Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts par darbinieka individuālo darba gadu, kas tiek skaitīts no darba līguma noslēgšanas datuma un izbeidzas nākamā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Piemēram, ja darba tiesiskās attiecības uzsāktas 03.03.2014., tad darbinieka individuālais darba gads ir no 03.03.2014. līdz 02.03.2015., nākamais individuālā darba gads – no 03.03.2015. līdz 02.03.2016. utt. Ja darbiniekam tiek piešķirts atvaļinājums avansā, tad tas tiek piešķirts uz esošā vai nākamā individuālā darba gada rēķina. 

Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Saskaņā ar Darba likuma 150. panta trešo daļu darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Darba likuma 78. panta pirmās daļas 3. punktam darba devējam ir atprasījuma tiesība par darbiniekam izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau atvaļinājumu saņēmis. 

Līdz ar to gadījumā, ja ar darbinieku tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, viņam ir jāatmaksā izmaksātā atvaļinājuma nauda proporcionāli periodam, par kādu atvaļinājums būs saņemts avansā. Minētajā normā arī paredzēts, ka atprasījuma tiesība nerodas tikai gadījumā, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10. punktu.  

Darba likuma 149. panta piektajā daļā noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tādējādi uz darbinieka atlaišanas dienu pārbaudāms, cik visā pastāvošo darba tiesisko attiecību periodā darbinieks ir izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, vai ir kāds laika periods, par kuru darbiniekam pienākas atvaļinājums, bet tas nav izmantots; ja ir, tad darbiniekam pienākas atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka darbiniekam bijis piešķirts atvaļinājums avansā par tādu individuālo darba gadu, kuru darbinieks pilnībā nav nostrādājis, darba devējam ir Darba likuma 78. panta pirmās daļas 3. punktā minētās atprasījuma tiesības par darbiniekam izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau atvaļinājumu saņēmis.