Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 27. panta pirmo daļu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, kurā cita starpā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tajā skaitā darba vides riska novērtēšana. Darba vides iekšējo uzraudzību veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” noteikto kārtību. Atbilstoši minētajiem noteikumiem darba devējam jānodrošina darba vides un tajā esošo darba vietu vai darba veidu pārbaude, nosakot tajos pastāvošos darba vides faktorus un konstatējot faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.  

Atzīmējams, ka arī iestādes iekārtas radīts troksnis ir viens darba vides faktoriem, kas var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai. Pamatojoties uz darba vides riska novērtēšanas rezultātiem un darba vietu pārbaudēs iegūto informāciju, darba devējam jānosaka, kādi darba aizsardzības pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus. 

Vispārējā gadījumā darba vides risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, bet darba vides risku novērtēšana attiecībā uz konkrēto darba vietu vai veidu veicama arī izņēmuma gadījumos, tajā skaitā, ja notikušas būtiskas izmaiņas darba vidē, piemēram, mainījušies darba procesi vai metodes, ieviests jauns darba aprīkojums, notikusi būtiska darba vietas pārkārtošana, vai ja konstatē apstākļu pasliktināšanos darba vidē. Līdz ar to ar mērķi veikt darba vides risku novērtēšanu attiecībā uz jūsu konkrēto darba vietu iesakām nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par darba vietā konstatēto troksni, ko rada jaunais darba aprīkojums, minot, kāda ir trokšņa ietekme uz nodarbināto veselību. 

Papildus paskaidrojams, ka viens no darba aizsardzības vispārīgajiem principiem nosaka: priekšroka dodama kolektīvajiem darba aizsardzības pasākumiem salīdzinājumā ar individuālajiem darba aizsardzības pasākumiem. Tādejādi, lai novērstu vai samazinātu trokšņa radīto risku, darba devējam veicami kolektīvie aizsardzības pasākumi un nodrošināmi kolektīvie aizsardzības līdzekļi, piemēram, jāizvēlas atbilstošs darba aprīkojums, kas nodrošina visu nepieciešamo funkciju veikšanu, bet rada pēc iespējas mazāku troksni, jāņem vērā darba vietu un darbstaciju iekārtojums un izvietojums, jāņem vērā trokšņa samazināšanas iespējas ar tehniskiem līdzekļiem u. tml.  

Ja kolektīvos aizsardzības pasākumus un līdzekļus tehnoloģisku vai citu pamatotu apsvērumu dēļ nav iespējams īstenot vai arī tās nav pietiekamas, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību, darba devējam trokšņa radītā riska samazināšanai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi.