“Jaunais PFI modelis ir veidots, balstoties gan uz aktuālo statistiku, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Mūsu mērķis ir nodrošināt taisnīgāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku finanšu resursu sadali, kas ļauj pašvaldībām līdzvērtīgi pildīt likumā noteiktās funkcijas neatkarīgi no to fiskālās kapacitātes un sociālekonomiskajām atšķirībām,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Tā pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips. Vienlaikus būtiski, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo attīstības veicināšanai tiek izmantoti citi mehānismi, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.
Spēkā esošais PFI regulējums tika pieņemts 2015. gadā, un kopš tā laika būtiski mainījusies ekonomiskā un fiskālā vide. Migrācijas, nodokļu politikas izmaiņu un administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rīgas un Pierīgas pašvaldību ieņēmumi pieauguši straujāk nekā citviet Latvijā, vienlaikus mainījusies pašvaldību izdevumu struktūra. Tas radījis nepieciešamību aktualizēt PFI kritēriju vērtības un pilnveidot sadales mehānismu, lai tas atbilstu mūsdienu izmaksām un funkciju izpildes vajadzībām.
Jaunais PFI modelis paredz vairākus sistēmiskus risinājumus. No PFI aprēķina tiek izslēgti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā un tādējādi stiprinot fiskālo autonomiju un sasaisti starp nodokļa maksājumu un konkrētās teritorijas attīstību. Izstrādāts arī jauns PFI sadales algoritms, kas mazina ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām un ļauj atteikties no līdzšinējā dalījuma “maksātājos” un “saņēmējos”, aizstājot to ar vienotu, sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju.
Modelis paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp integrējot PFI aprēķinā valsts finansējumu interešu izglītībai un 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izglītojamo skaita kritērija iekļaušana PFI aprēķinā ļauj atteikties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases, tādējādi mazinot administratīvo slogu un samazinot pārskatu sniegšanas pienākumus.
Starptautisko datu analīze liecina, ka Latvijas pašvaldību ieņēmumu un izdevumu rādītāji attiecībā pret iekšzemes kopproduktu atbilst ES vidējam līmenim un pārsniedz Baltijas valstu rādītājus ar līdzīgām funkcijām. Līdz ar to sistēmas pilnveide primāri ir strukturāla modernizācija, lai nodrošinātu taisnīgāku un prognozējamāku sadali. Jautājums par papildu finansējuma apmēru PFI ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot kopējo fiskālo telpu un visu valdības līmeņu izdevumu dinamiku.
Kopumā jaunā PFI sistēma paredz modernu, caurspīdīgu un reģionāli sabalansētu finanšu izlīdzināšanas mehānismu, kas stiprina pašvaldību fiskālo atbildību, mazina administratīvo slogu un nodrošina stabilu finansējuma vidi likumā noteikto funkciju izpildei visā Latvijas teritorijā.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu portālā.
