FOTO:Edijs Pālens, LETA
“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvicam,” svētdienas pēcpusdienā apstiprināja ministru prezidents Māris Kučinskis. Ārkārtas preses konferencē par situāciju Latvijas finanšu sektorā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēdējo dienu notikumi, tai skaitā ASV valdības ziņojums par Latvijas komercbankas “ABLV Bank” iespējamo dalību starptautiska mēroga naudas atmazgāšanas shēmās, ir nopietni iedragājuši Latvijas finanšu sektora reputāciju un tas atstās iespaidu arī uz valsts kredītreitingu. Vienlaikus valdība uzsver, ka šobrīd nav pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai kopumā.
Ministru prezidents uzticas KNAB darbam
"Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu," paziņojumā par situāciju Latvijas Bankā informēja Māris Kučinskis. Ministru prezidents apliecināja, ka viņš kā valdības vadītājs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. "Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai," uzsvēra valdības vadītājs.
Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.
Lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību par notikušo un pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas banku sektorā, pirmdien ir sasaukta arī ārkārtas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde, informēja komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa Egnere.
Latvijas Banka darbojas ierastajā režīmā
"Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu u.c. uzdevumus," informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 21. pantu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki, un bankas prezidenta prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks. Padome ir lemtspējīga, savukārt nacionālās bankas operatīvo darbību uzrauga valde.
Patlaban Latvijas Bankas padomes un valdes locekļi nodrošina nacionālās bankas netraucētu darbību, tostarp sadarbībā un konsultējoties ar valdību, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Finanšu ministriju, Eiropas Centrālo banku un starptautiskajiem partneriem.
Paziņojumā medijiem Latvijas Bankas pārstāvis uzsvēra, ka Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.
Vienlaikus J.Silakalns uzsvēra, ka Latvijas Banka nevar komentēt KNAB veiktās izmeklēšanas darbības: "Savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, un esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā."
Aicina uz laiku nolikt pilnvaras
Tikmēr vairākas valsts amatpersonas, tai skaitā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir izteikuši viedokli, ka šādos apstākļos Latvijas Bankas prezidentam būtu jānoliek amata pilnvaras. "Mans personiskais viedoklis ir, ka centrālās bankas vadītājs ir valsts simbols, tādēļ vismaz līdz izmeklēšanas procesa beigām Latvijas Bankas vadītājam Rimšēvica kungam būtu jānoliek savas pilnvaras", ārkārtas preses konferencē norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Latvijas Bankas prezidentu amatā uz sešiem gadiem ievēlē Saeima. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 22. panta ceturtajai daļai Latvijas Bankas prezidentu atbrīvot no amata var tikai tādā gadījumā, ja:
Statūtu 14.2. pantā ir noteikts: "Valstu centrālo banku statūti īpaši paredz, ka valsts centrālās bankas vadītāja amata pilnvaru laiks ir vismaz pieci gadi. Tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata. Attiecīgais vadītājs vai Eiropas Centrālās Bankas Padome var apstrīdēt šo lēmumu Tiesā, pamatojoties uz šā Līguma vai jebkura tā īstenošanai pieņemta akta pārkāpumu. Tiesvedību sāk attiecīgi divos mēnešos pēc tam, kad lēmums publicēts, vai pēc tam, kad prasītājs ir saņēmis paziņojumu par to, vai, ja tas nav saņemts, pēc dienas, kad prasītājs uzzina par šo lēmumu.
Atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 22.panta piektajai daļai, ja Latvijas Bankas prezidents ir izdarījis smagu pārkāpumu Statūtu 14.2. panta izpratnē, Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Latvijas Bankas uzdevumi ir:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.