Pētījumu centrs SKDS šī gada februārī aptaujājis 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Secināts, ka tikai 18% zināšanas juridiskajos jautājums ir labas vai pat ļoti labas. Savukārt labas prasmes izprast līgumos ietvertos nosacījumus ir vien 29% aptaujāto.
Zināšanu trūkums nereti radījis juridiskas problēmas – to atzīst katrs trešais respondents.
Satraucošs ir fakts, ka 33% aptaujāto bieži paraksta līgumus, tos neizlasot.
Kopš 2011. gada ir divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri līgumus ļoti bieži paraksta neizlasot, secinājusi Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).
Salīdzinot ar 2011. gadu, vairāk cilvēku norādījuši, ka iemesli, kas kavē juridisko jautājumu sakārtošanu, ir iespējamo risku nenovērtēšana (+21%) un neziņa, kur vērsties pēc palīdzības (+7%).
Tomēr iedzīvotāji apzinās, ka, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, ir jārūpējas par savu drošību. Atbildot uz jautājumu, kuras no minētajām darbībām būtu jāveic pirms nekustamā īpašuma pirkuma līgumu slēgšanas, lai nodrošinātos pret nepatīkamiem pārsteigumiem, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka būtu jāpārbauda, vai īpašums patiešām pieder tai personai, kura to cenšas pārdot (98%), un vai īpašums nav ieķīlāts (98%).
“Ir jābūt atbildīgiem pašiem pret sevi, jāpārliecinās pie profesionāļa par darījuma juridisko pusi, lai nenāktos ciest savas nezināšanas dēļ,” mediju pasākumā uzsvēra LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe.
Vāja finanšu pratība
Zemā izpratne par juridiskajiem jautājumiem un vājā finanšu pratība ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk iedzīvotāju cieš no dažādām krāpnieciskām darbībām.
“Kredītiestādes seko līdzi darījumiem un reaģē uz noteiktām pazīmēm,” mediju pasākumā norādīja Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa. “Izkrāpto līdzekļu skaits pieaug, bet palielinās arī finansējuma apjoms, kuru izkrāpšanu bankām izdodas novērst.”
“Taču cilvēki bieži vien neuzticas banku darbinieku teiktajam un atsaucas uz piedāvājumu gūt lielo peļņu, veicot lielus naudu pārskaitījumus,” teica L. Letiņa. “Otrs, ko izmanto krāpnieki, – cilvēku bailes. Viņi pieprasa nekavējoties izņemt visus līdzekļus no kredītiestādes skaidrā naudā, kas noteiktu iemeslu dēļ ir apdraudēti, lai nodotu tos krāpniekiem, kuri uzdodas par drošības dienesta darbiniekiem.”
|
Plašāk par tēmu >> |
Tehnoloģiju entuziasts un programmatūras inženieris Elviss Strazdiņš piebilda, ka cilvēki, kuri tiek apkrāpti, nereti ir ātro kredītu ņēmēji, un finansējums, kas nokļūst krāpnieku nagos, ir aizņēmumi.
Ir bijis viens gadījums, kad attālināta pakalpojuma sniegšanas laikā notāram izdevās identificēt krāpniecību, izmantojot sejas atpazīšanas funkciju. “Persona nebija tā, par kuru uzdevās. Protams, darījums nenotika,” atklāja A. Kaupe.
Visvairāk kārto pilnvaras
Kopumā ik gadu notāri apkalpo no aptuveni 800 000 līdz pat vienam miljonam klientu. Kāds notāru apmeklē vienu reizi, cits – daudzkārt.
Pērn veiktas 510 189 notariālās darbības, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā (547 845), jo ir samazinājušies darījumi ar nekustamo īpašumu.
Biežāk izmantotie notariālo pakalpojumu veidi 2023. gadā bijušas pilnvaras (96 726) un paraksta īstuma un rīcībspējas apliecināšana uz nostiprinājuma lūguma (25 736).
Arvien populārāki ir kļuvuši tiešsaistes pakalpojumi, pērn tie sniegti vairāk nekā 18 000 reižu – visvairāk Rīgā.
Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur pilnīgi visi notariālie pakalpojumi pieejami attālināti, uzsvēra A. Kaupe.
LV portāla infografika
