pēc PTAC domām, būtu jāpilnveido arī NILLTPFNL subjektu apmācību programma.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU