Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografikas fragments
 |
"Par" un "pret" – jāizšķiras Saeimas deputātiem
Runa ir par grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz svītrot likuma 33. panta 2.1 daļu un 40. panta 2.1 daļu, kuras noteic, ka viena un tā pati persona par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāju var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāds ierobežojums savulaik noteikts ar Grozījumiem likumā, kas ir spēkā kopš 2013. gada septembra. Tomēr pērn Saeimas pieņemtie likuma labojumi paredz šīs normas svītrot, un tas kļuvis par iemeslu, kāpēc Valsts prezidents grozījumus nav izsludinājis. Kā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai pamato Valsts prezidents, lēmums atcelt minēto ierobežojumu nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību, tāpēc prezidents lūdz šīs normas likumā saglabāt un jautājums atkārtoti nonācis Saeimas debašu lokā. "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus," uzsvēra Raimonds Vējonis.
Tieslietu padome joprojām turas pie uzskata, ka ierobežot tiesu priekšsēdētāja amata termiņu skaitu nav pamata. Tieslietu ministrijai (TM) ir līdzīga nostāja. TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža: "Likumā noteiktais tiesas priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš, iecelšanas kārtība, pretendentu izraudzīšana konkursa kārtībā un konkursa nosacījumi kā vienots noteikumu kopums pilnībā nodrošina tiesas darba organizācijas attīstību, rotācijas iespēju un iespēju izvēlēties kandidātu, kam ir redzējums par tiesas darbu. Tātad šāda aizlieguma noteikšana nav ne vienīgais, ne piemērotākais līdzeklis šo mērķu sasniegšanai un to sasniegšana ir iespējama, arī nenosakot vispārēju aizliegumu pieteikties konkursā pēc divu pilnvaru termiņu beigām."
Pret amata termiņa ierobežojumu izteikušies arī vairāki tiesu priekšsēdētāji. Piemēram, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts LV portālam sacīja: "Mēs – tiesu vadītāji – neesam pret to, ka tiesu priekšsēdētāji ir jāmaina. Mēs esam pret normu, kas ir pretrunā visai tālākai likuma jēgai. Jautājums ir par to, vai demokrātiskā sabiedrībā ir pamats kādam liegt piedalīties godīgā konkursā, lai kandidētu uz kādu amatu kaut vai desmit reižu. Tāpēc jau tiek rīkota amata kandidātu vērtēšana un atlase." Jāpiebilst, ka uz pašu A. Strautu šāds ierobežojums attiektos 2020. gadā, kad noslēgsies viņa amata otrais pilnvaru termiņš.
Kurus pirmos skartu ierobežojumi
Ja Saeima respektēs Valsts prezidenta paustos iebildumus un likumā "Par tiesu varu" saglabās normas par amata termiņu ierobežojumu rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, tad pirmos tiesu vadītājus tas skars jau šogad. Proti, 2018. gada nogalē otrais (vai ilgāks) pilnvaru termiņš iestāsies Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai un Rēzeknes tiesas priekšsēdētājai Aijai Jermacānei. Tātad abām tiesu vadītājām atkārtota kandidēšana uz amatu tiktu liegta. Līdzīgā situācijā 2020. gadā nonāktu Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Strauts, kā arī Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere. Attiecīgi citus tiesu vadītājus šis ierobežojums skartu 2021. un 2022. gadā. Jāpiebilst, ka līdz ar tiesu teritoriālo reformu, apvienojot pirmās instances tiesas, amatus zaudēs daudzi rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāji, uz kuriem attiektos arī amata termiņa ierobežojums. Tādējādi iespējamās izmaiņas likumā "Par tiesu varu" viņu karjeru neiespaidos.
Līdz šim trūcis konkurences
Statistika rāda, ka tiesas priekšsēdētāja amats līdz šim nebūt nav bijis pārāk iekārots. Laikā no 2004. gada uz tiesas vadītāja amatu notikuši kopumā 30 konkursi, bet tikai piecos no tiem bijis vairāk nekā viens amata pretendents. Tā, piemēram, Gulbenes tiesā, kuru tiesnese Gunta Gulbinska vada vairāk nekā 30 gadu, kopš 2004. gada norisinājušies divi amata konkursi uz tiesas priekšsēdētāja vietu – 2008. gada 31. janvārī un 2013. gada 5. martā. Abos minētajos konkursos neviens cits bez viņas uz šo amatu nepieteicās. Jāpiebilst gan, ka šajā tiesā konkursa laikā strādājuši vien četri tiesneši.
"Vai demokrātiskā sabiedrībā ir pamats kādam liegt piedalīties godīgā konkursā, lai kandidētu uz kādu amatu kaut vai desmit reižu?"
Tomēr arī krietni lielākas tiesas neizceļas ar konkurenci uz tiesas vadītāja amatu. Gan 2011. gada 21. novembra, gan 2016. gada 29. novembra konkursā no aptuveni 30 tiesnešiem uz Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja amatu pretendēja tikai tās līdzšinējā vadītāja Ilze Freimane. Tiesa, iepriekš – 2006. gada 13. septembra – konkursā I. Freimane šo amatu izcīnīja četru pretendentu konkurencē. Kopš 2004. gada tas arī bijis vēsturiski vislielākais konkurss uz tiesas priekšsēdētāja posteni. Trīs pretendenti 2011. gada 13. aprīlī cīnījās par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu, bet divi kandidāti cīnījušies 2006. gada 7. decembrī par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu, 2013. gada 13. novembrī par Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja vietu un 2005. gada 15. februārī par Liepājas tiesas vadītāja posteni. Visos pārējos gadījumos bijis tikai viens amata pretendents. Pat tādās salīdzinoši lielās tiesās kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Vidzemes apgabaltiesa, kur tiesnešu skaits svārstījies no 13 līdz 29, visos amata konkursos pēdējo 13 gadu laikā uz tiesas priekšsēdētāja amatu kandidējis tikai viens pretendents.
Piecas tiesas vada pienākumu izpildītāji
Kopš 2004. gada lielāko tiesu priekšsēdētāju mainību piedzīvojusi Rīgas apgabaltiesa, kurai šajā laikā bijuši četri vadītāji. Tikmēr Kurzemes, Latgales, Zemgales, kā arī Administratīvajā apgabaltiesā katrā bijuši pa diviem tiesu priekšsēdētājiem, bet Vidzemes apgabaltiesā – viens. Pēdējos trīspadsmit gados 14 rajona (pilsētas) tiesās tiesu priekšsēdētāji mainījušies vienu reizi, divās tiesās – divas reizes, bet desmit tiesās – ne reizi.
Jāpiebilst, piecas tiesas pašlaik vada tiesu priekšsēdētāja pienākumu izpildītāji. Visilgāk – jau piecus gadus – šādā veidā tiek vadīta Ogres rajona tiesa.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, aprēķinot tiesu priekšsēdētāju amatalgu, par pamatu tiek ņemta rajona (pilsētas) tiesneša mēnešalga, piemērojot likumā noteikto koeficientu. Attiecīgi rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam šis koeficients ir 1,2 (tāds pats kā apgabaltiesas ierindas tiesnesim), savukārt apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalgai piemēro koeficientu 1,35. Tātad, ja šogad pirmās instances tiesneša mēnešalga ir noteikta 1966 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas), rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja amatalga ir 2359 eiro, bet apgabaltiesas priekšsēdētāja amatalga ir 2654 eiro.
