Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Tiesvedības gaitai ikvienā lietā jābūt maksimāli efektīvai, un tiesai pie taisnīga sprieduma jānonāk iespējami ātrā laikā. Jo īpaši svarīgi tas ir Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Vienlaikus ne Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ne Augstākās tiesas tiesnešiem nav tiesību iejaukties zemākas instances tiesas darba organizatoriskajos jautājumos un ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.
Nekompetenti un sabiedrību maldinoši ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiski paustie izteikumi, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu vistiešākajā veidā ir atbildīgs Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība ir tiesas darba organizatoriskais jautājums, par kuru katrā tiesā atbild tiesas priekšsēdētājs. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 107. pantu vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā ir Tieslietu ministrija, tā:
Augstākā tiesa nav administratīvi saistīta ar rajona (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt zemāka līmeņa tiesu tiesnešus un dot viņiem norādījumus par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskajiem jautājumiem. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas procesuāli – kad tiek izskatīti pārsūdzētie vai noprotestētie zemākas instances tiesas nolēmumi, kā arī veidota vienota tiesu prakse.
Arī tieslietu ministra paustais apgalvojums, ka tiesu sistēma, arī Augstākā tiesa un Tieslietu padome, neiesaistās likumdošanas procesā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā, ir nepatiess un maldinošs. Ne Tieslietu padomei, ne Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesības. Augstākā tiesa nevar izstrādāt un virzīt likumprojektus. Tas, ko Augstākā tiesa var darīt (un dara): pirmkārt, izteikt priekšlikumus par nepieciešamajiem likumu grozījumiem, kas izriet no tiesu prakses, un, otrkārt, ja tiek aicināta, piedalīties likumprojektu izstrādāšanas darba grupās un Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs.
Augstākā tiesa aicina tieslietu ministru nodrošināt likumā noteikto Tieslietu ministrijas funkciju kompetentu izpildi un atturēties no tiesu sistēmas nekorektas un nepamatotas kritikas, izmantojot politisko retoriku publiskajā telpā.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
Šis ceļvedis veidots, lai soli pa solim tev palīdzētu iepazīt Latvijas vēsturi caur būtisku tās identitātes daļu – Satversmi.
