NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. martā, 2024
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
1
8
1
8

Aicina būt piesardzīgiem – martā finanšu krāpnieki kļūst īpaši aktīvi

FOTO: Freepik.

No 1. marta iedzīvotāji var brīvprātīgi iesniegt 2023. gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Šajā periodā darbīgāki kļūst arī krāpnieki. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati, ik gadu martā un aprīlī novērojama augsta noziedznieku aktivitāte. Pērn martā no iedzīvotājiem izkrāpti 900 000 eiro, bet aprīlī – 600 000 eiro. Eksperti skaidro, kam pievērst uzmanību, lai nenokļūtu krāpnieku nagos.

īsumā
  • Šobrīd izplatītākie ir trīs krāpniecības veidi: telefonzvani, vervēšana par naudas mūli (lai palīdzētu legalizēt naudas līdzekļus par nelielu samaksu) un investīciju krāpniecība.
  • Pērn no četru Latvijas lielāko banku klientiem tika izkrāpti 12,7 miljoni eiro, upurim pašam apstiprinot maksājumu.
  • Šī gada janvārī krāpniecības gadījumu skaits ir bijis īpaši augsts – četrās lielākajās kredītiestādēs mēģināts izkrāpt gandrīz trīs miljonus eiro.
  • Tuvākajos mēnešos – martā un aprīlī – noziedznieku aktivitāte varētu īpaši pieaugt, jo iedzīvotāji iesniegs gada ienākumu deklarācijas, kā arī gaidāma hipotekāro kredītu procentmaksājumu atmaksa.
  • Krāpnieki bieži vien zvana banku un valsts iestāžu vārdā. Pirms gada pirmo reizi tika piefiksēts, ka krāpnieks zvanījis VID vārdā.
  • Parasti tiek sūtītas īsziņas vai e-pasta vēstules, kurās rakstīts, ka konkrētajā saitē ir pieejama ziņa par nodokļa atmaksu, vai nosūtītas pagaidu paroles vai piekļuves kodi.
  • VID nesūta ne īsziņas, ne e-pasta vēstules, komunikācija ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem notiek tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
  • Neviena oficiālā iestāde – ne bankas, ne VID – neprasīs uzstādīt programmatūru, kas nodrošina attālināto piekļuvi upura datoram un pilnīgu kontroli pār to.
  • Svarīgi atcerēties, ka oficiālās iestādes Latvijā sazināsies latviešu valodā. Savukārt, lai pārliecinātos par investīciju pakalpojuma drošību, jāpārbauda, vai tam ir izsniegta licence Latvijas Bankas datu bāzē.
  • Lai sevi pasargātu no kiberdraudiem – viltus banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm –, var uzstādīt bezmaksas DNS ugunsmūri.

“Krāpšana, ņemot vērā tās kopējo apjomu un saistību ar citiem noziegumiem, šobrīd ir viens no izplatītākajiem finanšu noziegumu veidiem pasaulē,” preses konferencē 29. februārī uzsvēra FNA padomniece Laima Letiņa. “Turklāt tā visvairāk ietekmē mazaizsargāto sabiedrības daļu, jo cilvēkiem, kuri tādējādi zaudē iekrājumus vai nokļūst parādu jūgā, dzīve tiek sabojāta uz ilgu laiku.”

Lai novērstu krāpšanu, ir jāsadarbojas daudzām iestādēm un jāmeklē plaša mēroga risinājumi, norādīja FNA pārstāve.

Trīs izplatītākie krāpniecības veidi

Latvijas Bankas (LB) Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš norādīja, ka šobrīd visizplatītākie ir trīs krāpniecības veidi:

  • telefonzvani;
  • naudas mūļi (kāds palīdz legalizēt naudas līdzekļus par nelielu samaksu; šeit – red. piez.);
  • investīciju krāpniecība.

Pēc FNA datiem, pērn no četru Latvijas lielāko banku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro, upurim pašam apstiprinot maksājumu.

Šogad krāpniecības gadījumu skaits ir bijis īpaši augsts – no četru lielāko kredītiestāžu klientiem ir mēģināts izkrāpt gandrīz trīs miljonus eiro. Pusi no šīs summas – 1,4 miljonus eiro – ir izdevies nosargāt. Ar telefonkrāpšanas palīdzību izkrāpti 823 886 eiro, investīciju krāpšanas gadījumos nozagti 500 393 eiro, bet cita veida krāpnieciskajos darījumos – 132 394 eiro.

FNA infografika.

Tuvākajos mēnešos – martā un aprīlī – noziedznieku aktivitāte varētu īpaši pieaugt, jo iedzīvotāji iesniegs gada ienākumu deklarācijas. Tāpat tuvojas hipotekāro kredītu procentmaksājumu atmaksa, brīdināja L. Letiņa. Pērn martā no iedzīvotājiem ir izdevies izkrāpt 900 000 eiro, bet aprīlī – 600 000 eiro.

99% gadījumu upuri paši iedod datus krāpniekiem

2023. gadā Latvijas Banka visvairāk sūdzību saņēmusi par krāpniecību, atklāja I. Valtiņš. Individuālo gadījumu analīzē secināts, ka 99% situāciju iedzīvotāji paši ar kredītiestāžu piešķirtajiem stingrās autentifikācijas līdzekļiem ir apstiprinājuši krāpnieciskos darījumus – gan karšu darījumus, gan kredīta pārvedumus. Tas nozīmē, ka ir jābūt krietni uzmanīgākiem, lietojot stingros autentifikācijas datus, uzsvēra I. Valtiņš.

Tiesa, Eiropas Banku iestādes dati kopš 2018. gada liecina, ka stingrās autentifikācijas ieviešana ir būtiski mazinājusi krāpniecību skaitu.

 

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Krāpnieku pļaujas laiks – nodokļa deklarāciju iesniegšanas periods

Krāpnieki bieži vien zvana banku un valsts iestāžu vārdā, norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inita Kabanova. Pirms gada pirmo reizi tika piefiksēts, ka krāpnieks zvanījis VID vārdā.

Kādas ir krāpnieku metodes? Parasti tiek sūtītas īsziņas vai e-pasta vēstules, kurās rakstīts, ka iedzīvotājus gaida ziņa par 2022.–2023. gada nodokļa atmaksu, un aicināts sekot konkrētai saitei vai arī izmantot pagaidu paroli vai pagaidu piekļuves kodus.

Savukārt uzņēmumiem tiek sūtītas krāpnieciskas e-pasta vēstules, kurās ir norādīts pareizs identifikācijas numurs, kas ir publiski pieejams, vai arī tiek ziņots par parādu, kas it kā izveidojies.

Arvien biežāk grāmatvežiem tiek sūtītas ziņas, kurās lūgts maksāt par mākoņpakalpojumu izmantošanu un klienta datu uzglabāšanu.

“VID nesūta ne īsziņas, ne e-pasta vēstules, komunikācija ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem notiek tikai Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS),” uzsvēra I. Kabanova.

VID pārstāve atgādināja: “Lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, EDS ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija, un to var izdarīt elektroniski šajā vietnē. To nevar palīdzēt izdarīt ne banka, ne kāda cita iestāde.”

I. Kabanova un I. Valtiņš norādīja: ņemot vērā daudzos krāpniecības gadījumus, ir piesardzīgāk jāuztver saņemtie zvani vai īsziņas. “Sākumā jāsaka “Nē!” un tad kārtīgi jāizpēta, kas un kāpēc raksta vai zvana,” ieteica I. Valtiņš. “Svarīgi ir “noraut stopkrānu”, apstāties un uzreiz neuzsākt sadarbību ar zvanītāju, kurš parasti runā krievu valodā. Vispirms vajag pārliecināties par zvanītāja vai rakstītāja identitāti.”

Bīstamais tandēms – pašpaļāvība un vājas digitālās prasmes

Gan Latvijas Bankas pārstāvis, gan informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) vadītājas vietnieks Varis Teivāns uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu digitālā un finanšu pratība nav pietiekama.

Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, kā secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ir zem vidējā tās dalībvalstu līmeņa, atpaliekot par vairākiem procentpunktiem.

Savukārt Eurostat pētījums 2023. gadā atainoja, ka 90% iedzīvotāju jūtas apmierināti ar savu digitālo prasmju līmeni. Iespējams, pārlieka pašpaļāvība ir viens no aspektiem, kāpēc krāpniekiem ir tik viegli cilvēkus apmuļķot un izkrāpt finanšu līdzekļus no viņu kontiem.

Svarīgi pārbaudīt domēna vārdu un informāciju

V. Teivāns akcentēja, ka būtiski ir pievērst uzmanību, no kurienes tiek saņemts e-pasts, kāds ir domēna vārds, kas apliecina iestādes identitāti. 

Pat ja krāpnieciskās saites tiek atvērtas, uzbrukums nenotiek uzreiz, jo noziedzniekam ir vajadzīgi personas dati. Piemēram, krāpnieki uzdodas par pakomāta vai “Latvijas Pasta” pakalpojuma sniedzēju.

Kādi ir sarkanie karogi komunikācijā ar krāpniekiem? “Noziedznieki parasti sola ātru un pasakainu peļņu. Visbiežāk viņi zvana, jo tādējādi psiholoģiski tiek radīta lielāka uzticamība. Zvani pārsvarā notiek krievu valodā. Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka oficiālajām iestādēm Latvijā primārā darba valoda ir latviešu,” skaidroja V. Teivāns.

Viens no aspektiem ir arī situācijas steidzamība. Cilvēku sazvana un prasa, vai viņš atrodas, piemēram, Brazīlijā, jo šajā valstī ar viņa bankas kontu it kā tiekot veikti aizdomīgi darījumi. Cilvēka, protams, nav Brazīlijā, bet “labvēļi” sola palīdzēt situāciju atrisināt. Upuris tiek vadīts cauri procesam, lai pats nodotu datus krāpniekiem un tie iztukšotu viņa kontu.

Turpretī viltus investīciju gadījumos krāpnieki cenšas pierunāt cilvēku uzstādīt noteiktu programmatūru. “Neviena oficiālā iestāde – ne bankas, ne VID – neprasīs uzstādīt programmatūru, kas nodrošina attālināto piekļuvi upura datoram un pilnīgu kontroli pār to,” klāstīja CERT.LV pārstāvis.

“Investīciju krāpniecības apjoms diemžēl ir nemainīgi stabils. Ieguldīt vajag, tomēr pirms tam jābūt drošiem, kur plānots naudu pārskaitīt. Savukārt par to, vai pakalpojumu sniedzējs ir legāls, var pārliecināties Latvijas Bankas datu bāzē,” norādīja I. Valtiņš.

DNS ugunsmūris – bezmaksas rīks lietotāju pasargāšanai

Kā sevi pasargāt no krāpnieku uzbrukumiem? Zvanu gadījumos ir lietderīgi ziņot sakaru operatoram, ieteica V. Teivāns.

CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojusi DNS ugunsmūri – bezmaksas rīku individuālu lietotāju un organizāciju pasargāšanai no tādiem kiberapdraudējumiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes u. c. DNS ugunsmūra pakalpojums ir bez maksas. To var izmantot ikviens interneta lietotājs Latvijā.

Sistēma nodrošina aktīvu aizsardzību, kā, piemēram, ļaunatūras lejupielādes bloķēšanu, tādējādi novēršot lietotāju piekļūšanu bīstamajiem resursiem un tos pārvirzot uz brīdinājuma vietni (landingpage). Arī gadījumos, kad ļaunatūra jau ir inficējusi iekārtu, DNS ugunsmūris sniedz iespēju ātrāk identificēt šādas iekārtas, lai sistēmu administratori varētu operatīvi novērst sekas.

“Katru mēnesi ir 500–1000 gadījumu, kad, pateicoties DNS ugunsmūrim, uzbrukumi netiek pieļauti,” atklāja CERT.LV pārstāvis.

Bankām izdevies novērst 42% krāpšanas gadījumu

Kredītiestādes iegulda kontroles sistēmās un pilnveido scenārijus, lai atpazītu krāpniecības gadījumus. Saskaņā ar FNA datiem bankām 2022. gadā izdevies novērst 32%, bet pērn – jau 42% – krāpšanas gadījumu.

FNA ir izstrādājusi arī priekšlikumus politikas veidotājiem par ieteicamajiem pasākumiem, lai mazinātu krāpniecību. “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir sākusi pārskatīt Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumus. Cerams, tam būs panākumi. Sagaidām arī lielāku interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju iesaisti krāpšanas gadījumu apkarošanā,” uzsvēra L. Letiņa.

Turpretī Latvijas Banka patlaban izstrādā vadlīnijas, kā apkarot krāpšanu, kas paredzētas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir vislielākā krāpniecības intensitāte, tāpēc Latvijas Banka ir iniciējusi pētījumu, kurā OECD un Eiropas Komisijas eksperti noskaidros, kāds ir cietušā profils, kāpēc iedzīvotāji nokļūst noziedznieku lamatās un ko varētu darīt, lai tā nenotiktu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI