Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Personu tiesības uz taisnīgu tiesu pilnvērtīgi var nodrošināt vienīgi tad, ja tiesa ir neatkarīga,” atzīst Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.
Tieslietu padomes darbību regulē likums "Par tiesu varu" un Tieslietu padomes reglaments. Tieslietu padomes funkcijas noteiktas likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un citos likumos.
Tieslietu padomes kompetence
Tieslietu padome ir tiesīga iesniegt priekšlikumus Saeimai par tiesnešu kopskaitu tiesās (izņemot Satversmes tiesu), tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā vai pārcelšanu zemāka līmeņa tiesā, par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar ievēlēšanu citā amatā un citos jautājumos.
Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī tiesu budžeta pieprasījumu, kā arī par Satversmes tiesas tiesneša un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātiem.
Ar Tieslietu padomi ir saskaņojama dažādu amatpersonu iecelšana un atbrīvošana no amata (rajona vai apgabala tiesu priekšsēdētāji, ģenerālprokurors u. c.).
Tieslietu padome arī pieņem lēmumus konceptuālos un organizatoriskos tiesu sistēmas jautājumos, piemēram, apstiprina dažādus iekšējos normatīvos aktus – Tieslietu padomes reglamentu, Tiesnešu konferences nolikumu, Lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, Tiesnešu specializācijas pamatprincipus u. c.
Tāpat Tieslietu padome pieņem lēmumus dažādos tiesnešu karjeras jautājumos, piemēram, nosaka tiesnešu skaitu rajona (pilsētas) tiesās, apgabaltiesās, Augstākās tiesas departamentos un palātās, nosaka konkrēto tiesu, kurā pēc apstiprināšanas amatā tiesnesim pildāmi tiesneša pienākumi, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā u.c.
Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Tieslietu padome var iesniegt pieteikumus par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, apstrīdot normatīvo aktu atbilstību Satversmei, ja tie skar tiesu varas jautājumus. Pēc Tieslietu padomes pieteikuma līdz šim brīdim Satversmes tiesā ir izskatīta viena lieta "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam" (lieta Nr. 2016-31-01).
Ar detalizētu Tieslietu padomes funkciju uzskaitījumu var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā http://at.gov.lv/lv/tp/funkcijas.
Par Tieslietu padomes izveidošanas mērķi un tās lomu valsts varas līdzsvara nodrošināšanā saruna ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Kas ir Tieslietu padome? Ar ko tā nodarbojas?
Personu tiesības uz taisnīgu tiesu pilnvērtīgi var nodrošināt vienīgi tad, ja tiesa ir neatkarīga. Ir dažādi apstākļi, kas var ietekmēt tiesas neatkarību. Demokrātiskās valstīs tādi institūti kā Tieslietu padome ir viens no tiesas neatkarības stiprināšanas garantiem.
Latvijas tieslietu sistēmā Tieslietu padome tika leģitimēta (red. – nostiprināta likumā) 2010. gada vasarā, pieņemot grozījumus likumā "Par tiesu varu". Saskaņā ar minētā likuma 89.1 pantu Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Mērķis Tieslietu padomes izveidošanai bija padarīt tieslietu sistēmu nošķirtu un neatkarīgu no citiem varas atzariem.
"Tiesu sistēma ir gatava vērsties pret kolēģiem, kas ir radījuši šaubas par savu kompetenci vai tiesu sistēmas autoritāti. Un līdz šim Tieslietu padome ir centusies godprātīgi pildīt šo pienākumu."
Publiskajā telpā Tieslietu padome tiek dēvēta par augstāko tiesnešu pašpārvaldes sistēmu, taču tas nav absolūti precīzi, jo Latvijas modelī Tieslietu padomē iekļauti arī likumdevēja un izpildvaras pārstāvji, attiecīgi tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
Tieslietu padomē ir 15 locekļi, daļa no tiem padomē darbojas ex officio jeb pēc amata. Likuma "Par tiesu varu" 89.2 pants noteic, ka Tieslietu padomes sastāvā ir šādi pastāvīgie locekļi (amatpersonas):
Otro daļu veido vēlētie Tieslietu padomes locekļi:
Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.
Starptautiskais princips noteic, ka tieslietu padomē un tai radniecīgos veidojumos tiesnešu īpatsvaram ir jābūt vismaz 50%. Latvijas situācijā no 15 locekļiem astoņi ir tiesneši.
Savulaik, izstrādājot Tieslietu padomes ideju, ticis plānots tās kompetencē nodot tiesu sistēmas politikas un stratēģijas noteikšanu un tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu, taču pašreizējā likuma redakcijā kompetence sašaurināta vien līdz "piedalās". Tādējādi šobrīd Tieslietu padomei nav lemšanas tiesību. Lielākajā daļā gadījumu Tieslietu padome ir konsultatīva institūcija, ekspertu grupa. Pēdējos gados lemtspēja jeb kompetenču apjoms padomei tiek palielināts. 2017. gadā ir pieņemti jauni būtiski grozījumi likumā "Par tiesu varu" tieši attiecībā uz kompetences palielināšanu.
Jāpiebilst, ka vēsturiski bez viedokļiem vai vērtējumiem ir vairāki jautājumi, kuros Tieslietu padome pieņem lēmumu pēc būtības, piemēram, par tiesnešu karjeras jautājumiem horizontāli – pārcelt no vienas rajona tiesas uz citu. Iepriekš to darīja Saeima.
Kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs vēlos paust cerību, ka tuvākajā nākotnē Tieslietu padome varēs un būs kompetenta un tiesīga pārcelt tiesnešus ne tikai pa viena līmeņa tiesām, bet arī, piemēram, no rajona (pilsētas) tiesas uz apgabaltiesu. Pieminētie likuma grozījumi ir viens solis šajā virzienā.
Mēs zinām, ka Latvijas Republikas Satversme noteic, ka tiesnesi amatā ieceļ Saeima. Līdz šim tika uzskatīts, ka arī tiesneša karjeras virzība var notikt vienīgi ar Saeimas balsojumu. Saskatu, ka nākotnē šī norma varētu tikt tulkota plašāk. Tādējādi kritērijiem atbilstoša persona vienu reizi savas karjeras sākumā tiktu apstiprināta Saeimā, bet par turpmāko darba mūžu lemtu Tieslietu padome. Šāds princips atbilst starptautiskajiem standartiem.
Uz nepieciešamību stiprināt Tieslietu padomes lomu, nodrošinot tiesu sistēmas un tiesu varas neatkarību, norādījusi arī Valsts prezidenta izveidotā Tiesiskās vides pilnveides komisija.
Vai Tieslietu padome kādā jautājumā var palīdzēt privātpersonai?
Ja kāda informācija par tieslietu sistēmas jautājumu nonāk līdz Tieslietu padomei, tā nevar palikt vienaldzīga pret to, kādā veidā darbojas Latvijas tiesas, kaut arī tās kompetencē nav privātpersonu sūdzību vai iesniegumu izskatīšana, piemēram, par tiesneša rīcību vai tiesu darbu.
Šim mērķim ir izveidotas institūcijas tiesu sistēmas ietvaros.
Saskaroties ar necienīgu tiesneša rīcību, var vērsties Tiesnešu ētikas komisijā. Jautājumus, kas varētu būt saistīti ar šaubām par tiesneša kvalifikāciju, izskata tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Par tiesneša uzvedību var iesniegt sūdzību Tiesnešu disciplinārkolēģijā.
Vēlos akcentēt, ka tiesu sistēma ir gatava vērsties pret kolēģiem, kas ir radījuši šaubas par savu kompetenci vai tiesu sistēmas autoritāti. Un līdz šim padome ir centusies godprātīgi pildīt šo pienākumu.
