Tikšanās laikā ministrs iepazīstināja ar FinTech sektora attīstības redzējumu un veicamajiem pasākumiem, savukārt Tīna Lūse sniedza ieskatu Latvijas FinTech nozares attīstībā 2025. – 2026. gadā. Diskusiju daļā tika apspriesti nozares izaicinājumi tirgus attīstībai, tostarp uzraudzības jautājumi. Tikšanās piedalījās arī FinTech nozares uzņēmumu vadītāji un pārstāvji – Gvido Endlers (4Finance), Aleksandrs Čerņagins (Sun Finance), Didzis Ādmidiņš (DelfinGroup), Edgars Dupats (4finance), Māris Vaivods (ESTO LV), Artūrs Silantjevs (West Kredit) un Ģirts Kurmis (Mogo).
Diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmas pilnveidi norit jau ilgstoši, un tās tika īpaši aktualizētas 2025. gada sākumā, Ekonomikas ministrijai sagatavojot Rīcības plānu investīciju piesaistei un finanšu pieejamības veicināšanai tautsaimniecībā. Šī uzdevuma ietvaros Finanšu ministrija (FM) kopā ar Latvijas Banku sagatavojusi izvērtējumu par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības iestādes noteikšanu, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu uzraudzības efektivitāti.
Tikšanās laikā puses pārrunāja topošajā informatīvajā ziņojumā identificējamos jautājumus, kas ir būtiski uzraudzības sistēmas maiņas kontekstā. Diskusijās tika skartas patērētāju maksātspējas un kredītrisku vērtēšanas pieejas, piekļuve kredītinformācijai, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML) un sankciju riska pārvaldība, jaunu produktu ieviešanas kārtība, kiberdrošības un IT risku regulējuma piemērošana, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, uzraudzības procesu caurskatāmība, datu izmantošanas pieeja un regulatīvās kultūras attīstība.
Nozares pārstāvji atzinīgi novērtēja Lietuvas centrālās bankas pieredzi un pieeju nebanku kreditētāju uzraudzībā, uzsverot tās konsekvenci, prognozējamību un uz riskiem balstītu regulējumu praksi. Vienlaikus tika apliecināta nozares gatavība konstruktīvam dialogam, un jau tuvākajā laikā plānota tikšanās ar Latvijas Banku, lai detalizēti pārrunātu visus ar uzraudzības sistēmas maiņu saistītos praktiskos jautājumus, turpinot darbu pie vienotas sistēmas ieviešanas.
Jāatgādina, ka pašlaik kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkcijas Latvijā veic trīs nacionāla līmeņa institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras atkarībā no konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja riskiem, tomēr praksē šāds modelis rada uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un juridiskās noteiktības trūkumu, tostarp AML jomā, kur uzraudzības pienākumi pārklājas starp VID, PTAC un Latvijas Banku.
Finanšu sektora attīstības padomes ietvaros jau iepriekš bija panākta konceptuāla vienošanās par virzību uz Latvijas Banku kā vienotu patērētāju kreditētāju uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības iestādi.
Saglabājot vairākas uzraudzības un kontroles iestādes, valsts finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, savukārt tirgus dalībniekiem praksē var nākties saskarties ar paralēlām klātienes un neklātienes pārbaudēm. Tas palielina administratīvo slogu un samazina uzraudzības sistēmas kopējo efektivitāti.
Izvērtējums par uzraudzības modeļa maiņu balstīts vairākos būtiskos apsvērumos – nebanku kreditēšanas un finanšu tehnoloģiju nozares straujā attīstība, nepieciešamība pēc efektīvas, riskos balstītas uzraudzības sistēmas, kā arī funkciju dublēšanās novēršana valsts iestāžu līmenī. Tā mērķis ir nodrošināt, ka uzraudzības ietvara maiņa nerada papildu administratīvo slogu nozarei un negatīvi neietekmē kreditēšanas aktivitāti kopumā.
FM piedāvā no PTAC Latvijas Bankai nodot patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju (fizisku personu) – patērētāju tiesību un interešu aizsardzību.
Vienotas uzraudzības ieviešana Latvijas Bankā nodrošinātu lielāku saskaņotību finanšu sektora uzraudzībā, tostarp procentu likmju, komisijas maksu un kopējo kredīta izmaksu pārredzamības uzraudzībā, līgumu godīguma vērtēšanā, atbildīgas kreditēšanas principu ievērošanā, kā arī vienotu un efektīvāku AML un klientu izpētes prasību piemērošanu. Tāpat tiktu uzlabota finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzība un samazināts klātienes AML pārbaužu skaits uzņēmumiem, novēršot iestāžu atbildību pārklāšanos.
Vienotas sistēmas izveides nepieciešamību apliecina arī nozares straujā izaugsme. Kopš 2019. gada nebanku patēriņa kredītu portfelis ir vairāk nekā dubultojies, augot vidēji par 16% gadā un attīstoties ievērojami straujāk nekā banku kreditēšana. Vienlaikus pieaug arī riski patērētājiem – tikai 2024. gadā ārpustiesas parādu piedziņai tika nodots vairāk nekā 71 tūkstotis lietu, bet sūdzību skaits par nebanku kreditētājiem ir lielāks nekā banku sektorā, neskatoties uz mazāku klientu skaitu.
Latvijas gadījums nav izolēts Eiropas Savienības (ES) kontekstā, jo tikai trīs ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, Maltā un Rumānijā, patērētāju kreditētājus uzrauga patērētāju tiesību iestāde, kamēr lielākajā daļā valstu šo funkciju veic centrālā banka vai finanšu sektora uzraugs. Tas apliecina, ka uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai būtu loģisks un starptautiski pārbaudīts risinājums.
Turpmākie soļi paredz, ka informatīvais ziņojums par uzraudzības sistēmas maiņu tiks izskatīts Ministru kabinetā (MK) 2026. gada 24. februārī. Pozitīva lēmuma gadījumā likumprojekti MK tiks iesniegti līdz 2026. gada 30. maijam, ar pirmo lasījumu Saeimā līdz vasaras sesijai un otro lasījumu septembrī. Uzraudzības iestādes maiņa plānota no 2027. gada 1. janvāra, paredzot pārejas periodu pēc normatīvo aktu stāšanās spēkā.
