Tikšanās laikā puses pārrunāja vienotās uzraudzības sistēmas ieviešanas gaitu pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā, kā arī identificēja nozarei būtiskākos praktiskos jautājumus, kas saistīti ar uzraudzības iestādes maiņu. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta pārejas perioda ilgumam, procesu skaidrībai un regulējuma piemērošanas prognozējamībai. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt nozares iesaisti un nepārtrauktu dialogu ieviešanas gaitā, ņemot vērā nozares pausto gatavību pārejai uz Latvijas Bankas uzraudzību, un uzsverot skaidra, prognozējama procesa nozīmi.
Diskusijas par patērētāju kreditētāju uzraudzības sistēmas pilnveidi norit jau ilgstoši, un tās īpaši aktualizētas 2025. gada sākumā, Ekonomikas ministrijai sagatavojot Rīcības plānu investīciju piesaistei un finanšu pieejamības veicināšanai tautsaimniecībā. Šī uzdevuma ietvaros Finanšu ministrija (FM) kopā ar Latvijas Banku sagatavojusi izvērtējumu par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības iestādes noteikšanu. Balstoties uz to, FM turpina darbu pie vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības sistēmas izveides, paredzot funkcijas nodošanu Latvijas Bankai. Tas ļaus mazināt uzraudzības sadrumstalotību, uzlabot regulējuma konsekvenci un nodrošināt efektīvāku riskos balstītu pieeju finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus ņemot vērā nozares nepieciešamību pēc skaidra un praktiski īstenojama pārejas perioda.
Jāatgādina, ka pašlaik kreditētāju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkcijas Latvijā veic trīs nacionāla līmeņa institūcijas – Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzraudzības intensitāte un fokuss atšķiras atkarībā no konkrētā finanšu pakalpojumu sniedzēja riskiem, tomēr praksē šāds modelis rada uzraudzības sadrumstalotību, funkciju dublēšanos un juridiskās noteiktības trūkumu, tostarp AML jomā, kur uzraudzības pienākumi pārklājas starp VID, PTAC un Latvijas Banku.
Saglabājot vairākas uzraudzības un kontroles iestādes, valsts finanšu un cilvēkresursi netiek efektīvi koncentrēti vienuviet, savukārt tirgus dalībniekiem praksē var nākties saskarties ar paralēlām klātienes un neklātienes pārbaudēm. Tas palielina administratīvo slogu un samazina uzraudzības sistēmas kopējo efektivitāti.
Finanšu sektora attīstības padomes ietvaros jau iepriekš bija panākta konceptuāla vienošanās par virzību uz Latvijas Banku kā vienotu patērētāju kreditētāju uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības iestādi. Pāreja tiek virzīta ciešā sadarbībā ar nozari, lai nodrošinātu kvalitatīvu uzraudzību, juridisko noteiktību un stabilu, attīstībai labvēlīgu vidi finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.
