ĪSUMĀ
-
Aicinājums Komisijai ierosināt ES mēroga tiesību aktus par izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanu.
-
Klusēšana, pretestības trūkums vai iepriekšējas attiecības nedrīkst nozīmēt piekrišanu.
-
Deputāti aicina īstenot uz cietušajiem vērstu pieeju ar speciālistu atbalstu, apmācību un preventīviem pasākumiem.
-
Obligāta apmācība speciālistiem, kuri strādā ar cietušajiem.
Otrdien ar 447 balsīm “par”, 160 “pret” un 160 atturoties pieņemtajā ziņojumā deputāti aicina dalībvalstis, kuras joprojām izmanto ar spēku vai vardarbību saistītas izvarošanas definīcijas, saskaņot savus tiesību aktus ar starptautiskajiem standartiem (tostarp Stambulas konvenciju, ko ES ratificēja 2023. gadā). Viņi arī pieprasa pienācīgu atbalstu un aizsardzību izvarošanas upuriem visā ES. Deputāti norāda, ka klusēšanu, nepretošanos, “nē” neteikšanu, iepriekš sniegtu piekrišanu, seksuālo uzvedību pagātnē vai jebkādas pašreizējās vai iepriekšējās attiecības nedrīkst interpretēt kā piekrišanu.
Jauns tiesiskais regulējums
Deputāti uzskata, ka piekrišana jāizvērtē apkārtējo apstākļu kontekstā, un to nevar dot, ja pastāv vardarbība, draudi, varas ļaunprātīga izmantošana, baiļu stāvoklis, iebiedēšana, bezsamaņa, intoksikācija, atrašanās miega stāvoklī, slimība, invaliditāte vai cita īpaši neaizsargāta situācija. Viņi uzsver, ka ir svarīgi atzīt reakciju uz traumām, piemēram, baiļu izraisītu īslaicīgu paralīzi vai “sastinguma reakciju” un to atspoguļo tiesību aktos un tiesu praksē. Viņi atkārtoti pieprasa, lai apsūdzības, ko uzskata par ES noziegumiem, tiktu papildinātas ar vardarbību dzimuma dēļ.
Uz cietušo vērsta pieeja
Parlaments norāda, ka tikai uz piekrišanu balstīti tiesību akti par izvarošanu var nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību. Deputāti uzsver, ka ES ir vajadzīga intersekcionāla un uz cietušajiem vērsta pieeja, tostarp tūlītējas medicīniskās aprūpes, seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes, drošu un likumīgu abortu, traumu aprūpes, psiholoģiskā atbalsta un juridiskās palīdzības sniegšana. Viņi vēlas arī bezmaksas speciālistu atbalsta pakalpojumus, tostarp diennakts krīzes centrus, kas piedāvā medicīnisku, psiholoģisku un juridisku atbalstu.
Apmācība, izglītība un informētība
Ziņojumā aicināts nodrošināt regulāru un pielāgotu obligāto apmācību speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar izvarošanas upuriem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, juristiem un veselības aprūpes speciālistiem. Deputāti vēlas, lai Komisija 2026. gadā nāktu klajā ar ES pamatnostādnēm par visaptverošu seksualitātes un attiecību izglītību, kā arī ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņām par piekrišanu, attiecībām, seksuālo integritāti un ķermeņa autonomiju.
Citāti
Pilsoņu brīvību komitejas ziņotāja Evina Incira (S&D, Zviedrija) teica: “Ir gan morāli, gan juridiski nepieņemami, ka sievietes visā ES netiek aizsargātas ar tiesību aktiem, kas paredz, ka “tikai “jā” nozīmē “jā” ”. Mēs jau gadiem ilgi aicinām pieņemt vienotu Eiropas definīciju par izvarošanu, un, lai gan Padome neļāva to iekļaut direktīvā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, arvien vairāk valstu valdību atzīst šādas pieejas nepieciešamību – kopš 2023. gada Francija, Somija, Luksemburga un Nīderlande ir ieviesušas likumus, kas balstās uz piekrišanu. Ir pienācis laiks pieņemt kopēju Eiropas definīciju par izvarošanu, kas balstītos uz brīvprātīgas un atsaucamas piekrišanas neesamību.”
Sieviešu tiesību komitejas ziņotāja Joanna Scheiringa-Vielgusa (S&D, Polija) sacīja: “Katra trešā sieviete ES ir cietusi no vardarbības dzimuma dēļ. Katra divdesmitā ir cietusi no izvarošanas. Pateicoties drosmīgām sievietēm, piemēram, Žizelei Peliko, arvien skaļāk izskan aicinājumi rīkoties. Parlaments iestājas par taisnīgumu, aicinot Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai mēs varētu aktīvi uzlabot sieviešu stāvokli, pārejot no novecojušiem likumiem uz tādiem, kas garantē viņām vienādu aizsardzības līmeni visā ES.
