Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: PTAC
LV portāla infografika
Pagājušais gads nebanku patērētāju kreditēšanas tirgū bija pirmais kopš 2014. gada, kad samazinājās no jauna izsniegtais aizdevumu apjoms. Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā skaidri iezīmējas normatīvo aktu grozījumu ietekme, kas paredz stingrākas patērētāju maksātspējas vērtēšanas prasības un samazinātu kopējo kredīta izmaksu slieksni, kā arī nosaka reklāmas ierobežojumus kreditēšanas pakalpojumiem. Krīzes laikā nebanku kreditēšanas jomā nav konstatēti būtiski pārkāpumi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka 2019. gadā kopumā no jauna izsniegti kredīti 597,27 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 32,59 miljoniem eiro jeb 5,17% mazāk.
Tomēr nozarē kopējais izsniegto kredītu portfeļa atlikums turpina palielināties, 2019. gada 31. decembrī sasniedzot 764,33 miljonus eiro, kas ir par 52,63 miljoniem eiro jeb 7,39% vairāk nekā pirms gada. Taču pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, pieaugums ir mazāks un ne ar tik strauju kāpumu kā iepriekšējos gados, preses konferencē skaidroja PTAC direktore Baiba Vītoliņa, piebilstot, ka, visticamāk, šādu tendenci novērosim arī turpmāk.
Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgū pagājušā gada beigās darbojās 57 licencēti pakalpojumu sniedzēji. Pēdējā gada laikā kompāniju skaits ir nedaudz samazinājies. B. Vītoliņa norādīja, ka kredītdevēju un no jauna izsniegto kredītu skaits samazinājies vairāku normatīvo aktu grozījumu dēļ.
Pērn 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas noteica gan kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, gan maksimālās procentu likmes kredītiem, ko izsniedz uz laiku līdz 30 dienām. Savukārt šogad, 1. janvārī, stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, kas noteic, ka valsts nodeva par speciālās atļaujas jeb licences izsniegšanu tiek paaugstināta no 71 140 eiro līdz 250 000 eiro, bet ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību – no 14 225 eiro līdz 55 000 eiro.
Vairākkārtējs nodevu apmēra palielinājums, pēc B. Vītoliņas domām, ir nepamatots: “Tas nenāk par labu patērētājiem, jo komersanti mēģinās nopelnīt citādi.” Arī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš norādīja, ka izmaiņas valsts nodevas maksājumos būtiski samazinās tirgus dalībnieku skaitu. “No šī gada 1. janvāra darbību neturpina septiņi uzņēmumi. Šī gada decembrī darbību pārtrauks vēl vairāki mazie kreditēšanas uzņēmumi, tādējādi samazināsies konkurence un piedāvājums tirgū,” norādīja asociācijas vadītājs.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija arī ir vairākkārt uzsvērusi, ka no 2019. gada 1. jūlija spēkā esošie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi par procentu likmēm ierobežo patērētāja iespēju aizņemties. “Īstermiņa kredīti vairs nav pieejami. Tas nozīmē, ka aizdevēji vairs nevar izsniegt nelielus aizdevumus, tāpēc patērētājam ir iespēja aizņemties tikai lielākas summas uz garāku termiņu, tādējādi pārmaksājot par nevajadzīga apmēra kredītu,” skaidroja G. Āboltiņš.
Izsniegtajos distances kredītos, ko bieži vien cilvēki sauc par ātrajiem kredītiem, izmaiņas pērn ir bijušas ļoti nozīmīgas. Salīdzinot ar 2018. gadu, kopējā apmēra ziņā kritums ir 10%, bet no jauna izsniegto aizņēmumu skaita ziņā – 26%.
Samazinājums par 11% vērojams arī patēriņa kredītu skaita ziņā, bet tie izsniegti par 3% vairāk, ja vērtē kredītu kopsummu.
Līzings, noma un citi ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti skaita ziņā ir samazinājušies par 39%, bet summas ziņā – par 6%.
Hipotekārie kredīti skaita ziņā ir sarukuši par 22%, bet summas ziņā – par 11%.
Savukārt kredīti pret kustamas mantas ķīlu skaita ziņā ir sarukuši ļoti nedaudz – par 1%, bet summas ziņā – par 7%.
Mazliet vairāk nekā pusi nebanku kredītportfeļa veido līzingi u. c. ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti. Apmēram 22% ir patēriņa, 18% – distances un 5% – hipotekārie kredīti. Pavisam maz – 1% – ir kredītu pret kustamās mantas ķīlu. Šāds sadalījums pastāv jau vairākus gadus.
PTAC pārskats liecina, ka kredītportfeļa kvalitāte ir samērā laba. Vidēji nozarē 88% kredītu tiek nomaksāti bez kavējumiem, 6% gadījumu ir kavējums līdz 30 dienām, un tikai daži procenti maksātāju kavē līdz 90 un vairāk dienām. Vērtējot katru kredīta veidu atsevišķi, vissliktākā kredītportfeļa kvalitāte ir hipotekārajiem un distances kredītiem, savukārt vislabākā – līzinga un patēriņa kredītiem.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kredītu portfeļa kvalitāte katru gadu lēni, bet pakāpeniski uzlabojas, secināja PTAC direktore.
Vērtējot no jauna izsniegtos distances kredītus dalījumā pa atmaksas veidiem, B. Vītoliņa pievērsa uzmanību bez maksas izsniegtajiem aizdevumiem: “Sākumā kredītu iedod bez maksas. Līdz ar to tas tiek paņemts bezatbildīgi, neizvērtējot spēju to atmaksāt. Kad kredīts tiek pagarināts, tas jau kļūst par maksas kredītu.”
2017. un 2018. gadā tika izsniegti daudzi šādi bezmaksas kredīti, savukārt pērn to skaits ir krities par 57%, bet no jauna izsniegtās summas ziņā – par 53%. “Tas ir labi, jo patērētājiem liek aizdomāties, vai šāds kredīts ir nepieciešams,” tā PTAC vadītāja.
Savukārt distances kredīti ar atmaksu vienā maksājumā skaita ziņā ir kritušies par 90%, bet summas ziņā – par 94%.
Vienlaikus būtiski palielinājusies iepriekšminēto pakalpojumu pārveide par kredītlīnijām, faktiski par aizdevumiem ar maksājuma grafiku – ar iespēju kredītu atmaksāt pakāpeniski –, kas patērētājiem uzliek ilgtermiņa saistības. Skaita ziņā šādi līgumi ir izmainīti 97% gadījumu, bet 66% – summas ziņā.
Kopš 2016. gada būtiski samazinājušās vidējās svērtās aizņēmuma likmes distances kredītiem ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu līdz 14 dienām. 2013. gadā aizdevums tika piešķirts ar likmi 266% gadā, savukārt pērn – jau 34%. Procentu izmaiņas B. Vītoliņa saista ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Pēdējā gada laikā ir būtiski kritušās arī procentu likmes distances kredītiem ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu, kas garāks par 14 dienām, kā arī distances kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafiku un/vai kredītlīniju.
B. Vītoliņa akcentēja, ka patēriņa kredīti, kas netiek sniegti attālināti, pēc izmaiņām normatīvajos aktos vairs vispār netiek sniegti ar atmaksu vienā maksājumā un 14 vai 30 dienu atmaksas termiņu.
Īstermiņā distances kredītu pagarinājuma skaits ir sarucis: tas saistīts ar faktu, ka noteikta veida kredītus aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes.
Ļoti svarīga ir klientu maksātspējas izvērtēšana, un nebanku kredītdevēji to veic arvien apzinīgāk – par to liecina kredītportfeļa kvalitāte. Pērn PTAC veicis pārbaudes 22 kapitālsabiedrībās, kopumā pārbaudītas 179 kredītlietas.
Visās pārbaudēs konstatēti lielāki vai mazāki pārkāpumi, daži būtiskākie:
Nebanku kreditēšanas jomā krīzes laikā PTAC nav konstatējis būtiskus licencēto komersantu pārkāpumus. Samērā nedaudz ir audzis patērētāju iesniegumu skaits par iespējamiem patērētāju tiesību pārkāpumiem Covid-19 krīzes dēļ.
“Martā un aprīlī LAFPA biedri saistībā ar ārkārtējo stāvokli ir pastiprinājuši pasākumus klientu maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu potenciālos riskus, ka aizdevums netiek atdots,” atklāja G. Āboltiņš. “Martā un aprīlī no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu. Šajos mēnešos, salīdzinot ar janvāra un februāra datiem, no jauna izsniegto aizdevumu apjoms ir samazinājies par 34% jeb astoņiem miljoniem eiro.”
Martā un aprīlī LAFPA biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu un samazinājuši ikmēneša maksājumu 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības Covid-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ. Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1246 klientiem, savukārt aprīlī – 5033 klientiem.
LV portāls jau rakstīja: apzinoties koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu un mājsaimniecību ekonomisko situāciju, lielākās Latvijas bankas un LAFPA biedri piedāvā kredītbrīvdienas jeb iespēju uz laiku atlikt kredīta pamatsummas maksājumu.
PTAC norāda, ka negatīvās krīzes sekas ir krāpšanas gadījumu skaita pieaugums. Iedzīvotāji saņem zvanus no ārvalstīm un tiek aicināti ieguldīt nelicencētās platformās, viņiem tiek solīta ātra un liela peļņa. Ir novērota arī dažādu nelicencēto kreditoru aktivizēšanās sociālajos tīklos (arī fizisku personu piedāvāti kredīti).
Pagājušā gada vidū stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka reklāmas ierobežojumus patērētāju kreditēšanai. “Tie gan ir plaši interpretējami un nav tik viegli uzraugāmi,” piezīmēja B. Vītoliņa.
PTAC ir uzsācis 17 reklāmu uzraudzības lietas (preventīvās uzraudzības lietas). Centra konstatētie būtiskākie pārkāpumi reklāmas jomā:
