SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
18. februārī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
6
4
6
4

Aborti atkal Saeimas dienas kārtībā

FOTO: SXC

Legālo abortu tiesiskais regulējums atkal nonācis Saeimas dienas kārtībā. Satraukumam par to, ka sievietes tiesības pārtraukt grūtniecību varētu tikt apdraudētas, pagaidām nav pamata, taču rosinātie priekšlikumi paredz pagarināt pārdomu laiku, kā arī obligātu pienākumu pirms grūtniecības pārtraukšanas valsts apmaksātu konsultāciju pie krīzes grūtniecības speciālista, psihologa vai jurista, kas atsevišķos gadījumos varētu sarežģīt sievietes iespēju pārtraukt grūtniecību atbilstoši viņas iespējām un vēlmēm.
īsumā

Priekšlikumi paredz:

  • mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos pārtraukt grūtniecību, saņemt konsultāciju pie krīzes grūtniecības speciālista, jurista, psihologa u.tml.;
  • norīkojumu mākslīgi pārtraukt grūtniecību izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību konsultācijā;
  • konsultācija nodrošināma arī grūtnieces vecākiem vai aizbildņiem, ja grūtniece ir jaunāka par 16 gadiem;
  • grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis rīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu;
  • grūtniecību drīkst pārtraukt ne agrāk kā 120 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas;
  • vārdus "sieviete" vai "paciente" aizstāt ar vārdu "māte".

Ko paredz Saeimā iesniegtie priekšlikumi

Sabiedrībā asas debates raisījis piecu Saeimas deputātu - Imanta Parādnieka, Ingas Bites, Gunta Belēviča, Nellijas Kleinbergas un Jāņa Ruka – ierosinājums papildināt likumprojektu "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" ar vairākiem priekšlikumiem, kas paredz gan sievietei, gan bērna tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, saņemt papildu konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša cita speciālista: jurista, sociālā darbinieka, psihologa u.tml.

Konsultāciju paredzēts nodrošināt arī grūtnieces vecākiem vai aizbildņiem, ja paciente ir jaunāka par 16 gadiem.

Šāda konsultācija būtu obligāta, jo norīkojumu grūtniecības pārtraukšanai sievietei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, varētu izsniegt tikai tad, ja saņemts apliecinājums par dalību konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanu nesaistīta persona.

Deputātu iesniegtie ierosinājumi paredz vēl citus priekšlikumus, kuru mērķis ir sievieti ar vēlmi pārtraukt grūtniecību nozīmēt pie vairākiem speciālistiem, proti, grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis rīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu.

Papildus jau pieminētajiem priekšlikumiem deputāts I.Parādnieks rosina 72 stundu pārdomu laiku, kas iesākas tieši pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pagarināt līdz piecām diennaktīm jeb 120 stundām.

Visbeidzot, idejas autori rosina likumprojekta pantos, kuros reglamentēta grūtniecības pārtraukšanas kārtība, vārdus "sieviete" vai "paciente" aizstāt ar vārdu "māte", tādējādi īpaši uzsverot - sieviete gaidībās ir uzskatāma par māti arī tad, ja viņa grūtniecību tomēr izlemj pārtraukt.

Izvēles iespēja - paplašināta vai ierobežota?

Kā allaž, jautājums par sievietes tiesībām pārtraukt grūtniecību ir bijis pamats plašām diskusijām sabiedrībā. Spraigas debates neiztrūka arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē 10.februārī, kurā viedokļiem apmainījās gan priekšlikumu autori, gan ārsti ginekologi, gan nevalstiskās organizācijas. 

Saeimas deputātu ierosinājums ieviest obligātu konsultāciju sievietei, kas izteikusi vēlmi veikt abortu, pie speciālista, kurš nav saistīts ar grūtniecības pārtraukšanas medicīnisko pusi, daudzuprāt, ierobežo sievietes tiesības pašai pieņemt lēmumu, kas attiecas uz viņas ķermeni un personisko dzīvi. Tam nepiekrīt  Saeimas deputāts Imants Parādnieks.  Viņaprāt, konsultācija pie neitrāla speciālista, gluži otrādi, sievietes redzējumu un izvēles iespējas paplašinās, ļaujot ieraudzīt alternatīvus risinājumus situācijā, kurā šķietami izejas nav.

"Konsultācija pie neitrāla speciālista sievietes redzējumu un izvēles iespējas paplašinās, ļaujot ieraudzīt alternatīvus risinājumus situācijā, kurā šķietamas izejas nav."

"Priekšlikuma mērķis ir paplašināt iespēju sievietei saņemt tieši tādu konsultāciju, kādu viņa vēlas. Tā būtu brīva izvēle, kuru no speciālistiem apmeklēt." I.Parādnieks vērš uzmanību, ka bieži vien sieviete pārtrauc grūtniecību pret savu gribu tuvinieku vai bērna tēva spiediena ietekmē. Grūtniecei ir tiesības saprast, ka nevienam nav tiesības ko tādu no viņas prasīt un šāda rīcība ir vērtējama kā emocionāla vardarbība. Tāpēc ir nepieciešama konsultācija, lai sieviete krīzes situācijā saprastu, ka pastāv vēl citas iespējas.  Piemēram, jurists var izskaidrot sievietei viņas tiesības no bērna tēva pieprasīt uzturlīdzekļus, ja viņš šādas saistības atsakās uzņemties.

"Mēs vēlamies sniegt maksimālu atbalstu sievietei viņas lēmuma pieņemšanā," skaidro I.Parādnieks. Turklāt šāda veida brīvi pieejamas vai obligātas konsultācijas pirms grūtniecības pārtraukšanas tiek nodrošinātas arī citās Eiropas valstīs. 

Sieviete jau šobrīd saņem visu nepieciešamo informāciju

Grūtāk atspēkot mediķu bažas, ka papildu konsultācijas pie dažādiem speciālistiem  ievērojami paildzinās laiku no brīža, kad sieviete pirmreizēji vēršas pie ginekologa un izsaka vēlmi grūtniecību pārtraukt, līdz brīdim, kad aborts tiek reāli veikts.

Tas nav tikai jautājums par to, vai šāda nopietna lēmuma pieņemšana ir jāpadara grūtāka ar domu, ka sieviete pēdējā brīdī varbūt izšķirsies par labu bērniņa laišanai pasaulē. Grūtniecības pārtraukšana nav procedūra, uz kuru var nedēļām ilgi gaidīt. Diemžēl pie pašreizējām pacientu plūsmas organizācijas problēmām (garas rindas un gaidīšanas laiki) var tikt apgrūtināta sievietes iespēja pārtraukt grūtniecību likumā noteiktajā laikā – līdz 12.grūtniecības nedēļai. Turklāt, jo ilgāk grūtniecības pārtraukšana tiek atlikta, jo lielāks risks nodarīt kaitējumu pacientes veselībai.

Pēc Veselības ministrijas, kā arī Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas domām, normatīvais regulējums, tai skaitā Ministru kabineta noteikumi Nr.590 "Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība", jau šobrīd paredz kārtību, kādā sieviete saņem visu viņai nepieciešamo informāciju.

Mediķu rīcību situācijā, kad sieviete izsaka vēlmi pārtraukt grūtniecību, regulē stingri noteikumi: ginekologs (dzemdību speciālists) legālo abortu drīkst veikt ne agrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma grūtniecības pārtraukšanai izsniegšanas. Ārsta pienākums, gan izsniedzot norīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu, gan atkārtoti pirms manipulācijas veikšanas, ir sievietei pastāstīt par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību. 

Tomēr "pieredze rāda, ka ar ārsta konsultāciju vien nepietiek," norāda biedrības "Krīzes grūtniecības centrs" vadītāja Judīte Briede- Jureviča. Lēmums pārtraukt grūtniecību nav viegls. "Ārsts nevar iedziļināties visās pacientes ikdienas problēmās, jo bieži vien sieviete pati nevar pateikt, kāpēc viņa vēlas grūtniecību pārtraukt, jo ir liels problēmu kopums. Dažkārt tās nav neatrisināmas problēmas, taču sieviete vienkārši nespēj racionāli izsvērt, kā pareizi rīkoties," darbā ar grūtniecēm, kuras apsver domu veikt abortu, novērojusi J.Briede- Jureviča. Iespēja mierīgā gaisotnē izrunāties ar speciālistu, kurš nenosoda un saprot, var palīdzēt sakārtot domas. Konsultācija negarantē, ka grūtniece mainīs savu lēmumu. Taču, sniedzot dažāda veida konsultācijas sievietēm krīzes situācijās, astoņu gadu laikā "Krīzes grūtniecības centrs" var lepoties ar aptuveni tūkstoti izglābtu bērniņu.

Konsultācija nedrīkst būt obligāta

 "Valsts vēlme nodrošināt papildu konsultāciju vērtējama pozitīvi, taču tā būtu nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja sieviete vai viņas ģimenes locekļi arī to vēlas," norāda Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle ginekoloģe Dace Melka. "Uzskatu, ka lēmumam izmantot iespēju saņemt papildu konsultāciju ir jābūt tikai un vienīgi sievietes izvēlei, nevis obligātam pasākumam. Pretējā gadījumā mēs šādā veidā paildzinām sievietes iespēju pārtraukt grūtniecību atbilstoši viņas vēlmēm," norāda daktere Melka.

Vajadzību nodrošināt iespēju saņemt profesionālu palīdzību krīzes situācijā neapšauba neviens. Taču atbalsts ir nepieciešams daudzām sievietēm, ne tikai grūtniecēm, bet arī vientuļām māmiņām, no vardarbības ģimenē cietušajām sievietēm.

"Pieejamas vai obligātas konsultācijas pirms grūtniecības pārtraukšanas tiek nodrošinātas arī citās Eiropas valstīs."

Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle pauž atbalstu vēlmei palīdzēt visām sievietēm, kurām ir grūtniecība, ne tikai tām, kuras vēlas to pārtraukt. Viņasprāt, arī sievietēm, kuras nepieļauj grūtniecības pārtraukšanu, var izveidoties dažādas krīzes situācijas un var būt nepieciešams atbalsts. Kāpēc lai viņām tāds nepienāktos?  

Diemžēl no valsts budžeta nav bijis iespējams šādu atbalstu sniegt, un diezin vai tuvākajā laikā visam līdzekļi atradīsies. Tāpēc organizācijas "Eiropas sieviešu lobijs" pārstāves Edītes Kalniņas ieskatā, daudz lietderīgāk būtu iztērētos līdzekļus konsultācijām novirzīt veselības mācības ieviešanai skolās, kā arī bezmaksas kontracepcijas nodrošināšanai sievietēm no sociālā riska grupām.

Atbalsta psihoterapeita konsultāciju

Pret konsultāciju nodrošināšanu sievietēm, kuras pirms grūtniecības pārtraukšanas vēlas to saņemt, konceptuāli neiebilst arī Veselības ministrija. Taču cēlais mērķis sniegt atbalstu sievietēm, kas izlēmušas pārtraukt grūtniecību, slēpj ne mazums jautājumu.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole norāda tikai uz dažiem no tiem. Piemēram, ko priekšlikumu iesniedzēji saprot ar "krīzes grūtniecības speciālisti"? Šāda specialitāte nav definēta, tai nav noteikti kritēriji, prasības un līdz ar to sertifikācijas kārtība.  

Kāda konsultācija no valsts puses būtu nodrošināma, raisīja plašākas diskusijas Saeimas komisijas sēdes dalībnieku vidū. Pēc Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas domām, šādas konsultācijas sniedzējam, kamēr Latvijā nav izstrādāti vispārīgi psihologa izglītības un darbības principi (Psihologu likums joprojām nav pieņemts), jābūt psihoterapeitam ar medicīnisku izglītību.

Veselības ministrija teorētiski varētu nodrošināt ārstniecības personu, proti, psihoterapeita konsultāciju, secina E.Pole. Taču kā sieviete nonāks pie šī speciālista? Vai ginekologam būs jāizsniedz speciāls nosūtījums? "Tādā gadījumā jau konsultācija tomēr kļūst obligāta!" iebilst ginekoloģe D.Melka.

Tāpat šobrīd nav skaidrs, kā varētu tikt organizēts konsultāciju sniegšanas un apmaksas tīkls, ja piedāvāto konsultāciju sniedzēju klāstā tomēr tiks iekļauti arī juristi, psihologi un sociālie darbinieki, kuri nav veselības aprūpes sistēmas daļa.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU