VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
10. augustā, 2011
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Labklājība
1
12
1
12

Piesakot uzņēmuma maksātnespēju, darbinieki jāatbrīvo no depozīta maksājuma

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

„Iedomājieties cilvēkus, kam pat pusgadu nav izmaksāta darba alga! Vai viņiem ir kādi ienākumi, iekrājumi, brīvi naudas līdzekļi? Visbiežāk – nē. Kad darbinieki cenšas savu naudu atgūt un dodas uz tiesu, lai iesniegtu sava darba devēja maksātnespējas pieteikumu, izrādās, ka vajadzīga prāva naudas summa,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ik pa laikam nākas saskarties ar situāciju, kad likumu nepilnību dēļ darbiniekiem tiek ierobežota iespēja atgūt neizmaksāto darba algu. Viena no šādām nepilnībām ir Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā paredzētā norma: lai pieteiktu juridiskās personas maksātnespēju, maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā jāiemaksā depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Šogad martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa atstāja bez virzības SIA "Jumaks" darbinieku iesniegto Maksātnespējas procesa pieteikumu, jo nebija izpildīts Maksātnespējas likuma 62. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrajā daļā minētais maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums – nebija pievienots dokuments, kas apliecinātu maksātnespējas procesa depozīta iemaksu.

Pirms lūgt darba devēju pasludināt par maksātnespējīgu, SIA "Jumaks" darbinieki bija izdarījuši visu iespējamo. Tiesā tika iesniegta prasība par darba algas piedziņu, un tiesa lēma par labu darbiniekiem – darba alga jāpiedzen. Tālāk darbinieki devās pie tiesu izpildītāja ar izpildrakstu, lai sāktu piedziņas procesu. Tiesu izpildītājs atzina, ka piedziņa nav iespējama, jo parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu. Darbinieku vienīgā iespēja, lai šādā situācijā atgūtu kaut daļu neizmaksātās algas, ir vērsties Maksātnespējas administrācijas Darbinieku prasījumu garantiju fondā. Savukārt, lai iegūtu naudu no šā fonda, uzņēmums, no kura darbinieki vēlas piedzīt neizmaksāto darba algu, ir jāpasludina par maksātnespējīgu.

"Diemžēl darbinieki nonāk ķīlnieku lomā – viņi parasti nevar samaksāt maksātnespējas procesa depozīta iemaksu."

Ja maksātnespējas pieteikumu neiesniedz pats uzņēmums vai kāds tā kreditors, tas jādara darbiniekiem, kas vēlas atgūt nopelnīto. Diemžēl darbinieki nonāk ķīlnieku lomā – viņi parasti nevar samaksāt maksātnespējas procesa depozīta iemaksu. Maksātnespējas likumā teikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.

Iedomājieties cilvēkus, kam pat pusgadu nav izmaksāta darba alga! Vai viņiem ir kādi ienākumi, iekrājumi, brīvi naudas līdzekļi? Visbiežāk – nē. Kad darbinieki cenšas savu naudu atgūt un dodas uz tiesu, lai iesniegtu sava darba devēja maksātnespējas pieteikumu, izrādās, ka vajadzīga prāva naudas summa. Valsts nodeva par maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai ir 250 latu, bet tas vēl nebūt nav viss. Jāmaksā arī Maksātnespējas likumā paredzētā depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd ir 400 latu. Tātad – darbiniekiem vajadzīgi 650 lati, kuru viņiem, visticamāk, nav. Par laimi, darbiniekam ir tiesības lūgt tiesai atbrīvot viņu no valsts nodevas. Diemžēl likumdevējs nav paredzējis iespēju personai lūgt tiesu pilnībā vai daļēji atbrīvot to no depozīta iemaksas.

Tātad darbinieki nav spējīgi samaksāt izdevumus par pieteikuma iesniegšanu, līdz ar to viņiem tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu. Pat ja darbinieki aizņemas naudu, lai varētu iemaksāt depozītu, tas darbiniekiem netiek atmaksāts no darbinieku garantiju fonda.

"Likumdevējs nav paredzējis iespēju personai lūgt tiesu pilnībā vai daļēji atbrīvot to no depozīta iemaksas."

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau 2011. gada februārī par šo situāciju informēja Saeimas Juridisko komisiju, iesniedzot vairākus priekšlikumus:

  • Civilprocesa likumā noteikt, ka darbinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas nomaksas par maksātnespējas pieteikumu.
  • Maksātnespējas likumā noteikt, ka darbinieki ir atbrīvojami no maksātnespējas procesa depozīta iemaksas. Šo depozītu varētu pēc tam segt no darbinieku garantiju fonda, ja pieteikums tiek apmierināts.
  • Noteikt – ja darbinieks ir vērsies Valsts darba inspekcijā, kura konstatē apstākļus, kas liecina par maksātnespējas pazīmes esamību, tā darbinieka interesēs iesniedz maksātnespējas pieteikumu tiesā.
  • Noteikt – ja tiesa, izskatot darba strīdu, konstatē, ka uzņēmumam ir maksātnespējas pazīme (vairāk nekā 2 mēnešus nav izmaksāta darba alga), tā var pieņemt blakuslēmumu, ko nosūta attiecīgai iestādei (Valsts darba inspekcijai), kura iesniedz maksātnespējas pieteikumu).

Latvijas Brīvo arodbiedrību sabiedrības viedokļi gan tika uzklausīti, bet rīcība nesekoja.

Lieta Satversmes tiesā ir ierosināta

Prasība par depozīta iemaksu ierobežo Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes 92. panta pirmais teikums ietver gan institucionālu aspektu – tiesai ir jābūt taisnīgai, gan procesuālu aspektu – ikvienam ir tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Abi aspekti ir nesaraujami saistīti: nebūtu nozīmes tiesas taisnīgumam, ja netiktu nodrošināta tiesas pieejamība, un otrādi – tiesas pieejamība būtu lieka, ja netiktu nodrošināts tiesas taisnīgums. Personas pamattiesības, arī tiesības vērsties tiesā, var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips.

Par pirmās instances tiesas lēmumu darbinieku iesniegto prasības pieteikumu ierosināt maksātnespējas procesu uzņēmumam atstāt bez virzības, jo nebija iemaksāts depozīts, iesniedzām blakussūdzību Rīgas apgabaltiesai, tajā lūdzot tiesai pieņemt lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai. Kā pamatojums tika norādīts, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujams maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu padarīt atkarīgu vienīgi no personas finansiālajām iespējām. Pretējā gadījumā tiem, kam nav finanšu līdzekļu, nav citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā un rezultātā saņemt nopelnīto darba samaksu maksātnespējas procesa ietvaros. Likumdevējam būtu jāparedz vismaz iespēja atbrīvot no depozīta maksas. Līdzīgas atziņas jau izteiktas Satversmes tiesas lietā Nr. 2005-18-01, kurā tika atzīts, ka drošības nauda zemesgrāmatu lietās neatbilst Satversmei.

"Priecājos, ka Rīgas apgabaltiesa mūsu lūgumu ņēma vērā – Satversmes tiesā lieta jau ir ierosināta."

Priecājos, ka Rīgas apgabaltiesa mūsu lūgumu ņēma vērā – Satversmes tiesā lieta jau ir ierosināta. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – Satversmes tiesai norādījusi, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu.

Satversmes tiesas 1. kolēģija ir ierosinājusi lietu "Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam".

Saeima ir uzaicināta līdz 2011. gada 27. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2011. gada 20.decembris.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU