“Ir jāsaprot, ka problēmas, kuras noved līdz tam, ka pusaudži nonāk krīzes vai ārpusģimenes aprūpes centros, nerodas vienas dienas laikā. Tās ir ieilgušas problēmas - atstāšana novārtā, atkarības, galu galā vardarbība -, kuras pirms tam vai nu nav pamanītas vai ilgstoši nav risinātas. Šāda situācija nav pieļaujama, un Labklājības ministrijai kopā ar pašvaldībām ir jāmeklē efektīvākie risinājumi, lai to novērstu jau cēloņu stadijā, jo šobrīd mēs strādājam ar sekām,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Labklājības ministrija sēdē deputātiem noradīja, ka galvenās problēmas ārpusģimeņu aprūpē ir nepietiekams speciālistu skaits, un sarežģījumi piesaistīt un noturēt darbiniekus rodas gan atalgojuma, gan darba specifikas dēļ. Arī preventīvie pasākumi ir fragmentēti un tiek īstenoti tikai dažās pašvaldībās.
2023.gadā ārpusģimenes aprūpē Latvijā auga 5286 bērni. Lai gan vidēji valstī to bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē ir mazinājies, sēdes laikā organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka reģionos bērni bieži vien netiek izņemti no ģimenes, jo nespēj atrast audžuģimeni. Tas saistīts ar to, ka aprūpes centriem nav pietiekami resursu, lai uzņemtu papildu bērnus, līdz ar to statistika neataino reālo situāciju.
