Īsumā
-
Pirmais ES mēroga krimināltiesību regulējums korupcijas apkarošanai
-
Saskaņotas definīcijas un sodu līmeņi par kukuļošanu, nelikumīgu piesavināšanos, nelikumīgu iedzīvošanos un citiem nodarījumiem
-
Valstu pretkorupcijas stratēģijas un datu kopīgošana ES līmenī
-
Pastiprināta sadarbība ar ES aģentūrām un struktūrām
Direktīvā, par kuru Parlaments un Padome provizoriski vienojās 2025. gada decembrī, ir noteiktas ar korupciju saistītu nodarījumu kopīgas definīcijas un saskaņoti noteikumi par sodiem. Starp tiem cita starpā ir kukuļošana, piesavināšanās, tiesvedības kavēšana, tirgošanās ar ietekmi, funkciju ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgas iedzīvošanās saistībā ar korupciju un korupcija privātajā sektorā. Direktīva tika apstiprināta ar 581 balsi pret 21, 42 deputātiem atturoties.
Vienota pieeja preventīviem pasākumiem un sodiem
Modernizējot spēkā esošos noteikumus, saskaņojot juridiskās definīcijas un ieviešot strukturētus sankciju līmeņus, jaunā regulējuma mērķis ir novērst izpildes nepilnības, jo īpaši pārrobežu lietās. Sankciju sistēma balstās uz ES mēroga likumā noteiktiem maksimālajiem sodiem, t. i., nodrošinot, ka valstu noteikumos paredzētie maksimālie sodi nevar būt pārāk zemi. Dalībvalstis saglabās iespēju piemērot stingrākus noteikumus un pielāgot noteikumus savām tiesību sistēmām.
Sadarbība esošo un jauno problēmu risināšanā
Direktīva pastiprinās sadarbību starp valstu iestādēm un ES struktūrām, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūru, Eiropolu un Eurojust, kā arī uzlabos informācijas apmaiņu un koordināciju. Dalībvalstis arī katru gadu publicēs salīdzināmus mašīnlasāmus datus, lai uzlabotu pārredzamību un pierādījumos balstītas politikas veidošanu.
Valstu stratēģijas un neatkarīgas iestādes
Lai stiprinātu novēršanu un pārvaldību, dalībvalstīm būs jāpieņem un regulāri jāatjaunina valsts pretkorupcijas stratēģijas (iesaistot šajā procesā pilsonisko sabiedrību). Tām būs arī jāveic riska novērtējumi un jānodrošina stabilas sistēmas attiecībā uz interešu konfliktiem, politiskā finansējuma pārredzamību un integritātes standartiem. Jāizveido arī specializētas un pietiekami neatkarīgas struktūras korupcijas novēršanai un apkarošanai.
Citāts
Parlamenta ziņotāja Rakela Garsija Hermida - fan der Valle (Renew, Nīderlande) sacīja: “Šis likums ir vēsturisks. Korupcijas dēļ ir apklusināti žurnālisti, nogalināti iedzīvotāji un salauztas dzīves. Aiz katra statistikas ieraksta ir vārds, stāsts un izpostīta nākotne. Korupcija arī aizpludina miljardus no mūsu ekonomikas, mazina uzticēšanos valdībām un grauj pašu demokrātiju. Ja tā netiek kontrolēta, tas apdraud mūsu Savienības pamatus. Šā likuma mērķis ir aizstāvēt Eiropas būtību un sniegt labumu mūsu iedzīvotājiem.”
Turpmākie soļi
Tagad direktīva ir oficiāli jāapstiprina ES padomei, un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam dalībvalstīm būs 24 mēneši laika, lai to transponētu, izņemot noteikumus par riska novērtējumiem un valsts stratēģijām, kuru termiņš ir 36 mēneši.
Vispārīga informācija
Komisija 2023. gada 3. maijā nāca klajā ar korupcijas apkarošanas paketi. Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. pantu, tekstā korupcija ir definēta kā “sevišķi smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju” joma, un tajā ir iekļauti pasākumi korupcijas novēršanai un apkarošanai. Saskaņā ar Eirobarometra 2025. gada aptauju 69 % eiropiešu uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta, savukārt 66 % uzskata, ka augsta līmeņa korupcija netiek pietiekami apkarota.
