NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
22. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Labklājība
3
3

Abortu situācija Latvijā: vai tiešām nepieciešamas izmaiņas likumos?

Pēdējos gados mākslīgo abortu skaitam Latvijā ir tendence samazināties un sievietēm pašām ir tiesības izvēlēties, vai turpināt grūtniecību vai arī to pārtraukt.

FOTO: SXC

Jau ilgu laiku politiskajiem spēkiem nav vienprātības par pasākumu kopumu, kas būtu jāveic, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī. Par vienu no risinājumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas paspārnē izveidotā darba grupa ir noteikusi samazināt abortu skaitu.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā statistika, mākslīgo abortu (kas ietver legālos, medicīniskos un nelegālos abortus) skaits Latvijā ik gadu samazinās. 2011.gadā tika veikti 7089 mākslīgie aborti, 2010.gadā – 7443 mākslīgie aborti, savukārt 2005.gadā – 12 785 aborti. Mākslīgo abortu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem 2011.gadā bija 384, bet 2010.gadā – 389 aborti.

Lai gan veikto abortu skaitam kopš 2005.gada ir tendence samazināties un, kā norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, 95% gadījumu sievietes, jau griežoties pie ārsta, ir izlēmušas, ka nevēlas šo grūtniecību saglabāt, tomēr pie Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas izveidotā tā dēvētā "abortu jautājuma" darba grupa ierosina noteikt stingrāku tiesisko regulējumu abortu veikšanai (pārdomu laika pagarināšanu un konsultāciju noteikšanu) un normatīvajos aktos noteikt, ka nedzimušam bērnam ir tiesības jau no tā ieņemšanas brīža.

Diskusija un konference

Šā gada 15.oktobrī notika diskusija "Seksuālo un reproduktīvo tiesību nodrošinājums Latvijā", savukārt 16.oktobrī Saeimā – konference "Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā". Abās notika abortu jautājuma lemšanā iesaistītu ekspertu viedokļu apmaiņas.

Varētu domāt, ka sabiedrībā ir sakāpināta interese par abortu jautājuma tiesisko regulējumu, tomēr iemesls šo divu diskusiju rīkošanai šoreiz ir cits. Vairākas sabiedriskās organizācijas, kas kopā ar Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātiem strādāja darba grupā, pēc laika dalību pārtrauca un atteica piedalīties arī apakškomisijas rīkotajā konferencē "Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā".

"Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka sievietēm ir tiesības izlemt – saglabāt grūtniecību vai to pārtraukt."

 Biedrība "Papardes zieds" un biedrība "Resursu centrs sievietēm "Marta"" savu lēmumu nepiedalīties konferencē publiski pamatoja ar to, ka aicinājums tika saņemts novēloti, kas liedza uzaicināt Eiropas līmeņa ekspertus un sagatavot kvalitatīvus referātus. Organizācijas arī norādīja, ka konferencē, viņuprāt, nebūs nodrošināts līdzsvars starp dažādu viedokļu paudējiem.

LV portāls piedalījās abās sanākšanās – diskusijā un konferencē. Tajās tika spriests gan par seksuālo un reproduktīvo veselību, gan par sievietes izvēles tiesībām, gan par abortiem.

Grūtniecības pārtraukšana - dziļi personisks lēmums

To, ka sensitīvais lēmums par grūtniecības pārtraukšanu ir katras sievietes personiskā izvēle, nenoliegs neviens. Tiesībsargs Juris Jansons Saeimā notikušajā konferencē uzsvēra, ka "izšķiršanās par aborta izdarīšanu ir traģisks un dziļi personisks lēmums, kurā jebkāda veida ierobežošana no valsts puses būtu izslēdzama".

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka sievietēm ir tiesības izlemt – saglabāt grūtniecību vai to pārtraukt. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes lūguma tiek veikta līdz tās 12.nedēļai, izņēmuma gadījumos (medicīnisku indikāciju dēļ) – līdz grūtniecības 24.nedēļai. Turklāt starp sievietes izteikto vēlmi veikt abortu un tā izdarīšanu ir paredzēts pārdomu laiks - ne mazāk kā 72 stundas. Ārsts ar sievieti tā laikā runā par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību, informē par grūtniecības pārtraukšanas būtību un iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 25.-27.pants un 2003.gada 8.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.590 "Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība" nosaka kārtību, kādā sievietei pēc labprātīgas vēlēšanās tiek pārtraukta grūtniecība ārstniecības iestādē.

Konferencē 11.Saeimas deputāts Imants Parādnieks prezentēja Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Prof. Dr.iur.h.c. Egila Levita tēzes par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu.

 E.Levits tēzēs, izklāstot problēmas juridisko pusi, nobeigumā pauž arī personīgās pārdomas. "Grūtniecības pārtraukšanas jautājums sievietei ir dziļi personīgs. Lai gan tas atstāj iespaidu uz demogrāfiju, ar to saistītie tiešie risinājumi, kas konkrēti skar grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas pieļaujamību, nebūtu primāri skatāmi demogrāfijas uzlabošanas kontekstā, bet gan kā valsts palīdzība dziļā iekšējā konfliktā nonākušai sievietei. Taču valstij ir iespējams ar netiešiem mehānismiem zināmā mērā pozitīvi veicināt sievietes (vecāku) vēlmi audzināt bērnus".  

Nepieciešams valsts atbalsts

SPKC apkopotā statistika liecina, ka 2011.gadā 10,6% sievietēm, kas veica abortu, tā bija pārtraukta pirmā grūtniecība. Tas nozīmē, ka atlikušajos gadījumos sievietes pārtrauca jau otro vai trešo grūtniecību. Tiesībsargs J.Jansons norāda: "Latvijas statistika liecina, ka biežākais iemesls, aptuveni 63% gadījumu, kāpēc sievietes izvēlas pārtraukt grūtniecību, ir finansiālie apstākļi." Tādējādi tiesībsargs apstiprina domu, ka ir nepieciešams valsts atbalsts ne tikai bērnu dzimšanas veicināšanai, bet arī jau dzimušu bērnu labklājības uzlabošanai dažādu pasākumu veidā. Lai jaunie vecāki justos droši un pārliecināti, ka valstī ir izveidota pienācīga atbalsta sistēma ne tikai bērnu radīšanai, bet arī audzināšanai.

Darba grupas priekšlikumi

Vienota risinājuma, kā mazināt abortu skaitu Latvijā, kā arī iespējamo modelēto situāciju versiju, cik ievērojami ierobežojumi aborta veikšanā paaugstinās demogrāfisko situāciju Latvijā, nav. Arī viedokļu dažādība šajā gadījumā sabiedrībai nesniedz skaidrus signālus par to, kādas (un vai vispār) izmaiņas tiek plānotas abortu regulējumā Latvijā.  Patiesības labad jāsaka, ka sabiedrībai par to tieši jautāts netiek, ja neskaita atsevišķas publikācijas medijos. Tomēr var atzīt, ka izteiktais ierosinājums aizsargāt nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža ir izraisījis ļoti asas diskusijas vairāku sociālo tīklu komentāru sadaļās.

Darbs ar šo (it kā) demogrāfijas problēmu pamatā norit likumdevēja gaiteņos. Darba grupa jau kopš vasaras sākuma strādājusi pie priekšlikumu izstrādes abortu skaita mazināšanai. Kā norāda 11.Saeimas deputāte Inga Bite, ir rasti konkrēti risinājumi, kas pagaidām gan neparedz likuma grozījumus. Tomēr netiek noliegts, ka iespējams uz darba grupas izstrādāto priekšlikumu pamata var tikt ierosināti grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā un Bērnu tiesību un aizsardzības likumā, nosakot, ka nedzimuša dzīvība ir jāaizsargā no ieņemšanas brīža.

"Izšķiršanās par aborta izdarīšanu ir traģisks un dziļi personisks lēmums, kurā jebkāda veida ierobežošana no valsts puses būtu izslēdzama."

J.Jansons, tiesībsargs

Viens no priekšlikumiem ir pārdomu laika pagarināšana no 72 stundām līdz 120 stundām un konsultācijas noteikšana sievietēm. Sagatavotos ierosinājumus darba grupa plāno nodot izskatīšanai 23.oktobra Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens diskusijā skaidroja, ka Labklājības ministrija likumdošanas izmaiņu virzienā raugās ar milzīgu piesardzību. Ministrija uzskata, ka patlaban spēkā esošais abortu tiesiskais regulējums ir pietiekams.

Sola sieviešu tiesības neierobežot

Abās diskusijās izskanēja dažādi un pretrunīgi viedokļi, tomēr no abām pusēm izskanēja vienprātīgs apliecinājums, ka sieviešu tiesības ierobežotas netiks. Tomēr pagaidām nav skaidrības, kā saistīsies jautājums par nedzimušas dzīvības aizsardzību un sievietes tiesībām izlemt saglabāt grūtniecību vai to pārtraukt, tāpēc par konkrētiem rezultātiem spriest ir pāragri.

"Dzimstības palielināšana demogrāfisko situāciju valstī varētu uzlabot, taču diez vai tas tiks panākts, nosakot ierobežojumus,"  konferencē pauda J.Jansons. "Nevis mātes, kura jau tā ir smaga lēmuma priekšā, tiesību ierobežošana, bet valsts atbalsts un izglītošana par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem ir piemērotākie līdzekļi mērķa sasniegšanai."

11.Saeimas deputāte Daina Kazāka uzstājās abās ekspertu viedokļu apmaiņās. Deputāte uzsvēra, ka pastāv arī citas iespējas samazināt abortu skaitu, tai pašā laikā nesamazinot sievietes tiesības uz izvēli, piemēram, valsts atbalsts bērna audzināšanai un tādu apstākļu radīšana, lai sieviete izvēlētos bērnu paturēt.

Demogrāfijas situācijas uzlabošana

"Labklājības ministrija negribētu, lai demogrāfijas jēdziens tiek aplūkots tikai no bērnu dzimšanas skatu punkta. Tas ir komplekss process – cilvēka dzīve no dzimšanas līdz vecumdienām," norādīja A.Ašeradens. Tas nozīmē, ka ne tikai ir jārūpējas par bērnu dzimstības veicināšanu, bet jādomā par tādu pasākumu kopumu, lai vecāki būtu gatavi bērnus audzināt.

"Kā liecina SPKC apkopotā statistika, mākslīgo abortu skaits Latvijā samazinās."

Tiesībzinātnieks Egils Levits savās tēzēs ir sniedzis iespējamos tiešos risinājumus, kas varētu uzlabot demogrāfisko situāciju valstī: "Attiecībā uz tiešajiem risinājumiem, iespējams, ka likumdošanu varētu papildināt tiktāl, ka tiktu paredzētas konsultācijas iespējas ne tikai medicīniskas u.tml. indikācijas gadījumos (kas likumā ir paredzēts jau patlaban), bet arī sociālās indikācijas gadījumā. Domāju, ka šādai konsultācijai sociālās indikācijas gadījumā nevajadzētu būt obligātai, jo šāds formāls pienākums tikai neadekvāti palielinās spiedienu uz sievieti, kura jau tā atrodas dilemmas, jo sevišķi morālas dilemmas priekšā, bet šādai konsultācijai vajadzētu būt nesaistošam piedāvājumam, kuru sieviete var izmantot, lai dziļāk pārrunātu savu stāvokli ar viņas situāciju izprotošu konsultantu."

Egils Levits: Par grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu: starp nasciturus1 pamattiesībām uz dzīvību un sievietes pamattiesībām uz pašnoteikšanos (konspektīvas tēzes par problēmas juridisko struktūru)

Kas sekos tālāk?

Darba grupas izstrādātie priekšlikumi aborta skaita samazināšanai 23.oktobrī tiks skatīti Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē. Ja apakškomisijā priekšlikumi tiks apstiprināti un virzīti tālāk kā izmaiņas normatīvajos aktos, tad par to lems likumdevējs.

Ir jāapzinās, ka gadījumā, ja nedzimuša bērna tiesības jau kopš ieņemšanas brīža un citi darba grupas priekšlikumi tiks iestrādāti normatīvajos aktos, likumdevējs tos būs apstiprinājis un Valsts prezidents izsludinājis, tad, tāpat kā jebkuras izmaiņas normatīvajos aktos, arī šīs būs saistošas ikvienam, bet jo īpaši skars sievietes reproduktīvajā vecumā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU