Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzirdēju, ka “Latvijas Vēstnesis” visus Saeimas un valdības dokumentus (likumus, noteikumus u. c.) saņem elektroniskā veidā, apstiprinātus ar drošiem elektroniskajiem parakstiem. Elektroniskajam dokumentam ir spēks tikai elektroniskajā vidē (atbilde Nr. 29022), “Latvijas Vēstnesis” šos elektroniski parakstītos, elektroniski saņemtos dokumentus publicē elektroniskajā vidē. Atbilde Nr. 29022: “Elektroniskajam dokumentam juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Proti, neapliecinātai e-dokumenta izdrukai ir tikai informatīvs raksturs, jo tā ir e-dokumenta atvasinājums papīra formātā. Lai e-dokumenta izdrukai piešķirtu juridisko spēku, tā jāapliecina kā dokumenta atvasinājums atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 47. punktam.” Tātad loģiski izriet, ka KATRAM likumam, noteikumam u. c. ir jābūt e-dokumenta atvasinājumam ar apliecinājumu papīra formātā, jo reāli cilvēki dzīvo reālajā pasaulē, nevis elektroniskajā vidē. Kur un kā var apskatīt e-likumu u. c. atvasinājumus ar apliecinājumiem papīra formātā? Kā tieši elektroniski parakstītie, elektroniski pārsūtītie dokumenti elektroniskajā vidē var attiekties uz reālo pasauli? Man nav pienākuma “ticēt, ka kaut kas ir patiess, bez jebkādiem pierādījumiem” (https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/presumption). Man nav pienākuma ticēt, ka “Latvijas Vēstnesī” publicētie dokumenti, sākot no 1993. gada, ir noformēti atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam ar visiem pašrocīgiem parakstiem. Piemērs: https://www.vestnesis.lv/ta/id/63304. Man nav pienākuma ticēt, ka drošs elektroniskais paraksts tiešām ir uzlikts un ir īsts, tāpat nav pienākuma ticēt, ka dokumenta atvasinājuma apliecinātājs ir pārliecinājies par to, vai dokuments ir īsts. Kā atšķiras atbildība (administratīvā, kriminālā) par pašrocīgi parakstītu dokumentu un elektroniski parakstītu dokumentu? Par šo kāzusu lūdzu tēmu pārzinoša, profesionāla un kompetenta jurista (ar vārdu un uzvārdu, nevis iestādes nosaukumu) pilnu (ne tikai par atsevišķu daļu) skaidrojumu pēc būtības, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes 104. pants.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pantu:
(1) Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
(2) Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
Informācijas apmaiņas process starp likumdevēju un oficiālo izdevumu ir ierobežotas pieejamības informācija un e-konsultācijā nevar tikt atklāts.
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 17. panta ceturtā daļa noteic, ka ikviens var pieprasīt, lai oficiālā izdevuma izdevējs nodrošina oficiālās publikācijas apliecinātas izdrukas izgatavošanu papīra formā par samaksu, kas nepārsniedz tās pašizmaksu. Šādai izdrukai ir informatīvs raksturs.
Atbildot uz jautājumu par to, kā atšķiras atbildība par pašrocīgi parakstītu dokumentu un elektroniski parakstītu dokumentu, paskaidrojam, ka atbildība nav atkarīga no dokumenta noformējuma (no tā, vai tas ir papīra formātā vai elektronisks).
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3. pantu:
(1) Prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(2) Elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.
(3) Ja normatīvie akti paredz, ka dokumentam papildus citiem rekvizītiem nepieciešams arī zīmoga nospiedums, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs vai elektroniskais paraksts, ja puses šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu.
No minētā secināms, ka ikvienam likumam, noteikumam u. c. nav jābūt e-dokumenta atvasinājumam ar apliecinājumu papīra formātā, jo elektroniskā dokumenta prasība pēc dokumenta rakstveida formas ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Attiecīgi jebkura ieinteresētā persona var saņemt apliecinātu tiesību akta izdruku, taču šādai izdrukai ir tikai informatīvs raksturs.
Par Satversmes 104. panta ievērošanu paskaidrojam, ka jautājuma iesūtīšana LV portāla e-konsultāciju sadaļai nav uzskatāma par privātpersonas vēršanos iestādē (ar iesniegumu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
