Cīņa pret naudas atmazgāšanu – nepazaudēt mērķi tūkstoš lappusēs

Šajā rakstā autors atturēsies no diskusijas par to, vai proliferācija, t. i., masveida iznīcināšanas ieroču aprite, iekļaujas terorisma (sagatavošanās darbību) jēdzienā un vai tiešām bija nepieciešams padarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) nosaukumu vēl garāku.

Tāpat autors nemaz negrasās apšaubīt to, ka minētās novēršanas darbības ir vitāli svarīgas un tās noteikti ir prioritāras gan starptautiskā, gan lokālā mērogā. Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas un, iespējams, diskusiju, par to, kā iepriekšminētās darbības tiek īstenotas un organizētas. Vai tieši šis ir pareizākais ceļš uz efektivitāti? 

Prasības gan bankai, gan mikrouzņēmumam

Latvijas Republikā ir noteikti NILLTPFNL subjekti – visus nepārskaitīšu, bet šī likuma 3. pantā ir minēti 13 (neskaitot apakšpunktus), sākot no kredītiestādēm un finanšu iestādēm un beidzot ar maksātnespējas procesa administratoriem.

Starp šiem subjektiem ir ārpakalpojumu grāmatveži (un nelieli mikrouzņēmumi, pašnodarbinātie, varbūt arī tie, kas strādā ārpus lielpilsētām), nodokļu konsultanti un juridisko pakalpojumu sniedzēji – neatkarīgi no to darbības apjoma, apgrozījuma, darbinieku skaita un peļņas rādītājiem.

Saskaņā ar NILLTPFNL visi 3. pantā (un daļēji iepriekš) uzskaitītie likuma subjekti ir vienlīdzīgi likuma priekšā: viņiem tiek piemērota vienāda atbildība un sods. Tas ir, no pamata regulējuma – likuma – ievērošanas viedokļa visi subjekti ir vienlīdzīgi: kā liela banka, tā neliels grāmatvedības uzņēmums (šajā gadījumā autors runās nevis par īpašām sankcijām, kas var tikt piemērotas katram subjektam, bet gan par prasību ievērošanu kā tādu).

Dokumentu apjoms mērāms tūkstošos lappušu

Dokumentu apjoms, kas attiecas uz šo jomu un būtu saistošs katram NILLTPFNL subjektam (vai vismaz katram subjektam būtu jāiepazīstas ar šiem dokumentiem), ir mērāms tūkstošos lappušu, turklāt ne visi dokumenti ir pieejami latviešu valodā. Lai pilnībā aprakstītu visus aspektus, būtu nepieciešami vismaz 50 dokumenti (ieskaitot reglamentējošos dokumentus, izvērtējuma dokumentus un piemērošanas dokumentus) – un šie dokumenti ir jāpārzina katram NILLTPFNL subjektam neatkarīgi no tā darbības specifikas.

Eiropas Savienības līmeņa dokuments, kas ir arī NILLTPFNL regulējuma pamatā un nosaka pamatprincipus tieši procedūru ieviešanai, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (turpmāk – direktīva).

Tieši minētās direktīvas regulējumā, proti, tās 8. panta pirmajā daļā, ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt to, ka atbildīgie (likuma) subjekti veic attiecīgus pasākumus, lai identificētu un izvērtētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ņemot vērā riska faktorus, arī tādus, kas saistīti ar to klientiem, valstīm vai ģeogrāfiskajām zonām, produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem.

Viss minētais, pats par sevi saprotams, ir ietverts likumā un no tā izrietošajās dažādu institūciju metodikās, tomēr jānorāda, ka direktīvas 8. panta pirmās daļas teksts noslēdzas ar teikumu: “Minētie pasākumi ir samērīgi ar atbildīgo subjektu būtību un lielumu.” (Angļu valodā: “Those steps shall be proportionate to the nature and size of the obliged entities.” “Shall be” – korektāks tulkojums, pēc autora domām, būtu: “ir jābūt samērīgiem”).

Vai prasības ir samērīgas un sasniedz mērķi

Vēl jāmin direktīvas 8. panta turpmāko daļu noslēdzošie teikumi:

• Kompetentās iestādes var nolemt, ka atsevišķi dokumentēti riska izvērtējumi nav vajadzīgi, ja konkrētai nozarei raksturīgais risks ir skaidrs un saprotams.
• Minētā politika, kontrole un procedūras ir samērīgas ar atbildīgo subjektu būtību un lielumu.

Iespējams, autors kļūdās – un, ja tā, tad tieši ar šo rakstu tiek rosināta diskusija. Bet jāatzīmē, ka NILLTPFNL nesatur nevienu direktīvas tekstā sastopamo norādi par samērīgumu ar subjektu lielumu un būtību un atsevišķu risku dokumentēšanas nevajadzīgumu.

Varētu jautāt – kāds ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācija novēršanas pasākumu mērķis?

Vai mērķis ir panākt, lai atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši savai izpratnei izstrādā “nepieciešamo procedūru dokumentāciju” un par relatīvi pieņemamu cenu to pārdod katram sevi cienošam NILLTPFNL subjektam (neskaitot būtiskākos un lielākos subjektus, kuriem šos jautājumus risina veselas nodaļas un departamenti), kurš šajos dokumentos ieraksta savus rekvizītus un noliek plauktā gaidīt kompetentās institūcijas pārbaudi?

Precīzāk sakot, vai mērķis ir panākt, lai NILLTPFNL subjekti formāli izpilda procedūru ieviešanas prasības, ne mazākajā mērā nesaprotot to būtību un patieso nepieciešamību? Autors atļausies apgalvot, ka šobrīd sasniegtais efekts, vismaz pret “nelielajiem” NILLTPFNL subjektiem, ir tieši tāds.

Kā nereti notiek praksē

Šī raksta autoram praksē ir nācies saskarties ar vairākiem dažādu nozaru NILLTPFNL subjektiem, kuri tiešām spēj pielāgot kaut kur saņemtās dokumentācijas paraugus. Diemžēl, veltot visu uzmanību formālo prasību ievērošanai, novārtā tiek atstāts šo prasību patiesais mērķis – izvērtēt klientus, darījumus un riskus, kas saistīti ar to, ko visi kopīgi vēlamies apkarot.

Līdz ar to NILLTPFNL subjekti atbilstoši pašu nokopētajām procedūrām klientu vārdā aizpilda visu informāciju vai arī to precizē, patiesībā nemaz neapsverot iespēju atteikties no darījuma attiecībām (labākajā gadījumā varbūt apsverot iespēju kādam par kaut ko ziņot – un tas arī tikai tad, ja nu tiešām kaut kas duras acīs tā, ka to nevar nepamanīt).

Autora ieskatā nav pieļaujama situācija, kurā valsts lielākajām bankām un viena dalībnieka/valdes locekļa uzņēmumam ir jāizpilda vienādas prasības – tas ir nesamērīgi gan no resursu, gan no kompetences un kapacitātes viedokļa. Turklāt šī neproporcionalitāte, kā jau minēts, noved pie negatīva pretējā efekta – mazāko NILLTPFNL subjektu uzmanība vairāk tiek pievērsta formalitātēm, nevis būtībai.

Pēc autora domām, valstiskā līmenī par prioritāti būtu jāizvirza nevis formāla procedūru ieviešana, bet gan īpaši bīstamo noziedzīgo darbību apkarošana tādā veidā, kas nodrošinātu patiesu izpratni par šiem jautājumiem, kā arī vēlmi tiešām atteikties no darījuma attiecībām un godprātīgi ziņot, ja tas ir jādara.

Šobrīd kontroles mehānismi vērsti ne tik daudz uz to, vai tiek ziņots par riskantiem darījumiem, bet vairāk uz to, vai uzņēmējs ir spējis korekti izprast 1000 lappusēs uzrakstīto un attiecīgi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus. Pēc autora domām, tas nesasniedz nedz regulējuma, nedz kontroles pasākumu mērķi – novērst īpaši bīstamas noziedzīgās darbības.

Būtu nepieciešama vienkāršota procedūra “mazajiem” subjektiem

Protams, tas prasītu kardinālu normatīvo aktu bāzes grozīšanu, diferencējot prasības pret NILLTPFNL subjektiem atkarībā no subjektu būtības un lieluma, kā to nosaka arī direktīva. Būtu jāparedz vienkāršota procedūru forma “mazākajiem” subjektiem, saglabājot pienācīgu (iespējams, pašreizējo) regulējumu attiecībā uz “lielajiem” subjektiem.

Autora ieskatā tāpat būtu atbilstoši jāgroza NILLTPFNL, ieviešot diferencēšanu un paredzot arī to, ka kompetentajām institūcijām būtu jāizstrādā vienkāršotas standartformas, lai ieviestu sistēmas, – atkarībā no NILLTPFNL subjektu būtības un lieluma.

Tikai šādā veidā būtu iespējams pavērst likuma subjektu uzmanību no formālo prasību izpildes (un, autoraprāt, vairāku formālu dokumentu radīšanas) uz patieso direktīvas un cita starptautiskā regulējuma jēgu un būtību, proti, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorismu un proliferāciju. Tādējādi arī tiktu panākts samērīgums un efektivitāte, kas varētu tiešām rezultēties globālajā drošībā.

^{Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.}