TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
04. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 33 minūtes
3
3

Senāta nolēmumu gadagrāmatā apkopotas būtiskākās atziņas 2020. gadā. Nedēļa tieslietās

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Freepik

“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē. 

īsumā
  • 2020. gadā Senātā izskatītas 2945 lietas. Nule izdotajā krājumā publicēti 120 nolēmumu kopsavilkumi, īpaši izceļot Senāta atziņas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Plašāk>>
  • Senāts ir apkopojis savu tiesu praksi jautājumā par personas tiesībām vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļautu būtisku procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Plašāk>>
  • 2021. gada 1. jūnijā savu darbību uzsāk Eiropas Prokuratūra (EPPO). Tā ir pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai ir tiesības neatkarīgi veikt noziedzīgu nodarījumu, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Plašāk>>
  • 1. jūnijā norisinājās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītā tiešsaistes stratēģiskā diskusija “Bērni 2025”, kas bija veltīta nozīmīgām bērnu tiesību aizsardzības tēmām – bāriņtiesu reformai, bērnu labāko interešu principa iedzīvināšanai Latvijas tiesību piemērošanas praksē u. c. Plašāk>>
  • Noziedzības novēršanas padome apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānu, kas ir stratēģiskais rīcības plāns laikaposmam no 2021. gada līdz 2026. gadam. Plašāk>>
  • Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai trešajā lasījumā virza Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Plašāk>>
  • Ar grozījumiem Komerclikumā tiek uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Likumprojekts paredz no šī gada 1. augusta komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludināt Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Plašāk>>
  • Senāts atzina, ka Uzņēmumu reģistra prakse pēc kreditora lūguma (apstrīdēšanas iesnieguma) atjaunot reģistrā ierakstus par sabiedrībām, kas izslēgtas bez likvidācijas ar iestādes lēmumu, nav atbalstāma. Plašāk>>
  • Apgabaltiesai no jauna jāvērtē, vai Ventspils pilsētas domei ir nosakāms pienākums, veidojot komisijas, padomes un darba grupas, nodrošināt opozīcijas jeb mazākuma deputātiem iespēju būt proporcionāli pārstāvētiem. Plašāk>>
  • Stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA “Media Support” pieteikums par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA “Media Support” iegūt izšķirīgu ietekmi AS “Radio SWH”. Plašāk>>
  • Senāts ir atzinis, ka nav pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja procesa dalībniekam nav iespējas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Plašāk>>
  • Ja Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā, tad tiesvedība lietā ir izbeidzama. Plašāk>>
  • Satversmes tiesā ierosināta lieta par juridisku personu atbrīvošanu no drošības naudas civilprocesā par blakussūdzības iesniegšanu. Plašāk>>

Iznākusi Senāta nolēmumu gadagrāmata

Iznākusi Latvijas Republikas Senāta spriedumu un lēmumu gadagrāmata. Augstākā tiesa vērš uzmanību, ka 2020. gada krājums šoreiz veidots, atkāpjoties no ierastā formāta. Tajā nav publicēti pilni nolēmumi, bet būtiskāko nolēmumu kopsavilkumus, īpaši izceļot Senāta atziņas tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.

Grāmatu sagatavoja Senāta departamentu priekšsēdētāji Veronika Krūmiņa, Normunds Salenieks, Anita Poļakova un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbinieki Kaspars Kukmilks, Zinaida Indrūna, Evita Frīdentāle un Kristīne Ivulāne. Redaktores: Anita Zikmane un Liena Henke. Grāmatas izdevējs ir Augstākā tiesa.

Foto: Augstākā tiesa

Nolēmumu kopsavilkumi veidoti, lai atklātu tikai būtiskāko, jo, kā grāmatas priekšvārdā uzsver Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, “mūsdienu informācijas daudzuma un aprites ātruma apstākļos it īpaši svarīgi ir kļuvis nepazaudēt kodolu”. Taču viņš atgādina, ka jurisprudencē loma ir arī detaļām. Tāpēc, pirms izmantot kādu no atziņām tiesību normu piemērošanas praksē, nepieciešams iepazīties ar pilnu nolēmuma tekstu. Pilns krājumā izmantoto nolēmumu teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā.

Kopā 2020. gadā Senātā izskatītas 2945 lietas. Šajā krājumā publicēti 120 nolēmumu kopsavilkumi, dodot iespēju lasītājam pārskatāmā veidā iepazīties ar katra departamenta atlasītiem 40 nolēmumiem. Kopsavilkumi sakārtoti pa departamentiem, sagrupēti pēc lietu kategorijām. Nolēmuma kopsavilkumam ir pievienots virsraksts un norādīti atslēgvārdi, kā arī tekstā īpaši izceltas Senāta atziņas.

Viens no uzdevumiem Augstākās tiesas darbības stratēģijā ir juridiskās domas un juridiskās kultūras attīstīšana. Senāta nolēmumi ir juridiskās kultūras sastāvdaļa, tādēļ svarīgi, lai tos izmantotu ne tikai tiesneši, bet arī studenti, apgūstot praktisko tiesību piemērošanu, kā arī tiesību zinātnieki un tieslietu sistēmai piederīgie, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti analītisku rakstu un argumentētu komentāru veidā. Tādēļ grāmatas jaunais formāts ļauj pārskatīt Senāta judikatūras aktualitātes vieglāk uztveramā formā, nodrošinot to daudzveidīgāku lietojumu.

Savukārt Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane aicina pārvērtēt tiesību avotu sistēmu Latvijā: “Praksē Senāta atziņas sevi ir pierādījušas kā judikatūras statusam atbilstošas un faktiski kļuvušas par tiesību papildavotu. Senāta atziņu stabilitāte, pieejamība un izmantošana tiesību normu piemērošanas praksē prasa atbilstošu pārmaiņu arī tiesību avotu sistēmā, ko izmanto demokrātijas, tiesiskuma stiprināšanā un pamattiesību ievērošanas nodrošināšanā.”

Apkopota Senāta prakse prasījumos par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

Senāts ir apkopojis savu tiesu praksi jautājumā par personas tiesībām vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku vai tā izdošanas procesā pieļautu būtisku procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Apkopojumā ietvertas Senāta nolēmumos laikā no 2015. gada līdz 2020. gadam paustās atziņas, kurās skaidrota šī pieteikuma būtība un pieteikuma pieļaujamības kritēriju saturs.

Pieteikuma priekšmetus, par kuriem persona var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā, noteic Administratīvā procesa likuma 184. panta normas. Panta pirmajā daļā norādīti primārie prasījuma veidi, kurus likumdevējs paredzējis kā līdzekli personas tiesību aizskāruma novēršanai, savukārt panta otrajā daļā – prasījuma veidi, kas pieļaujami vienīgi tad, ja procesa dalībnieka intereses nevar aizsargāt ar panta pirmajā daļā paredzētajiem prasījumiem.

Ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par administratīvā procesa ietvaros pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu vai administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos vai atlīdzinājuma pieprasīšanu.

Apkopojumā arī sniegts ieskats pieteikuma pieļaujamības kritērija – “ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums” – saturā.

Administratīvā procesa likuma 184. panta otrās daļas normu izpratnei un konsekventai piemērošanai ir būtiska loma personas tiesību vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā īstenošanā, uzsver Augstākā tiesa. Senāta tiesu prakses apkopojums šīs normas risinājumā palīdzēs personai izprast un izmantot šīs tiesības.  

1. jūnijā darbību uzsāka Eiropas Prokuratūra

2021. gada 1. jūnijā savu darbību uzsāk Eiropas Prokuratūra (EPPO). Tā ir pirmā pārnacionālā prokuratūra, kurai ir tiesības neatkarīgi izmeklēt noziegumus, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses, kā arī veikt kriminālvajāšanu. EPPO varēs veikt noziedznieku kriminālvajāšanu un nodošanu tiesai 22 iesaistītajās ES dalībvalstīs.

Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova: “Mēs esam sasnieguši pēdējo posmu – pavisam drīz darbu sāks pirmais neatkarīgais ES birojs, kurš izmeklēs noziegumus, kas skar ES budžetu, un veiks ar tiem saistītu kriminālvajāšanu. No 1. jūnija Eiropas prokurori Lauras Kodrucas Keveši (Laura Codruța Kövesi) stingrā vadībā asi vērsīsies pret noziedzniekiem un nodrošinās, ka neviens eiro netiek zaudēts korupcijas vai krāpšanas dēļ.”

Foto: Ieva Lūka, LETA

Eiropas Prokuratūras darbības uzsākšana iezīmēs jaunu posmu Eiropas integrācijas vēsturē. Šīs Eiropas struktūras pamatuzdevums ir aizsargāt ES līdzekļus no noziedzniekiem mūsu iedzīvotāju kopējās interesēs. Tā ļoti rūpīgi sekos līdzi tam, kā tiek īstenota programma “NextGenerationEU”, lai pārliecinātos, ka līdzekļi pilnībā tiek izmantoti ekonomikas atveseļošanai no krīzes, uzsvēris Eiropas Komisijas tieslietu komisārs Didjē Reinderss. 

Eiropas Prokratūra (EPPO) būs atbildīga par kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem pret ES budžetu. Tā ir pirmā pārvalstiskā prokuratūra. EPPO veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šāda veida krāpšanu un citiem noziegumiem, kas skar ES finanšu intereses:

  • ar izdevumiem un ieņēmumiem saistīta krāpšana;
  • ar PVN saistīta krāpšana (ja tā skar divas vai vairākas dalībvalstis un tās apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro);
  • nelikumīgi iegūtu līdzekļu – aktīvu, kas iegūti, apkrāpjot ES budžetu, – legalizēšana;
  • aktīva un pasīva korupcija vai piesavināšanās, kas ietekmē ES finanšu intereses;
  • dalība noziedzīgā organizācijā, kuras darbība ir vērsta uz noziegumu izdarīšanu pret ES budžetu.

Šī jaunā Savienības struktūra var arī izmeklēt jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ir “nesaraujami saistīta” ar noziedzīgu nodarījumu pret ES budžetu, un veikt ar to saistītu kriminālvajāšanu.

EPPO izmeklēšanu un kriminālvajāšanu veiks pilnīgi neatkarīgi no Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstīm. Eiropas Savienības Padome Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā apstiprinājusi Latvijas pārstāvi Gati Doniku. Viņa pilnvaru termiņš Eiropas prokurora amatā būs seši gadi, ko Eiropas Savienības Padome var papildus pagarināt par trīs gadiem.

Stratēģiskā diskusijā “Bērni 2025” iezīmē jaunus izaicinājumus bērnu tiesību aizsardzības jomā

1. jūnijā norisinājās Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltītā tiešsaistes stratēģiskā diskusija “Bērni 2025”, ko organizēja Tieslietu un Labklājības ministrija. Diskusija bija veltīta nozīmīgām bērnu tiesību aizsardzības tēmām – bāriņtiesu reformai, bērnu labāko interešu principa iedzīvināšanai Latvijas tiesību piemērošanas praksē, bērnu administratīvās atbildības koncepta maiņai un Bērnu mājas projekta īstenošanai.  

Diskusijas dalībnieki atzina, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma šobrīd atrodas strauju pārmaiņu procesā. Šis pārmaiņu process noris dažādās formās, un tajā liela loma ir gan Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem, gan speciālistu profesionālajam sniegumam darba grupās, kur tiek izstrādāti politikas attīstības dokumenti un tiesību aktu projekti, gan sarunu forumiem un tajos paustajiem viedokļiem. Diskusiju gaitā tika atzīts, ka pārmaiņu process ir ne tikai jāvada, bet arī jāvērtē tā rezultāti. Tāpat tika secināts, ka ieviestās un plānotās izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir tikai sākums efektīvai bērnu tiesību aizsardzībai. 

Plašāk par tēmu:

 

Apstiprināts Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns

3. jūnijā Noziedzības novēršanas padome apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Noziedzības novēršanas padomes rīcības plānu, kas ir stratēģiskais rīcības plāns laikaposmam no 2021. gada līdz 2026. gadam.

“Ar mērķi sekmēt iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā 2020. gada septembrī valdība paplašināja padomes sastāvu un funkcijas. Apstiprinot stratēģisko rīcības plānu, padome ir izpildījusi pirmo sev izvirzīto uzdevumu – noteikusi stratēģiskos rīcības virzienus un konkrētus pasākumus, lai efektīvāk cīnītos pret noziedzību, īpaši korupciju un organizēto noziedzību, kas apdraud valsts drošību un ekonomisko stabilitāti,” norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Likumdošana

Skatīšanai trešajā lasījumā virza likumprojektu fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām

1. jūnijā Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai trešajā lasījumā virzīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas paredz iespēju no 2022. gada 1. janvāra fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielu parādsaistību apmēru noteiktā kārtībā atbrīvoties no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas likuma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumprojektā noteiktam fizisko personu lokam, sākot ar parādsaistībām no vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 5000 eiro, ko drīkstēs veidot tikai noteikta veida parādsaistības. 

Jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošas personas statuss.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskajai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus, kā arī jāturpina pildīt saistības. Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu – pēc trīs gadiem. Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

 

Plašāk par tēmu:

 

Ar izmaiņām Komerclikumā uzsāk Digitalizācijas direktīvas ieviešanu praksē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumus Komerclikumā, kas paredz no šī gada 1. augusta komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludināt Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.

Izmaiņas paredz, ka komercreģistra ierakstus izsludinās, UR nodrošinot to publisku pieejamību tiešsaistē. Tāpat izsludinās reģistrācijas lietai pievienotos dokumentus. Ieraksts būs uzskatāms par izsludinātu nākamajā dienā pēc tā izdarīšanas. Dokumenti būs uzskatāmi par izsludinātiem nākamajā dienā pēc to pievienošanas reģistrācijas lietai.

Patlaban likums noteic, ka komercreģistra ierakstus izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski.

Iecerēts, ka līdz ar izmaiņām ietaupīsies uzņēmēju laiks un resursi: vairs nebūs jāvēršas UR klātienē, informāciju un konkrētos dokumentus varēs iesniegt elektroniski, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat izmaiņas paredz atteikties no nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanas un paredzēt valdes apliecinājumu, ka sabiedrībai ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē. Patlaban bez nekustamā īpašuma īpašnieka speciālas atļaujas uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācija nav atļauta. Kā liecina prakse un Tieslietu ministrijas apkopotā informācija, pašreizējais regulējums šajā jautājumā ir neefektīvs.

Tieslietu ministrija iepriekš ir norādījusi, ka ar šiem grozījumiem tiek uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde (Uzņēmumu reģistrs) kļūst par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos. 

Regulējuma izmaiņas uzņēmējiem nozīmē tiesības visu ES valstu komercreģistros pieteikumus iesniegt attālināti (digitāli) bez fiziskas ierašanās, tostarp Latvijas uzņēmējiem – citu ES valstu komercreģistros un citu ES valstu uzņēmējiem: Latvijas Uzņēmumu reģistrā.

TIESĀS

Strīdā ar Uzņēmumu reģistru atstāj negrozītu apgabaltiesas spriedumu

Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas (sabiedrības dalībnieces) pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu.

Uzņēmumu reģistrs uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamata nolēma reģistrēt sabiedrības darbības izbeigšanu un atbilstoši publicēja minēto aicinājumu. Mēneša laikā neviens nepieteicās, Uzņēmumu reģistrs pēc mazliet vairāk nekā gada sabiedrību izslēdza no komercreģistra. Mēnesi pēc izslēgšanas ieinteresētā persona (trešā persona) vērsās Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu atcelt lēmumu par izslēgšanu un iecelt likvidatoru. Reģistrs šo lēmumu apmierināja. Pret to iebilda izslēgtās sabiedrības dalībniece, uzskatot, ka šādi izslēgtu sabiedrību nevar atjaunot reģistrā. Administratīvā rajona tiesa spriedumu noraidīja, Administratīvā apgabaltiesa to apmierināja.

Izskatāmajā lietā bija strīds par to, vai Uzņēmumu reģistrs var atcelt savu lēmumu par komersanta izslēgšanu no komercreģistra, ja pieteikums par likvidatora iecelšanu iesniegts, nokavējot termiņu, kas paziņots atbilstoši Komerclikuma 318.1 panta trešajai daļai.

Senāts atzina, ka Komerclikuma 318.1 panta trešajā daļā ir noteikts materiāltiesisks termiņš un, ja vien nav konstatējams kāds būtisks cilvēktiesību aizskārums, ieinteresēto personu tiesības iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu un tādējādi prasīt sabiedrības likvidāciju beidzas līdz ar šo termiņu. Senāts atzina, ka Uzņēmumu reģistra prakse pēc kreditora lūguma (apstrīdēšanas iesnieguma) atjaunot reģistrā ierakstus par sabiedrībām, kas izslēgtas bez likvidācijas ar iestādes lēmumu, nav atbalstāma.

Lietas ietvaros arī konstatēts, ka praksē tiesību normas, kas regulē sabiedrības izslēgšana no reģistra ar iestādes lēmumu, tiek izmantotas ne tam mērķim, kam tās tika izstrādātas, kā arī pastāv aizdomas par trūkumiem tiesiskajā regulējumā. Vienlaikus atzīts, ka tas nevar ietekmēt lietas iznākumu, jo konkrētajā gadījumā izšķirīga ir tieši pašas trešās personas rīcība: tā nebija pietiekami aktīva savu tiesību aizsardzībā.

Papildus spriedumam Senāts pieņēma blakus lēmumu, vēršot Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot Komerclikuma tiesisko regulējumu attiecībā uz kreditoru tiesību aizsardzību gadījumos, kad pēc sabiedrības darbības izbeigšanas tiek veikta sabiedrības izslēgšana no reģistra ar iestādes lēmumu.

Senatore Jautrīte Briede izteikusi atsevišķās domas.

Apgabaltiesai no jauna jāvērtē Ventspils pilsētas domes opozīcijas pieteikums par deputātu neiekļaušanu komisiju sastāvā

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atzīstot, ka apgabaltiesai no jauna jāizskata Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātu pieteikums par pienākuma uzlikšanu Ventspils pilsētas domei komisijas, padomes un darba grupas veidot, nodrošinot pieteicējiem iespēju būt tajās pārstāvētiem atbilstoši proporcionalitātes  principam.

Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai Ventspils pilsētas domei ir nosakāms pienākums, veidojot komisijas, padomes un darba grupas, nodrošināt opozīcijas jeb mazākuma deputātiem iespēju būt proporcionāli pārstāvētiem minētajās pārvaldes vienībās.

Senāts atzina, ka pretēji Ventspils pilsētas domes uzskatam no proporcionālām vēlēšanām izrietošais proporcionalitātes jeb proporcionālas pārstāvības princips var tikt attiecināts ne tikai uz domes komitejām, bet arī uz domes komisijām. Senāts uzsvēra, ka proporcionalitātes princips ir vispārējs tiesību princips, kas tiesiskā valstī ir jāievēro proporcionālu vēlēšanu rezultātā ievēlētai pašvaldības domei, organizējot pašvaldības domes darbību.

Atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā, proti, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja īstenot brīvo pārstāvības mandātu. Senāts secināja, ka tas, vai proporcionalitātes princips attiecībā uz komisiju veidošanu ir vai nav jāpiemēro, pamatā ir atkarīgs no pašvaldībā faktiski izveidotās domes darbības sistēmas un komisiju lomas tajā. Ja pašvaldība ir izveidojusi tādu sistēmu, ka pašvaldības deputāti savus pienākumus var pilnvērtīgi īstenot tikai tad, ja tie piedalās arī komisiju darbā, domei ir pienākums nodrošināt proporcionalitātes principa ievērošanu. Tādējādi tas, vai pieteicējiem ir tiesības pieprasīt domes komisiju (vai analogi – arī citu domes izveidotu institūciju) sastāva veidošanu atbilstoši proporcionalitātes principam, ir atkarīgs no tā, kā faktiski norisinās domes darbs.

Vienlaikus Senāts atzina, ka apgabaltiesa minēto nav pienācīgi pārbaudījusi un tās spriedums nav pienācīgi pamatots. Apgabaltiesa spriedumā bija secinājusi, ka veids, kādā Ventspils pilsētas pašvaldībā tiek organizēts deputātu darbs, tikai formāli atbilst normatīvajos aktos noteiktajam un pieteicējiem, ja tie nav komisiju sastāvā, tiek liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties domes darbā. Tomēr tiesa šo secinājumu bija balstījusi tikai uz viena gadījuma – mazākuma deputātu priekšlikumu 2019. gada budžeta projektam virzības – analīzi. Tiesa spriedumā nebija argumentējusi, kāpēc secinājumu par mazākuma deputātu faktiskajām iespējām pilnvērtīgi piedalīties domes darbā varētu izdarīt no viena atsevišķa gadījuma aplūkošanas.

Senāts arī atzina, ka apgabaltiesa nav pienācīgi pamatojusi, kāpēc tā noraidījusi pieteicēju pieteikumu par proporcionalitātes principa ievērošanu, veidojot domes padomes un darba grupas. Senāts secināja, ka tiesa nav argumentējusi, kāpēc pieteicēju saistībā ar domes padomēm un darba grupām norādītie apstākļi nav tādi, kas liecina par pieteicēju kā opozīcijas deputātu tiesību aizskārumu. Tiesa bija tikai norādījusi, ka pieteicēju sniegtais pamatojums nav pietiekams, bet nebija norādījusi – kāpēc.

Senāts šādu tiesas sprieduma pamatojumu atzina par nepietiekamu.

Stājies spēkā spriedums par liegumu iegādāties AS “Radio SWH”

Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par atļauju iegādāties AS “Radio SWH”. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo tiesnešu kolēģijai neradās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Līdz ar stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA “Media Support” pieteikums par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA “Media Support” iegūt izšķirīgu ietekmi uz AS “Radio SWH”.

Izskatāmajā lietā SIA “Media Support” bija vērsies Ministru kabinetā ar lūgumu atļaut SIA “Media Support” iegūt izšķirīgu ietekmi AS “Radio SWH”. Ministru kabinets, balstoties uz valsts drošības iestāžu atzinumiem, SIA “Media Support” nedeva šādu atļauju. SIA “Media Support” Ministru kabineta lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Apgabaltiesa bija pamatojusi savu spriedumu arī ar valsts noslēpumu saturošiem materiāliem, ar kuriem pieteicējiem bija liegta iespēja iepazīties.

Senatoru kolēģija, iepazinusies ar apgabaltiesas spriedumu, lietā esošajiem un ar to saistītajiem materiāliem, nekonstatēja, ka apgabaltiesa būtu pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, noraidot pieteikumu.

Senāts jau iepriekš ir skatījis lietas, kurās aplūkots jautājums par Administratīvā procesa likuma 108.1 pantā ietverto normu interpretāciju saistībā ar ierobežojumu procesa dalībniekam iepazīties ar lietas materiāliem, ja tajos ir valsts noslēpuma objekts. Nolēmumos Senāts ir atzinis, ka nav saskatāms tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ja procesa dalībniekam nav iespējas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Šādās lietās izšķirīgais ir tas, vai tiesa ir pārliecinājusies, ka, atsaucoties uz valsts noslēpumu saturošu dokumentu, iestādes lēmums nav patvaļīgs. Tas atbilst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei lietās, kurās ir nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu.

Izskatot lietu pēc būtības, Administratīvajā apgabaltiesā lietai bija noteikts slēgtas lietas statuss.

Lietas izbeigšana, ja nav ticis ievērots konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑52‑01 “Par Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdu “vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai”, 30.4 panta pirmās un otrās daļas, 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma un pārejas noteikumu 83. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti

Pieteikumu iesniedzējas savas komercdarbības ietvaros tām piederošajās hidroelektrostacijās ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Pirms tam, kad pieteikumu iesniedzējas ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tās saņēmušas citu valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai.

Pieteikumos norādīts, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, citstarp konkretizējis atbalsta perioda jēdzienu, tajā iekļaujot arī atbalstu, ko elektroenerģijas ražotāji saņēmuši pirms tam, kad ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Līdz ar to pieteikumu iesniedzējām valsts atbalsts obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros tikšot pārtraukts ātrāk, nekā tās bija plānojušas, proti, jau 2023. gada 15. februārī. Savukārt ar izmaiņām pārkompensācijas regulējumā esot paredzēts, ka elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā tiek ņemts vērā arī cits atbalsts elektroenerģijas ražošanai, tostarp vēsturiskais atbalsts. Veicot jauno aprēķinu, tikšot ietekmēts pieteikumu iesniedzējām piemērojamais cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai un samazināts valsts atbalsta apjoms.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar apstrīdētajām normām ir aizskartas tām Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu un pārkāpti vairāki no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināti un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstoši vispārējie tiesību principi – tiesiskās drošības princips, tiesiskās paļāvības princips un ilgtspējīgas attīstības princips.

Satversmes tiesas lēmums

Tiesa atzina, ka Saeimas apgalvojums, ka ar apstrīdētajām normām pieteikumu iesniedzējām netiek aizskartas Satversmes 105. panta pirmā teikumā ietvertās  tiesības uz īpašumu, nav pamats tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā. Tomēr lietas izskatīšanas gaitā, lai lemtu par to, vai ir pamats turpināt tiesvedību, Satversmes tiesa jāpārliecinās arī par to, vai pieteikumi atbilst arī citām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.panta prasībām, tostarp par to, vai pieteikumu iesniedzējas ir ievērojušas termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Ja lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas prasībām, Satversmes tiesa tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu.

Satversmes tiesa norādīja, ka attiecībā uz termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai jāņem vērā tas, ka Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš ir konstitucionālās sūdzības saturu veidojošs noteikums, kura neievērošana liedz pieeju Satversmes tiesai. Izbeidzoties Satversmes tiesas likumā noteiktajam termiņam, zūd personas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Tādēļ tad, ja Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā, tiesvedība lietā ir izbeidzama.

Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā izsmeļoši noteikts, kas uzskatāms par konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa skaitījuma sākumu, – tā ir diena, kad pēdējās institūcijas nolēmums ir stājies spēkā, ja personai ir iespēja Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai pamattiesību aizskāruma rašanās brīdis, ja personai tādas iespējas nav.

Savukārt attiecībā uz termiņa skaitījumu ir piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Tas nozīmē, ka Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš ir ievērots, ja pieteikums, izmantojot elektronisko pastu, Satversmes tiesai ir nosūtīts termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Proti, izšķirīgais brīdis ir tas, kad elektroniskais dokuments nosūtīts Satversmes tiesai, nevis tas, kad tiesa to saņēmusi savā elektroniskā pasta adresē.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka par apliecinājumu tam, ka attiecīgais dokuments patiešām ir nosūtīts attiecīgajā datumā, var kalpot vienīgi tādi pierādījumi, kas ir objektīvi pārbaudāmi, piemēram, izdrukā no pieteikuma iesniedzēja elektroniskā pasta adreses norādītais dokumenta nosūtīšanas laiks. Ja Satversmes tiesa vērtējumā par konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu pamatotos vienīgi uz pieteikuma iesniedzēja apgalvojumiem par dokumenta nosūtīšanas laiku, tā rīkotos pretēji no tiesiskās drošības principa atvasinātajai prasībai pēc paredzamības un noteiktības. Savukārt laika zīmoga pievienošanas datums un laiks uz elektroniskā dokumenta ir apliecinājums tam, ka dokuments parakstīts tajā norādītajā datumā un laikā. Tādēļ laika zīmogs uz elektroniskā dokumenta nav uzskatāms par dokumenta nosūtīšanas laiku apliecinošu pierādījumu.

Novērtējusi konkrētās lietas faktiskos apstākļus, Satversmes tiesa secināja, ka pieteikumu iesniedzējas nav ievērojušas Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļā noteikto konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu. Tādēļ saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama. Lēmums nav pārsūdzams.

Ierosināta lieta par juridisku personu atbrīvošanu no drošības naudas civilprocesā

Satversmes tiesas 3. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Civilprocesa likuma 444.1 panta trešās daļas otrā teikuma (redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. marta līdz 2021. gada 19. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc SIA “Winner” (pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma.
Pieteikuma iesniedzēja iesniedza blakussūdzību, vienlaikus lūdzot atbrīvojumu no pienākuma samaksāt drošības naudu par tās iesniegšanu. Šis lūgums noraidīts. Pēc pieteikuma iesniedzējas domām, apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo neparedz finanšu grūtībās nonākušām juridiskām personām iespēju tikt atbrīvotām no pienākuma maksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 28. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 28. novembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

 

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI