"Uz mani ilgstoši ir ticis izdarīts spiediens, lai tiktu izsniegti papildu līdzekļi "ABLV Bank" atbalstam un glābšanai. Tāpēc es uzskatu, ka mana aizturēšana nav nejauša. Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā tika pieņemtas ASV sankcijas pret "ABLV Bank", tās vadība vērsās pēc palīdzības, pieprasot nodrošināt vienu miljardu eiro, lai nodrošinātu bankas likviditāti, ko Latvijas Banka nevarēja izsniegt. Piektdienas pēcpusdienā, kad šī ziņa par lēmumu neizsniegt aizdevumu un dažādu vērtspapīru neiegādāšanos no "ABLV Bank" sasniedza tās pārstāvjus, pēc trijām stundām Latvijas Bankā tika uzsākta kratīšana," tā īsumā savu redzējumu par notikušo izklāstīja I. Rimšēvičs.
"Ir skaidrs, ka daudziem esmu kļuvis neērts. Man ir skaidri izteikti nogalināšanas draudi, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Pēc I. Rimšēviča domām, pēdējo dienu notikumi ir kulminācija vairākus gadus rūpīgi pārdomātam un organizētam plānam, kura pirmsākumi meklējami 2013. gada pavasarī, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā. "Tolaik Latvijas galvenais šķērslis pievienoties eirozonai, nerunājot par Māstrihtas kritēriju izpildi, bija naudas atmazgāšana. Man kā Latvijas centrālās bankas vadītājam nācās apliecināt daudzām Eiropas Savienības institūcijām, ka Latvija darīs visu iespējamo, lai mazinātu nerezidentu noguldījumu apjomu, un Latvija tiks vaļā no šīs sērgas. Diemžēl komercbanku vēlme pēc vieglas peļņas, veicot nereģistrētus darījumus, izmantojot Latvijas komercbanku sistēmu, turpinājās."
Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, 2015. gadā tika uzsākta programma, kas bija mērķēta uz nerezidentu noguldījumu attīrīšanu, lai pierādītu pārējai pasaulei, ka Latvijas varas iestādes, banku uzraugs un pašas bankas dara visu iespējamo, lai samazinātu pār Latvijas komercbankām krītošo neslavas ēnu. "Komercbankas tam nebija gatavas. Tikai ar lielām grūtībām un Latvijas Komercbanku asociācijas atbalstu tika panākts, ka Latvijas komercbankām tiek veikts pilnvērtīgs un visaptverošs audits ASV juridisko kompāniju vadībā," skaidroja I. Rimšēvičs.
"Rezultātā šodien Latvija ir Eiropas Monetārās savienības dalībvalsts, kurā nevienai nerezidentus apkalpojošai komercbankai nav ASV dolāru konta," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka pašreizējā informācija liecina, ka piecas Latvijas komercbankas ir pamanījušās pārkāpt arī noteiktās starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju. "Ir skaidri zināms, ka lietas nav beigušās un kaut kas sekos. Šobrīd pret mani tiek meklēts kompromats un izplatīta informācija, ka Latvijas Banka ir galvenais vaininieks, kas neļauj strādāt šāda veida bankām, kuras aktīvi, neskatoties uz aizliegumiem, turpina atmazgāt naudu," pauda I. Rimšēvičs, piebilstot, ka arī "Norvik banka" pagājušā gada vasarā tikusi sodīta saistībā ar minētajām sankcijām.
LV portāls jau rakstīja, ka Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs šā gada 15. februārī uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas, kurā aizdomās turētā statuss par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā piešķirts Latvijas Bankas prezidentam I. Rimšēvičam un vēl kādai fiziskai personai, kas šobrīd plašākai sabiedrībai netiek atklāta.
Plašāku informāciju par iespējamo noziedzīgo darījumu nedz KNAB, nedz aizdomās turētais I. Rimšēvičs nesniedz.
Tikmēr vairākas valsts amatpersonas, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ir izteikušas viedokli, ka šādos apstākļos Latvijas Bankas prezidentam būtu jānoliek amata pilnvaras, lai mazinātu negatīvo ietekmi, kāda ir radīta ne tikai Latvijas finanšu sektoram, bet arī valsts reputācijai.
