Kriminālprocess tika sākts 2022. gadā, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta atzinumu par to, ka divu ārvalstu uzņēmumu konti AS “ABLV Bank”, iespējams, izmantoti, lai legalizētu neidentificēta noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu naudu. Izmeklēšanu šajā lietā veica Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļa.
Pirmstiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka arestēto naudas līdzekļu izcelsme rodas no tādiem uzņēmumiem, kas neīsteno patiesu saimniecisko darbību. Māršalu salās reģistrētais uzņēmums bankā kā darbības veidu bija deklarējis starpnieka darbību mēbeļu, būvmateriālu un bērnu preču loģistikas un ieguldījumu nozarēs, savukārt Kanādā reģistrētais uzņēmums – pārtikas un tekstila vairumtirdzniecību.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana notikusi laikā no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada februārim. Pārbaudot ar mantu saistīto personu bankā iesniegtos rēķinus, tika secināts, ka ar lielu ticamības pakāpi rēķini noformēti, imitējot civiltiesiskus darījumus, nolūkā pamatot veiktos naudas pārskaitījumus bankā. Turklāt neviens no maksājumiem nav pamatots ar preču pārvadājuma dokumentiem, jo rēķini paši par sevi nepierāda reālu preču nodošanu vai saņemšanu. Aizdomas par reālas saimnieciskās darbības neesamību radīja arī apstāklis, ka pārskaitījumi veikti noapaļotās summās, kas ir raksturīgi noziedzīgas iegūtas naudas legalizēšanas gadījumiem.
Tiesa secināja, ka nedz pirmstiesas izmeklēšanas laikā, nedz arī tiesā uzņēmuma pārstāvji nenorādīja uz tādām ziņām un neiesniedza pietiekamus darījumu izpildi apliecinošus dokumentus, kas apliecinātu un izskaidrotu arestēto finanšu līdzekļu legālu izcelsmi un atspēkotu procesa virzītājas izdarītos apgalvojumus, kas pamatoti ar lietā esošajiem pierādījumiem. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzina, ka arestētā nauda, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta.
Tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Ekonomisko lietu tiesā.
