Valsts kontrolieris R. Irklis: Atbildīgumam publiskajā sektorā jābūt pirms atbildības

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Valsts kontrole (VK) ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas iestāde Latvijā un ir pakļauta vienīgi Valsts kontroles likumam. Valsts kontroles galvenais uzdevums ticis formulēts jau 1923. gadā, kad 16. augustā stājās spēkā likums “Par Valsts kontroli”: “[..] raudzīties, ka rīcība ar valsts mantu būtu likumīga un pareizi izvesta, novēršot pēc iespējas nepareizības un nolaidības, iekams viņu izvešanas dzīvē jeb vajājot jau pielaistās [..].” Kādu šobrīd redzat VK lomu Latvijā? Šķiet, ka simtgades laikā akcents nav mainījies.

Tiesa, VK loma fundamentāli nav mainījusies. Pirms 100 gadiem bija diskusijas par to, kāda loma ir VK, vai ir jāpārbauda tikai finanses un likumība vai arī lietderības aspekti. Jau toreiz likumdevējs diezgan progresīvi uzskatīja, ka VK ir jāskata arī lietderības aspekti. Minētie trīs aspekti VK joprojām ir ārkārtīgi aktuāli – veicam kā finanšu, tā atbilstības un lietderības revīzijas.

Tas, kas šo gadu laikā ir mainījies, – ir būtiski attīstījies gan valsts, gan revīziju darbs. Starptautiskā līmenī ir izstrādāti dažādi standarti, esam pilnveidojuši metodoloģijas, lai ar revīziju darbu varētu pievērst uzmanību arvien nozīmīgākām tēmām, veikt vēl sistēmiskākas revīzijas, lai tādējādi veidotu lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai.

Kādas ir bijušas izaicinošākās VK revīzijas?

Ikvienam revidentam, neatkarīgi no tā, vai tā ir finanšu, atbilstības vai lietderības revīzija, katra revīzija ir izaicinājums. Viena no izaicinošākajām pēdējā laikā veiktajām revīzijām ir Latvijas Civilās aizsardzības (CA) sistēmas revīzija. To uzsākām Covid-19 krīzes laikā, bet līdz ar Krievijas karu Ukrainā paplašinājām tvērumu, skatot CA sistēmu arī no valsts drošības un militārā apdraudējuma aspekta.

CA sistēmā ir iesaistītas daudzas iestādes, bija jāvērtē to sadarbība un loma, kas ir diezgan atšķirīga. Tā nebija revīzija vienā konkrētā iestādē. Kopumā viss process, attiecīgi sistēmiskā revīzija (revidēt jautājumu, kas tajā brīdī ir ļoti aktuāls un dinamisks), bija diezgan liels izaicinājums VK un revidentiem.

Ko secinājāt?

Ar CA sistēmu ir diezgan bēdīgi. Ja par ārējo drošību kopš 2014. gada nopietni domājam un attīstāmies, tad CA sistēma salīdzinoši ir atstāta novārtā. Lielākajai daļai pašvaldību nav labi izstrādātu CA plānu, savukārt lielais valsts plāns ir iespējamo pasākumu uzskaitījums. Tajā nav skaidru mērķu, uzdevumu, termiņu, kādos tas būtu realizējams. Viens piemērs ir ūdens aizsargdambju veidošana. Plānā ir ierakstīts, ka šādas būves ir jāveido, jāatjauno, ir minēti atbildīgie, kuriem par to būtu jāatbild, bet tālāk nav konkrētības, respektīvi, kādi pasākumi tiek veikti, kādos termiņos tiek apzināts, kur kaut kas ir jāatjauno u. c. Ir vispārīgs uzdevums ar vairākiem atbildīgajiem, bet nav paskaidrots, kādas tieši darbības tiek veiktas, lai to īstenotu. Tāpat nav skaidra mācību plāna, jo, lai krīzes situācijā plānu efektīvi realizētu, viss iepriekš ir jāizmēģina un jāapgūst praksē.

Par veikto CA sistēmas revīziju priecājamies, jo ir skaidrs, ka esam “iekustinājuši” šo jautājumu. Beidzot revīziju, nekavējoties tika ievērojami papildināts uz pašvaldību CA plāniem attiecināmais tiesiskais regulējums, paredzot militārā apdraudējuma risku.

Tāpat redzam, ka valdības rīcības plānā CA plāniem ir pievērsta pastiprināta uzmanība un tiek strādāts pie VK ieteikumiem.

Īsts gandarījums būs tad, kad ieteikumi tiks ieviesti un kad uzlabojumi CA sistēmā būs ne tikai uz papīra, bet arī praksē.

Par kuru revīziju ir bijis vislielākais sašutums un par kuru – vislielākais prieks?

Sašutumu izraisīja nesen veiktā revīzija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas iepirkumu. Konstatētais pārkāpumu apjoms bija ļoti liels. Īpaši satraucoši ir tas, ka konkrētajā jomā, kas ir nozīmīga, proti, valsts aizsardzībā un drošībā, standartam jeb latiņai, lai viss notiktu likumīgi un efektīvi, jābūt ļoti augstai. Šis iepirkums nedod pārliecību, ka ir izraudzīts visiedarbīgākais veids, kā apgādāt NBS miera laikā, kur nu vēl krīzes situācijā.

Aizsardzības resorā veiksim arī kopējo iepirkumu sistēmas revīziju. Pirmšķietami var redzēt, ka sistēma darbojas, tomēr attiecīgajā iepirkumā (NBS loģistikas iepirkumā) sistēma zināmā mērā tika apieta.

Materiāli ir nodoti tiesībsargājošajām iestādēm. Ar šo jautājumu strādā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tiek veikta iekšējā izmeklēšana ministrijā, vērtēta disciplināratbildība. Pēc Valsts kontroles ieteikuma ir izveidota ārpusresoru komisija, kas vērtē disciplināratbildību augstākajā līmenī – ministrijā. Proti, noslēdzot revīziju, Valsts kontrole aicināja izvērtēt atbildīgo amatpersonu atbildību visos līmeņos, neaprobežojoties ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu atbildības izvērtēšanu, bet arī vērtējot atbildību Aizsardzības ministrijā.

Kopumā gandrīz par katru veikto finanšu, atbilstības vai lietderības revīziju ir prieks, jo katrā atrodam, ko ir nepieciešams uzlabot valsts pārvaldē. Īpaši priecājamies par tām revīzijām, kurās materiālā izteiksmē varam palīdzēt vai nu valstij, vai iedzīvotājiem. Pirms manu pilnvaru sākuma VK bija revīzija par 2. pensiju līmeni. Bankas no 2. pensiju līmeņa fondu plānu pārvaldības ieguva diezgan lielas komisijas maksas.

Revīzijas ietekmē konkurence 2. līmeņa pensiju plānu pārvaldībā ir uzlabojusies, valsts ir noteikusi komisijas griestus. Tā rezultātā iedzīvotāju maciņos tiek ietaupīti desmitiem miljonu eiro.

VK simtgadei veltītajā rakstā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis norāda: “Latvijas Republikas Valsts kontroli lielā mērā var dēvēt arī par Latvijas Republikas paškontroli. Valsts kontroles uzdevums ir palīdzēt valsts institūcijām strādāt labāk, efektīvāk, arī celt trauksmi, redzot nepareizu rīcību.” VK bieži ceļ trauksmi par dažādām nekārtībām valsts pārvaldē, pēc tam ir arī ieteikumi. Vai jūtaties sadzirdēti? Vai ieteikumus ņem vērā?

Kopumā situācija ir laba – vairāk nekā 90% ieteikumu tiek ieviesti. Dažkārt atsevišķi ieteikumi netiek ieviesti pietiekami ātri, ir kavēšanās. Līdz ar to pašreizējā stratēģijā ir apakšmērķis – palielināt sākotnējā termiņā ieviesto ieteikumu īpatsvaru.

Parasti vieglāk sokas ar vienkāršāku ieteikumu ieviešanu, kur iestādei kaut kas ir jāpilnveido. Turpretī sarežģītāk ir ar iestāžu sadarbības ieteikumu ieviešanu. Ja vērtējam CA sistēmu, nav tā, ka tas ir tikai vienas iestādes atbildības jautājums, ir jāsadarbojas vairākām iestādēm.

Piemēram, bērnu aizsardzības jautājums, – ir jāsadarbojas Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, pašvaldībām, bāriņtiesām.

Jo vairāk iesaistīto, jo grūtāk ir ar ieteikumu ieviešanu. Nepieciešams savstarpēji saskaņot metodes un funkcijas.

Vēl sarežģītāk ir ar augsta līmeņa ieteikumiem, kas bieži vien ir starpnozaru mērogā, kur ir vajadzīgs politiskais atbalsts vai politiskā griba, lai tos ieviestu. Savulaik VK bija revīzija par budžeta veidošanu. Tika konstatēts, ka tā ir atrauta no valsts attīstības plānošanas, kas nav pareizi. Saplānojam skaistas “gaisa pilis”, bet drīz vien saprotam, ka budžetā tam nav naudas. Līdz ar to attīstības plānošanai, no vienas puses, vajadzētu būt ambiciozai, bet, no otras puses, pietiekami reālistiskai, lai plāni nebūtu pretrunā budžeta iespējām. Šādā veidā būtu labāk arī noteikt budžeta prioritātes. Diemžēl šis ieteikums nav ieviests, lai gan ir nozīmīgs.

Virknē revīziju par dažādām jomām iezīmējas negatīva tendence  –  tas ir iestāžu darbs ar datiem, to iegūšana, apkopošana, uzglabāšana, dalīšanās. Tas ir liels izaicinājums visai valsts pārvaldei kopumā. Kvalitatīvu datu izmantošana lēmumu pieņemšanā un iestāžu darbā var ievērojami uzlabot valsts pārvaldes sniegumu, to padarot efektīvāku.

Valsts kontrolei ir izstrādāta darbības stratēģija 2022.–2025. gadam. Kādi ir galvenie akcenti tajā?

Ar jauno stratēģiju mēs nedaudz pamainījām vērtību akcentu. Tagad tā ir attīstība, sadarbība un atbildīgums. Iepriekš vērtība bija atbildība. Kāpēc ir šādas izmaiņas? Atbildība asociējas ar kriminālatbildību, administratīvo atbildību, kad jau ir iestājusies problēma, ir jāatskaitās un jāatbild. Kāpēc šāda vīzija?

Mēs kā VK varam sekmēt, lai jau no pirmās dienas valsts institūcijas rīkotos atbildīgi, lai sasniegtu efektīvāko un tiesiskāko rezultātu. Atbildīgumam ir jābūt pirms atbildības.

Pašreizējais uzsvars VK ir lietderības revīzijām, lai tām novirzītu vismaz pusi no mūsu resursiem. Tādā veidā ar savu darbu varam vairāk palīdzēt valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā. Tieši lietderības revīzijas veido lielāko ietekmi. Proti, ja atbilstības revīzijās vairāk vērtē, vai lietas dara pareizi, lietderības revīzijā vērtē, vai dara pareizās lietas.  

Revīziju ietekmes palielināšanu saskatām arī tajā, kā komunicējam saistībā ar revīziju rezultātiem. Vēlamies, lai mūsu ieteikumi, kas adresēti konkrētai iestādei, tiktu sadzirdēti arī citā iestādē, kurā ir līdzīgas problēmas. Laba iniciatīva pašvaldību revīziju jomā ir izdotā rokasgrāmata, kas balstīta iepriekšējo revīziju secinājumos un ieteikumos un ļauj pašvaldībām ieskatīties un saprast, vai rīcība ir atbilstoša pat tad, ja konkrētā revīzija attiecīgajā pašvaldībā nav notikusi.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte, Eiropas Iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle, profesore Iveta Reinholde ir atzinusi, ka auditoru darba lauks nākotnē būs darbības nepārtrauktība krīzes situācijās un pārdomāta reakcija uz katastrofām. Covid-19 pandēmija bija pirmais eksāmens, un tas nebūs vienīgais vai pēdējais. Kādi Valsts kontroles ieskatā ir lielākie nākotnē sagaidāmie riski? Kurās jomās auditoriem ir jābūt tiem, kuri sniedz padomu un izskaidro?

Pasaule kļūst arvien dinamiskāka, un pārmaiņas notiek straujāk. Šeit varam minēt digitalizāciju, mākslīgo intelektu –, kādu ietekmi tas atstās uz publiskā sektora ilgtspēju. Arī klimata pārmaiņas, enerģētikas jomas attīstība no fosilajiem uz atjaunīgajiem resursiem.

Publiskajam sektoram ir izaicinājums skatīties nākotnē caur ilgtspēju, saprast, uz kurieni virzās pasaule, un paredzēt divus trīs soļus uz priekšu, lai ieviestu pareizo politiku. Līdzīgi ir arī VK – mums jāspēj pamanīt riskus, ne tikai balstoties pagātnes pieredzē, bet arī paredzot trajektoriju, kur virzās valsts, pasaule un sabiedrība. Nav noliedzams, ka pastāv sarežģīti paredzamas lietas.

VK arī šajā jomā strādā proaktīvi – regulāri veicam revīzijas gan jomās, kurās problēmas jau ir iestājušās, gan tajās, kurās paredzam to iestāšanos. Viens no piemēriem ir pērn noslēgtā revīzija par bioloģisko atkritumu apglabāšanu. Valstij ir noteikti mērķi, kas ir jāsasniedz līdz nākamā gada beigām. VK jau pusceļā saredzēja riskus, ka šos mērķus varētu neizdoties sasniegt, identificējām problēmas, lai situāciju uzlabotu. Efektīvāk ir jāveido atkritumu šķirošanas sistēma, lai mazāk nešķiroto atkritumu nonāktu poligonos, lai atbilstoši tiktu veidota poligonu infrastruktūra (tā ir plānota neatbilstoša, daudz lielākos apmēros). Tāpat šogad publiskotajā revīzijā vērtēts, kā Latvijai (ne)veicas ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu “piezemēšanu”.

I. Reinholde arī akcentē, ka iestāžu laba darba prakse un pārvaldība būs mūžīgais dienaskārtības jautājums. Jau Monteskjē raizējās par iestāžu labas darbības trūkumu, un arī nākotnē auditori krietni pūlēsies, revidējot daudzveidīgās labas pārvaldības izpausmes vai to trūkumu. Kā mazināt iestāžu birokrātiju un formālismu, ko iestāžu vadītāji reizēm pamato ar to, ka atnāks VK un pārmetīs?

Birokrātijai jābūt jēgpilnai, tādai, lai būtu skaidrs process, kā īstenojam kādu funkciju vai darbību. Tāpat ir jābūt skaidram atbildības sadalījumam, lai process tiktu vadīts efektīvi.

Problēma slēpjas tajā, ka birokrātisko procesu apaudzējam ar kaut ko lieku, atbildību sadalām par daudz, piemēram, ir nevis četru, bet astoņu acu princips, vai arī vispār nav skaidrs, kas par ko atbild. Zinot, ka ir daži pārkāpēji, ar kontroles procedūrām radām slogu pārējiem, kas ir godprātīgi.

Ir svarīgi birokrātiskās vai kontroles procedūras veidot pārdomāti, lai iespējami mazāk apgrūtinātu sabiedrību.

Vienlaikus, lai iedarbīgāk novērstu riskus un identificētu pārkāpējus. To var darīt ar risku novērtējumu, datu izmantošanu, iestāžu savstarpēju sadarbību. 

VK revīzijās cenšamies identificēt gadījumus, kuros var samazināt birokrātiju un atvieglot saskarsmi ar valsts pārvaldi. Piemēram, savulaik nācām klajā ar ieteikumu, ka process, kas paredzēts bērniem, kuriem ir vajadzīga speciālā izglītība, un kas līdz šim bija ilgs un sarežģīts (pašam fiziski jāierodas komisijā, kas novērtē, kāda veida izglītība ir nepieciešama), jāorganizē citādi, bērniem labvēlīgāk.

Šogad noslēdzām revīziju par derīgajiem izrakteņiem, zemes dzīlēm Latvijā. Arī šajos ieteikumos norādījām, kā kontroles procedūras var veikt efektīvāk, vairāk izmantojot risku novērtējumā balstītu pieeju, nevis pēc neskaidriem principiem pārbaudot noteiktu daudzumu uzņēmumu. Pārbaudi vajadzētu veikt mērķtiecīgāk, kontrolējot tos, kam jau iepriekš ir identificēti riski. Tādējādi būtu labāks rezultāts gan valsts resursu izmantošanā, gan iespējamo pārkāpēju identificēšanā.

Pie kādām revīzijām šobrīd strādā VK? Ar ko tuvākajā laikā nāksiet klajā?

Patlaban strādājam pie vairākām revīzijām, ar kuru rezultātiem iepazīstināsim septembrī. Viena no tām ir par atbildības izvērtēšanu valsts pārvaldē, kas lielā mērā sasaucas ar NBS pārtikas iepirkuma revīziju. VK ir secinājusi, ka pastāv atšķirīga attieksme pret atbildības izvērtēšanu un ka valsts pārvaldē nav vienotas sistēmas, kā šo atbildību vērtēt.

Ir ļoti dažādi izvērtējumi situācijās, kad persona valsts pārvaldē strādā ar darba līgumu, kad – kā civildienesta ierēdnis.

Normatīvais regulējums un iespējas, kā attiecīgās personas var saukt pie atbildības, ir atšķirīgs.

Otra revīzija ir saistīta ar onkoloģiju, respektīvi, kā tiek nodrošināti pakalpojumi onkoloģijas pacientiem, sākot ar diagnostiku un beidzot ar kompensējamajām zālēm. Šajā nozarē Eiropā izskatāmies bēdīgi – novēloti atklājam onkoloģijas gadījumus, kā rezultātā nespējam cilvēkiem savlaicīgi palīdzēt, ir augsta mirstība, savukārt ārstniecības process vēlākajās vēža stadijās ir daudz dārgāks nekā tad, ja to izdodas diagnosticēt agrīni.

Patlaban arī revidējam, kā no valsts pārvaldes un vietējo kopienu viedokļa tiek vadīta Eiropas Savienības fondu programma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai”. Notiek arī inovāciju politikas revīzija –, kā valsts, izmantojot dažādus instrumentus, sekmē inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību. Šobrīd tā ir ļoti aktuāla revīzija, no vairākiem uzņēmumiem esam dzirdējuši par inovācijas politikas trūkumiem. Svarīgi ir saprast, kas valstī ir uzlabojams, lai panāktu lielāku efektu attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, izmantojot inovācijas.