Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šā gada pirmajā pusgadā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sniegtās informācijas ierosināti 102 kriminālprocesi. Tas ir par 19 kriminālprocesiem vairāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.
Minētos 102 kriminālprocesus tiesībsargājošās institūcijas ierosinājušas pēc Krimināllikuma 195.panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija”. Lielākā daļa - 55% - no 2019. gadā ierosinātājiem kriminālprocesiem ir par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem.
Pieaudzis arī kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu skaits - 2019. gada pirmajā pusgadā tie bija 27 kriminālprocesi par 40 noziedzīgiem nodarījumiem, salīdzinot 2018. gada pirmajā pusgadā tie bija 8 kriminālprocesi par 8 noziedzīgiem nodarījumiem.
Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā visizplatītākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un tautsaimniecībā, krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi). 2019. gada pirmajā pusgadā uzsākti 22 kriminālprocesi par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas (pārvadāšanu pāri Latvijas robežai), kas ir par 90% vairāk salīdzinājumā ar 2018. gada pirmo pusgadu.
Lai uzlabotu finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti un nodrošinātu ātru un koordinētu abpusējās informācijas apmaiņu, 2019. gada pirmajā pusgadā notikušas 35 publiskās privātās partnerības tikšanās. Iesaldēto līdzekļu apjoms lietās, kur notikušas publiskās privātās partnerības sanāksmes, ir gandrīz 49 miljonu eiro.
AVOTS: Finanšu izlūkošanas pārvalde
Lai nodrošinātu vienotu risku izpratni un saskaņotu uzraudzības praksi, FID ir izveidojis uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platformu. Kopš 2018. gada novembra regulāri tiek rīkotas Uzraugu platformas sanāksmes, radot vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, kā arī uzlabojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūciju savstarpējo sadarbību, informētību un atgriezenisko saiti.
2019. gada pirmajā pusgadā Uzraudzības platformā institūcijas vienojušās par vienotu patiesā labuma guvēja identificēšanas procedūru, apspriedušas aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas efektivitāti, kā arī piedalījušās pašreizējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģiju un riska indikatoru identificēšanā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
