Ko pasaulē saprot ar jēdzienu "demogrāfija"? (grieķu: dēmoss tauta + graphō rakstu) ir zinātne par iedzīvotājiem; tā pēta cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulību skaitu), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etnisko, ģimenes struktūru u.c.) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sociāliem, ekonomiskiem un citiem apstākļiem. Demogrāfija noskaidro iedzīvotāju atražošanas likumsakarības un, pamatojoties uz tām, izstrādā demogrāfiskās koncepcijas, teorijas, demogrāfijas politiku, kā arī prognozē demogrāfisko procesu attīstību.
Vai Nacionālās apvienības prasības sasniegs mērķi?
Nacionālā apvienība izvirzījusi vairākus ultimātus, uzsverot, ka pretējā gadījumā nebalsos par nākamā gada budžetu, kas, neapšaubāmi, ir politisks gājiens. Skaļākā no prasībām ir vecāku pabalsta palielināšana. Bet vai šo prasību īstenošana patiešām sasniegtu mērķi un nākamgad Latvijā būtu vērojams ārkārtīgi straujš dzimstības pieaugums?
Uzskatu, ka nepamatoti un netālredzīgi ir koncentrēties tikai uz posmu no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam. Tik bieži piesauktie igauņi, kuriem vecāku pabalsti ir lielāki nekā pie mums, atzīst, ka pabalsti nav noteicošais, plānojot ģimenes pieaugumu. Pirmkārt, lēmumu par lielāku bērnu skaitu ļauj pieņemt ekonomiskā stabilitāte, darbs un atbalsts sociālā riska situācijās (bezdarbs, slimība u.tml.) un bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība. Pabalsti tiek minēti tikai kā ceturtais faktors, kas ietekmē lēmumu par bērna radīšanu.
"Tik bieži piesauktie igauņi, kuriem vecāku pabalsti ir lielāki nekā mums, atzīst: pabalsti nav noteicošais, plānojot ģimenes pieaugumu."
Kā liecina arī attīstīto Eiropas valstu pieredze, bērnu radīšanas priekšnosacījums ir stabila sociālekonomiskā situācija – stabili ienākumi, pastāvīgs darbs, stabilas sociālās garantijas, iespēja sekmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi. Arī sekmīgi īstenota dzimumu līdztiesības politika, ar to saprotot abu vecāku līdzvērtīgu iesaisti - sākot ar lēmumu par bērna radīšanu līdz pienākumu sadalei pēc bērniņa ienākšanas ģimenē.
Jā, bērni dzimst vēlāk nekā agrīnos 20 gados, tomēr bērni dzimst ģimenēs, kur sievietes ir ieguvušas izglītību, ir nostabilizējušās darba tirgū, izveidojušas karjeru, turklāt pēc pirmā bērniņa dzimšanas neatliek lēmumu arī par otrā un trešā bērna radīšanu.
Domāju, ka tas ir ceļš, kas arī Latvijai ejams, ja reiz mēs par savas valsts pamatu uzskatām stipras ģimenes. Tādas, kuras var uzņemties atbildību par radītajiem bērniem un viņus izaudzināt, sniedzot pilnvērtīgu atbalstu no pirmās dzimšanas dienas līdz pat brīdim, kad bērns kļūst pieaudzis, ir ieguvis izglītību, spēj veidot stabilu karjeru un pats savu stipru ģimeni.
Zināms, ka arī Latvijā vecāki izšķiršanos par bērnu radīšanu atliek trīs galveno iemeslu dēļ. Tie ir nestabili ienākumi, neapmierinoši dzīves apstākļi un nestabilitāte darbā. Šie ir arī galvenie iemesli, kurus cilvēki min, pieņemot lēmumu pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Nav jābūt demogrāfam, lai saprastu, ka demogrāfijas jautājumi risināmi kompleksi, tos nedrīkst skatīt tikai caur dzimstības prizmu, pretējā gadījumā bērnus Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties radīt ārpus Latvijas un diezin vai to mūsu valstij vajadzētu stimulēt.
Vai tiešām atbalsts ģimenēm ar bērniem Latvijā nepastāv?
Latvijā sociālās apdrošināšanas sistēma sniedz prognozējamas garantijas ģimenēm, kas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ikvienai ģimenei ir izvēles iespējas, kuram no vecākiem konkrētā brīdī – tētim vai mammai – pēc bērna piedzimšanas ir izdevīgāk palikt mājās un kuram atgriezties darbā. Bez tam iespēja atgriezties darbā pēc bērna gada vecuma sasniegšanas ir ļoti būtiska, jo sniedz iespēju atgriezties, nezaudējot kvalifikāciju. Dažādi pētījumi liecina, ka, atrodoties ārpus darba tirgus ilgāk par gadu, atgriešanās kļūst arvien sarežģītāka gan psiholoģiski, gan arī profesionāli.
Nenoliedzami, daudz sarežģītākā situācijā ir tie vecāki, kas nav strādājuši un veikuši sociālās iemaksas. Pabalsta apmērs šādā gadījumā līdz bērna gada vecumam ir 50 latu mēnesī. Pastāv uzskats, ka tieši šajā vecāku kategorijā ietilpst jaunās māmiņas studentes, kas nav varējušas uzkrāt sociālās iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati gan liecina, ka vidējais vecums sievietēm šajā grupā ir 26,6 gadi.
Labklājības ministrija un valdība kopumā strādā pie risinājumiem atbalsta palielināšanai arī nestrādājošiem vecākiem. Tomēr jāapzinās, ka stabilu darba ienākumu aizstāšanu bērna piedzimšanas gadījumā vislabāk garantē dalība sociālās apdrošināšanas sistēmā.
"Nav jābūt demogrāfam, lai saprastu, ka demogrāfijas jautājumi risināmi kompleksi, tos nedrīkst skatīt tikai caur dzimstības prizmu."
Zināms, ka pasaulē ir dažādi ģimenes atbalsta modeļi. Piemēram, Nīderlandē mammai jāatgriežas darbā pēc bērna 3 mēnešu vecuma sasniegšanas, bet ASV ir iespēja palikt mājās ar bērnu tikai 3 nedēļas. Tas, protams, nav modelis, ko mēs vēlētos redzēt Latvijā.
Domājot par atbalstu ģimenēm Latvijā, no nākamā gada faktiski tiks atcelti vecāku pabalsta, maternitātes un paternitātes pabalsta griesti, kas turklāt attieksies arī uz tām ģimenēm, kurās bērniņi dzims vēl šī gada nogalē. Tas nozīmē, ka eksistējošie ierobežojumi daļēji skars vairs tikai nepilnus 10% no pabalsta saņēmējiem. No nākamā gada tiks dubultotas iemaksas pensiju apdrošināšanā tiem vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Vēl plānots paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādājamo personu līdz 80 latiem.
Tas, ko mēs redzam kā vissarežģītāko posmu, ir bērna pieskatīšanas atbalsta trūkums bērniem vecumā no gada līdz diviem. 70% vecāku pēc bērna gada vecuma sasniegšanas izvēlas atgriezties darbā (te jāmin, ka līdzīgi rādītāji ir arī Igaunijā un Lietuvā, kur pabalstu apmērs un tā saņemšanas termiņš ir lielāks). Tādēļ nākamā gada budžetā jau paredzēts, ka tiem vecākiem, kuri atsāks strādāt, būs iespēja saņemt mērķa maksājumu 50 latu apmērā, ko saņems bērna pieskatīšanas pakalpojuma sniedzējs – pašvaldības vai privātais bērnudārzs, aukle vai vecmāmiņa.
Kopā ar Finanšu ministriju strādājam pie risinājumiem tām ģimenēm, kuru pašvaldībās ir vislielākās problēmas ar bērnudārziem, jo uzskatām, ka atbalsts pirmkārt jāsniedz ģimenēm, nevis pašvaldībām un tam ir jābūt mērķētam. Bez tam no 30 latiem uz 50 latiem plānots palielināt bērna kopšanas pabalstu, ko maksā vecākiem par bērniem no gada līdz divu gadu vecumam. Tas faktiski nozīmē, ka, vecākam atriežoties darbā vai atsākot studijas pēc bērna gada vecuma sasniegšanas, atbalsts, ko ģimene saņems kopā ar ģimenes valsts pabalstu, būs 108 lati pašreizējo 38 latu vietā.
Sociālās iemaksas kā KASKO apdrošināšana automašīnai
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka es absolūti iestājos par nepieciešamību atbalstīt ģimenes ar bērniem un veicināt straujāku bērnu dzimstību, vienlaikus es iestājos par to, lai šie lēmumi par bērnu nākšanu pasaulē tiktu pieņemti apzināti un vecākiem būtu iespēja ne vien bērnus radīt, bet arī izaudzināt. Jā, ar valsts atbalstu, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, pieejamību veselības aprūpei un stabilitāti sociālajā budžetā utt.
Tomēr ir viens BET. Ikkatram no mums jāapzinās, ka sociālais budžets nav kaut kas mistisks. Tas veidojas no katra indivīda sociālajām iemaksām. Tas ir kā ar apdrošināšanu automašīnai. Ja esam nopirkuši KASKO un auto ir noticis nelaimes gadījums, mēs zinām, ka esam šo risku apdrošinājuši un automašīnas remontu segs apdrošinātājs.
"Ikkatram no mums jāapzinās, ka sociālais budžets nav kaut kas mistisks. Tas veidojas no katra indivīda sociālajām iemaksām."
Tieši tas pats attiecas uz situācijām, kad iestājas darbnespēja – vai tas būtu saslimšanas, darba traumas, invaliditātes vai bērna piedzimšanas gadījums. Sociālās iemaksas mums faktiski aizstāj ienākumus, ko objektīvu iemeslu dēļ kādu laiku nevaram saņemt. Turklāt vecākiem, kuri veikuši sociālās iemaksas un kopj bērnu līdz gada vecumam, šie ienākumi jau no nākamā gada tiks kompensēti faktiski 100% apmērā.
Tādēļ esmu pārliecināta, ka bērna radīšana ir katra cilvēka ļoti personīgs lēmums, kuru mēs kā politiķi varam vien stimulēt, nodrošinot stabilitāti valstī, sociālajā budžetā, ekonomikas izaugsmi, kā arī pieeju kvalitatīviem pakalpojumiem – izglītībai, veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem.
