Tieslietu ministrija uzsver, ka tas būtiski maina līdzšinējo kārtību. Pašlaik mantas aresta atcelšana pati par sevi nav pamats kompensācijas saņemšanai. Ministre likuma izskatīšanas laikā rosināja noteikt, ka tiesības uz atlīdzinājumu rodas tikai pēc galīgā nolēmuma kriminālprocesā un tikai tad, ja manta netiek konfiscēta vai atzīta par noziedzīgi iegūtu. Lai gan šis ministres priekšlikums tika atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā, gala balsojumā Saeimas sēdē to noraidīja, atbalstot deputāta Gunāra Kūtra pretēju priekšlikumu.
Papildus tam – jaunais Saeimas apstiprinātais regulējums var būtiski ietekmēt valsts budžetu. Šādām apjomīgām kompensācijām līdzekļi valsts budžetā nav paredzēti. Ģenerālprokuratūras aplēses rāda, ka iespējamiem gadījumiem par kaitējuma atlīdzināšanu šādos procesos kompensācijas apmēri būtu mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.
Inese Lībiņa-Egnere vērš uzmanību arī tiesiskās vienlīdzības jautājumam. Pašlaik personām, kuras tiesa attaisno vai kuru kriminālprocess tiek izbeigts, tiesības uz kompensāciju rodas tikai pēc galīgā nolēmuma. Savukārt jaunais regulējums mantas īpašniekiem ļautu prasīt atlīdzību agrāk, radot nevienlīdzīgu attieksmi.
Ņemot vērā juridiskos riskus, iespējamo slogu valsts budžetam un tiesiskās vienlīdzības apsvērumus, tieslietu ministre lūdz Valsts prezidentu rosināt, ka likuma grozījumi Saeimai ir jāizvērtē atkārtoti, lai nodrošinātu tiesiskumu, ilgtspējīgu valsts finanšu pārvaldību un sabiedrības uzticēšanos likumdošanas procesam.
Papildu informācija par likuma grozījumiem pieejama Saeimas tīmekļvietnē.
