Dzīvojamas telpas (dzīvokļa) īres līgumu ir tiesīgs uzteikt tās izīrētājs saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumā noteikto, piemēram, ja īrnieks pārkāpj īres līguma noteikumus. Katram dzīvojamās telpas īrniekam atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 17. pantam ir vairāki pienākumi, tostarp uzturēt kārtību un ievērot citus īres līguma noteikumus.   

Tomēr dzīvokļa īpašnieks neatbild par īrnieka uzvedību un morālo stāju, atrodoties dzīvoklī vai ārpus tā. Katras personas tiesības uz privāto dzīvi ir nostiprinātas Satversmes 96. pantā.  

Vienīgā iespēja ierobežot kaimiņu ir turpināt attiecīgajos brīžos izsaukt pašvaldības policiju un informēt par to dzīvokļa īpašnieku.  

Tāpat jums ir tiesības iesniegt prasības pieteikumu pilsētas (rajona) tiesā, prasot no dzīvokļa īrnieka kompensēt mājas koplietošanas telpai nodarītos zaudējumus, kā arī gan no dzīvokļa īpašnieka, gan no īrnieka atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu.  

Tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot (saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu). Prasības pieteikumā tiesai jūs varat iekļaut arī izdevumus par zvērināta advokāta pakalpojumiem šajā lietā. Plašāk par to, kā sastādīt prasības pieteikumu tiesai, lasiet šeit.