Izplatītākās finanšu krāpšanas metodes. Kā nekļūt par krāpniecības upuri?

Valsts policijas (VP) dati liecina, ka 2023. gadā visizplatītākais krāpšanas veids bija vikšķerēšana (79% no visām krāpšanām) jeb tālruņa zvanu uzbrukumi, kuros zvanītājs uzdodas par VP vai citas iestādes darbinieku.

Valsts policijā pērn vērsušies 1568 finanšu krāpšanas upuri, no kuriem kopumā tika izkrāpts vairāk nekā 8,5 miljoni eiro.

Krāpnieki nemitīgi maina noziedzības veidus. Kā iepriekš skaidrojuši eksperti, krāpnieki ir profesionāļi savā jomā, turklāt krāpšanas shēmas allaž tiek uzlabotas un pielāgotas aktualitātēm sabiedrībā. 

Atbilstoši VP fiksēto gadījumu skaitam arī šogad izplatītākā krāpšanas metode – vikšķerēšana

Kā norāda VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs, arī šogad vikšķerēšana (balss krāpšana) ir izplatītākā krāpšanas metode.

2024. gadā kiberkrāpšanas gadījumu skaits VP salīdzinājumā ar 2023. gadu ir pieaudzis. Ja pērn gada laikā tika izkrāpti 8,5 miljoni eiro, tad šīgada desmit mēnešos tie ir jau 12,5 miljoni eiro.

Viena no finanšu krāpšanas metodēm, kas plaši pielietota 2024. gadā, ir zvans it kā Smart-ID vārdā, kur telefonkrāpnieka mērķis ir iegūt cilvēka uzticību un ievākt ar finansēm saistītus datus, piemēram, pieeju internetbankai, tālāk ar tiem izzogot naudu no upura konta.

Krāpnieki steidzina, mudina rīkoties “tūlīt un tagad”, jo pretējā gadījumā cilvēks it kā zaudēs naudas līdzekļus. Tādā veidā, krāpnieku psiholoģiski iespaidoti, cilvēki ātrumā pieļauj kļūdas, nepārbauda informāciju un izpilda krāpnieku norādītās darbības, skaidro O. Filatovs.

Lai nekļūtu par krāpšanas upuri, nekad nedrīkst sniegt jebkāda veida personu identificējošu informāciju, piemēram, personas kodu, bankas konta vai Smart-ID datus, kā arī pārskaitīt naudas līdzekļus, pirms darījums nav pārbaudīts. Tāpat nav ieteicams koncentrēties uz to, kādā valodā krāpnieks runā, jo atšķirībā no aizvadītā gada krāpnieki šogad izmanto arī latviešu valodu.

Krāpšanas upuri bieži vien nevēršas policijā

Tehnoloģiju entuziasts, programmētājs un krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš pretēji VP pārstāvja teiktajam uzskata, ka, viņaprāt, policijas statistikas datos vikšķerēšana kā populārākā krāpšanas metode parādās tādēļ, ka investīciju krāpšanas upuri nereti nevēršas policijā:

“Cilvēki, kuri man raksta, tikai pēc vairākiem pamudinājumiem vēršas policijā, jo viņiem ir kauns par to, ka noticējuši krāpniekiem. Daļa upuru tiesībsargājošajās iestādēs nevēršas vispār un turpina ticēt, ka viņi naudu atgūs. Mani dati rāda, ka investīciju krāpšana ir krietni izplatītāka krāpšanas metode.”

Viens no ieteikumiem, lai nekļūtu par investīciju krāpšanas upuri, – vispirms Latvijas Bankas mājaslapā pārbaudīt reģistrēto brokeru sarakstu.

Par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem draud kriminālatbildība

Finanšu krāpšanas metožu kontekstā noteikti jāpiemin arī “naudas mūļi” jeb personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot starp maksājumu kontiem un tādējādi nopelnot komisijas maksu.

Visbiežāk par minēto shēmu dalībniekiem kļūst personas, kas ir sociāli nenodrošinātas, bez pastāvīgas dzīvesvietas, arī bezdarbnieki vai studenti, kuri nonākuši ekonomiskās grūtībās.

VP atgādina, ka, neskatoties uz apstākļiem un iemesliem, kāpēc personas ir iesaistījušās attiecīgajos darījumos, būtiski apzināties, ka tas ir nelikumīgi un par to paredzēta kriminālatbildība. Turklāt arī konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un tā turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai ir noziegums, par kuru noteikta kriminālatbildība.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu, kā arī nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem personu var saukt pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 195., 195.¹ un 193.¹ pantu. Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana līdz pat divpadsmit gadiem.

Sarakstes ar krāpniekiem nevajag izdzēst

Kā uzsver O. Filatovs, VP ir jāziņo ne tikai gadījumos, kad krāpšana jau ir notikusi, bet arī tad, kad izdodas atpazīt krāpnieku. Tāpat, ja ir iespēja, VP pārstāvis iesaka ierakstīt krāpnieka balsi, kas policijai izmeklēšanā noderēs viņa identificēšanai.

Savukārt E. Strazdiņš aicina nedzēst no ierīces sarakstes ar krāpniekiem.

Arī situācijā, kad krāpšanas upuris jau ir lejupielādējis savā ierīcē kādu no krāpnieka norādītajām lietojumprogrammām, to nevajag vērt vaļā, taču nav vēlams konkrēto programmu izdzēst.

Meklē un noskaties arī citus noderīgus videoskaidrojumus par tēmām, kas saistītas ar tieslietām, LV portāla YouTube kanālā un tematiskajā sadaļā “Zini savas tiesības”.