Labdien! Meklēju sava vectēva datus ar informāciju par to, ka viņš ir latvietis. Šī informācija nepieciešama, lai pieradītu saikni ar Latviju. Sazinājos ar Latvijas Nacionālo arhīvu, man tika sniegta informācija par vectēva dzimšanas faktu un vecākiem, informācija tika atrasta baznīcas grāmatā. Baznīcas grāmatā manā gadījumā netika norādīta informācija par vectēva tautību, tikai dzimšanas dati, vieta (Drevinieku sādžā, Līvānu pagastā), latviešu uzvārds, vārds un vectēva mātes un tēva vārdi un uzvārdi. Kur vēl var meklēt informāciju par tautībām, ja vectēvs ir dzimis 1903. gadā? Dzimtsarakstu nodaļā informācija glabājas 100 gadus, pēc tam tika nodota arhīvā, bet dzimtsarakstu nodaļas Latvijā pastāv no 1920. gada. Kā man paskaidroja, visa informācija, kas ierakstīta baznīcas grāmatā, bija atkarīga no mācītāja: viņš varēja ierakstīt/neierakstīt tautību un citu informāciju. Vectēvs tika represēts 1938. gadā un nošauts Krievijā. Bērni nedzīvo Latvijā, un dzimšanas apliecības nesaglabājās, ir tikai izziņa, kurā tautība vectēvam nav norādīta. Kā pieradīt vectēva tautību? Paldies!
Pēc sazināšanās ar Tieslietu ministriju varam tikai norādīt, ka vēsturiski tik tiešām ir bijuši periodi, kad nav ticis regulēts tas, kuras ziņas ir jāpiefiksē, kuras ne: “20. gs. sākums ir periods, kad baznīcas grāmatā par personu ierakstāmās ziņas bija atkarīgas no garīdznieka, un tās var būt nepilnīgas.”
Papildus Tieslietu ministrija norāda, ka Līvānu pagasts tolaik bijis Daugavpils apriņķī, tāpēc iesaka uzrunāt kādu vēsturnieku, kurš ir pētījis attiecīgā reģiona vēsturi un var sniegt padomu par cilvēkiem, tostarp viņu tautību, reliģiju u. tml., no šī reģiona. Protams, tā būs tikai vispārīga informācija.
LV portāls jautāja padomu arī zvērinātu advokātu biroja WIDEN zvērinātas advokātes palīdzei Anetei Božei, kura apstiprina, ka baznīcu grāmatas netika regulētas: “Viss lielā mērā bija atkarīgs no katra mācītāja izglītības un rūpības līmeņa.”
Vienlaikus atbilstoši A. Božes sacītajam, tā kā jūsu vectēvs ir dzimis 1903. gadā, var pieļaut, ka viņam bijusi Latvijas Republikas pase. Proti, 1918. gadā sāka izdot Latvijas Republikas pases. Tolaik tām obligāti bija jābūt no 16 gadu vecuma, tāpēc pastāv iespēja, ka jūsu vectēvs 1919. gadā ir saņēmis Latvijas pasi.
Kā norāda A. Bože, vecajās pasēs tika norādīta arī tautība (vecās pases paraugu var skatīt šeit). Tāpat A. Bože pieļauj, ka informācija par tolaik izsniegtajām pasēm varētu būt atrodama Latvijas Valsts arhīvā.
Latvijas Valsts arhīva kontaktinformāciju var atrast šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
