VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
28. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Tiesu sistēma
14
14

Nav pieļaujams, ka tiek ietekmēta tiesas spriešana

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Tiesvedības gaitai ikvienā lietā jābūt maksimāli efektīvai, un tiesai pie taisnīga sprieduma jānonāk iespējami ātrā laikā. Jo īpaši svarīgi tas ir Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Vienlaikus ne Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ne Augstākās tiesas tiesnešiem nav tiesību iejaukties zemākas instances tiesas darba organizatoriskajos jautājumos un ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.

īsumā
  • Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība ir tiesas darba organizatoriskais jautājums, par kuru katrā tiesā atbild tiesas priekšsēdētājs.
  • Vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā ir Tieslietu ministrija.
  • Augstākā tiesa nav administratīvi saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas procesuāli.
  • Ne Tieslietu padomei, ne Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Nekompetenti un sabiedrību maldinoši ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiski paustie izteikumi, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu vistiešākajā veidā ir atbildīgs Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība ir tiesas darba organizatoriskais jautājums, par kuru katrā tiesā atbild tiesas priekšsēdētājs. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 107. pantu vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā ir Tieslietu ministrija, tā:

  • izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu organizatoriskās vadības jautājumiem;
  • pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
  • veic rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu organizatorisko vadību un pārbaudi.

Augstākā tiesa nav administratīvi saistīta ar rajona (pilsētu) tiesām vai apgabaltiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt zemāka līmeņa tiesu tiesnešus un dot viņiem norādījumus par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskajiem jautājumiem. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas procesuāli – kad tiek izskatīti pārsūdzētie vai noprotestētie zemākas instances tiesas nolēmumi, kā arī veidota vienota tiesu prakse.

Arī tieslietu ministra paustais apgalvojums, ka tiesu sistēma, arī Augstākā tiesa un Tieslietu padome, neiesaistās likumdošanas procesā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā, ir nepatiess un maldinošs. Ne Tieslietu padomei, ne Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesības. Augstākā tiesa nevar izstrādāt un virzīt likumprojektus. Tas, ko Augstākā tiesa var darīt (un dara): pirmkārt, izteikt priekšlikumus par nepieciešamajiem likumu grozījumiem, kas izriet no tiesu prakses, un, otrkārt, ja tiek aicināta, piedalīties likumprojektu izstrādāšanas darba grupās un Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs.

Augstākā tiesa aicina tieslietu ministru nodrošināt likumā noteikto Tieslietu ministrijas funkciju kompetentu izpildi un atturēties no tiesu sistēmas nekorektas un nepamatotas kritikas, izmantojot politisko retoriku publiskajā telpā.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU