Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Dezinformācija, apzināta sabiedrības šķelšana, baiļu un neuzticības sēšana, ārvalstu finansējuma ieplūšana un izmantošana politiskajā aģitācijā un citi hibrīdapdraudējumi arvien biežāk ir vērojami daudzviet Eiropā, jo īpaši Krievijas robežvalstīs. Tādēļ mēs nevaram atļauties būt naivi vai negatavi – ārvalstu iejaukšanās riski pastāv arī Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.”
Sanāksmes darba kārtības centrālais jautājums bija demokrātijas apdraudējumu atpazīšana un iespējas uz tiem reaģēt nacionālā un Eiropas līmenī. Atsevišķa darba sesija sanāksmē tika veltīta situācijai Baltijas jūrā, hibrīddraudiem, kā arī migrācijas instrumentalizācijai.
Klātesošie bija vienisprātis, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions ir īpaši apdraudēts, jo atrodas tiešā Krievijas tuvumā un ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža – vieta, kur sastopas atšķirīgas vērtību sistēmas.
Delegāciju vadītāji pauda gatavību stiprināt sabiedrības noturību pret dažādiem hibrīdapdraudējumiem, kuru mērķis ir destabilizēt sabiedrības un graut uzticību demokrātiskajai sistēmai. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība aizstāvēt neatkarīgos medijus un pilsonisko sabiedrību, kas ir būtiski priekšnoteikumi dzīvotspējīgai demokrātijai ilgtermiņā.
Kopīgajā paziņojumā parlamentārieši asi nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, tajā skaitā bērnu deportācijas un citu kara noziegumu īstenošanu, uzsverot, ka atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei ir ne tikai solidaritātes, bet arī Eiropas demokrātiju drošības jautājums.
“Šodien mēs parādījām, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu balsis skan vienoti, sargājot demokrātiju un drošību mūsu reģionā un Eiropā kopumā. Mūsu pienākums ir stiprināt sabiedrību noturību pret ārvalstu iejaukšanos,” uzsvēra sanāksmes iniciatore Z.Kalniņa-Lukaševica.
Parlamentārieši stingri apņēmās turpināt sadarbību, lai dalītos pieredzē un izstrādātu efektīvus veidus, tajā skaitā normatīvo regulējumu, lai preventīvi celtu gatavību un cīnītos pret jaunajiem draudiem – Krievijas vēlmi sašķelt sabiedrības, ietekmēt parlamentu un valdību darbu, kā arī iespējamiem mēģinājumiem nozagt vēlēšanas. Parlamentārieši arī lēma par nepieciešamību stiprināt sadarbību, lai kopā kā NB8 grupa kļūtu ietekmīgāki Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.
Sanāksme Latvijā turpināja šā gada aprīlī aizsākto diskusiju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kad tika apstiprināts Z.Kalniņas-Lukaševicas ziņojums par ārvalstu iejaukšanās draudiem demokrātijām Eiropā.
Asamblejā apstiprinātajā ziņojumā ir ietverti vairāki rīcības virzieni, ko valstīm nepieciešams īstenot, lai savlaicīgi novērstu naidīgu valstu centienus ļaunprātīgi ietekmēt demokrātiskos procesus. Tie ietver, piemēram, nacionālās drošības koncepciju aktualizēšanu, iekļaujot paplašinātas drošības definīcijas un jaunus pasākumus ārvalstu iejaukšanās operāciju pieaugošo draudu novēršanai.
Savukārt, lai stiprinātu sabiedrības noturību pret ārvalstu mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas, tiek rekomendēts iekļaut medijpratību valsts izglītības programmās jau agrīnā vecumā, tādējādi nodrošinot skolēnus ar būtiskām prasmēm, kas palīdz orientēties mūsdienu sarežģītajā informācijas vidē.
Tāpat, lai novērstu mākslīgā intelekta tehnoloģiju radītos riskus, ģenerējot nepatiesu informāciju vai manipulatīvu saturu, valstīm jāīsteno pasākumi, kas liedz mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu demokrātisko institūciju neatkarības un efektivitātes graušanai, vienlaikus nodrošinot demokrātisko procesu aizsardzību un iespējas brīvi veidot un paust viedokli.
Papildus minētajam, ziņojumā uzsvērts, ka ļoti svarīga ir arī interešu konfliktu, lobēšanas un politiskā finansējuma efektīva pārvaldība – dalībvalstis ir aicinātas pārskatīt regulējumu attiecībā uz ārvalstu avotu finanšu ziedojumiem politiskajām partijām un vēlēšanu kampaņām.
Ņemot vērā, ka ārvalstu iejaukšanās bieži pārsniedz nacionālās robežas, nepieciešams stiprināt sadarbību starptautiskā līmenī, tostarp izmantojot jau pastāvošo starptautisko izcilības centru, tādu kā Eiropas Izcilības centrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu, NATO Apvienotais kiberaizsardzības izcilības centrs un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, pieredzi un iespējas cīņai ar hibrīdo apdraudējumu.
