E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 33537
Lasīšanai: 6 minūtes
3
3

Ja netiek ievērots vienlīdzības tiesību princips

J
jautā:
09. augustā, 2024
Mārcis

Labdien! Es strādāju biroja darbu, un man ar priekšniecību bija vairākas pārrunas, kuru laikā tiku apsūdzēts nepietiekamā darba pienākumu izpildē. Pārrunās priekšniecība uzskaitīja vairākus novērojumus: pārāk ilgi pārtraukumi, pārmērīga telefona lietošana darba laikā, neadekvāts apģērbs u. tml. Pret mani arī tika raidīti ad hominem izteicieni (ja es tā izteiktos pret priekšniecību, tad mani droši vien varētu pamatoti atlaist). Es uzskatu, ka priekšniecība pārkāpa atšķirīgās attieksmes aizlieguma pantu: ne tikai veica selektīvus novērojumus par pavadīto darba laiku vai objektīvus novērojumus par darba etiķetes ievērošanu un neadekvāta apģērba lietojumu, bet arī aizrādīja tikai man. Es veicu līdzīgus novērojumus par kolēģa darbu un nepiefiksēju nekādas pārmaiņas viņa darbībās, kas varētu norādīt uz līdzīgām pārrunām ar vadību. Vai manas aizdomas par šo pārkāpumu ir pamatotas, un, ja tā ir, vai man ir nepieciešams fiziski dokumentēt šādu pārkāpumu (likuma robežās, piemēram, ar darba dienasgrāmatu)? Es nevēlos apstrīdēt trūkumus darba pienākumu izpildē, drīzāk norādīt uz selektīvo attieksmi. Paldies! 

A
atbild:
23. augustā, 2024
Valsts darba inspekcija
Laura Akmentiņa, Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte

Saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Minētajā normā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas – neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. 

Savukārt Darba likuma 29. panta pirmajā un devītajā daļā noteikts, ka, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu, ir aizliegta atšķirīga attieksme, kas balstās uz kādu speciālo pazīmi (darbinieka dzimumu, rasi, ādas krāsu, vecumu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju) vai citiem apstākļiem. 

Atšķirīgās attieksmes aizliegums ir daļa no vienlīdzības principa, tikai konkretizēts kontekstā ar objektīvi atšķirīgu pazīmi, kura, izņemot noteiktus gadījumus, nedrīkst veidot pamatu atšķirīgai attieksmei. Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka Darba likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums ir vērsts uz Darba likuma 7. panta pirmajā daļā ietverto mērķi ikvienam nodrošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. 

Vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos attieksmei ir jābūt vienādai, kamēr atšķirīgos apstākļos –atšķirīgai. Attiecīgi vienlīdzīgas attieksmes princips aizliedz nepamatotu atšķirīgu (pret personām salīdzināmās situācijās) vai vienlīdzīgu (pret personām atšķirīgās situācijās) attieksmi pret personām vispār. Tiesību aizskārums sākas brīdī, kad atšķirīga attieksme pret personu vai personu grupu salīdzināmās situācijās vai vienlīdzīga attieksme pret personu vai personu grupu atšķirīgās situācijās viņus nostāda mazāk labvēlīgā situācijā. Savukārt diskriminācijas aizlieguma princips aizliedz mazāk labvēlīgu attieksmi (atšķirīgu pret personām salīdzināmās situācijās vai vienlīdzīgu pret personām atšķirīgās situācijās) uz kādas konkrētas pazīmes pamata. 

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lai varētu konstatēt vienlīdzīgu tiesību principa pārkāpumu, pieļaujot atšķirīgu attieksmi, vispirms jākonstatē, ka salīdzināmajās situācijās pastāv vienādi (analogi) tiesiskie un faktiskie apstākļi, bet darba devējs rīkojas atšķirīgi. 

Jūsu aprakstītā situācija un novērojumi paši par sevi neliecina, ka ir bijušas salīdzināmas situācijas ar vienādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, bet darba devējs rīkojies atšķirīgi. 

Papildus paskaidrojams, ka Darba likuma 29. panta trešajā daļā noteiktais apgrieztās pierādīšanas princips” nozīmē, ka, darbiniekam prasības pieteikumā norādot uz apstākļiem vai personu darbībām, kas pirmšķietami liecina par atšķirīgu attieksmi, pienākums pamatot šo darbību atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam pārceļas” uz darba devēju. Proti, šādā situācijā darba devējam ir jāspēj pierādīt, ka pret darbinieku vērstā attieksme, piemēram, uzsakot darba līgumu, uzliekot disciplinārsodu, izsakot mutiskus aizrādījumus, nav saistīta ar nepamatotu, tendenciozu un nevienlīdzīgu darba devēja attieksmi pret konkrēto darbinieku. 

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 152 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas