SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
28. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Maksātnespēja
1
11
1
11

Par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām līdz 5000 eiro (II)

Lai mērķauditorijai nodrošinātu pieejamu fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, paredzēts, ka atbrīvošanas izmaksas būs jau šobrīd noteiktā valsts nodeva par notariālo darbību izpildi – 3,56 eiro –, kā arī būtu nosakāma zvērināta notāra takse par pieteikuma izskatīšanu: 100 eiro.

FOTO: Freepik

LV portāls publikācijas pirmajā daļā rakstīja par to, kas ir fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām un kādus nosacījumus paredzēts noteikt, lai personu no tām varētu atbrīvot. Tagad skaidrojam, kāda ir plānotā pieteikuma iesniegšanas kārtība un izmaksas un kā likumprojektu vērtē citas iesaistītās institūcijas.

īsumā
  • Likumprojektā minētās parādsaistības ir parādi, kas radušies no visiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, arī tiem, kas nodrošināti ar hipotēku, izņemot lombardu kredītus.
  • Ja parādnieks atbildīs visiem nosacījumiem, viņš labprātīgi zvērinātam notāram varēs iesniegt pieteikumu atbrīvošanai no parādsaistībām.
  • Zvērināta notāra takse par pieteikuma izskatīšanu paredzēta 100 eiro apmērā.
  • Vērtējot likumprojekta ietekmi uz nebanku kreditēšanas nozari, Latvijas Alternatīvo finanšu asociācija prognozē, ka tā nebūs būtiska.
  • Likumprojekts turpina praksi, ka zvērināts notārs kā tiesu sistēmai piederīga amatpersona ir pirmstiesas institūcija.

Likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” (turpmāk tekstā – likumprojekts) paredzēts, ka likums attieksies uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) izpratnē.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā sniegto informāciju parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma PTAL izpratnē, ir tādas parādsaistības kā:

  • patēriņa kredīts;
  • kredītkarte;
  • kredītlīnija;
  • ātrais kredīts;
  • hipotekārais kredīts;
  • studiju kredīts un studējošā kredīts;
  • kredīts par precēm uz nomaksu;
  • finanšu kredītlīzings;
  • operatīvais kredītlīzings jeb nomas kredīts;
  • pilna servisa kredītlīzings;
  • lombarda parāds.

Likumprojektā minētās parādsaistības ir parādi, kas radušies no visiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, arī tiem, kas nodrošināti ar hipotēku, izņemot lombardu kredītus, jo to atbildība ir ierobežota tikai ar ķīlu, skaidro PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka iepriekš norādītie kredītu veidi PTAC mājaslapā ir aprakstīti vienkāršoti, proti, precīzas līguma veidu definīcijas var atrast PTAL.

Pieteikums būs jāiesniedz zvērinātam notāram

Likumprojektā paredzēts: ja parādnieks atbildīs visiem nosacījumiem, viņš labprātīgi varēs iesniegt pieteikumu zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta (ja tādas nav, tad jāņem vērā parādnieka faktiskā dzīvesvieta). Nosacījumus fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām var meklēt LV portāla publikācijas pirmajā daļā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tieši ar pieteikuma iesniegšanas brīdi tiks uzsākts paredzētais mehānisms. Tāpat tajā skaidrots, ka zvērinātu notāru iesaiste ir efektīvs risinājums ne tikai to reģionalitātes (līdz ar to arī pieejamības) dēļ, bet arī tamdēļ, ka zvērinātu notāru institūts jau šobrīd pilda zināmas pirmstiesas institūcijas funkcijas, arī atslogo tiesas.

Pieteikuma saturs

Lai sagatavotu pieteikumu, parādniekam obligāti jāizmanto veidlapa, kura atrodama likumprojekta pielikumā un kurā uzskatāmi tiks ietvertas norādāmās ziņas. Paredzēts, ka veidlapā būs jānorāda:

  • fiziskās personas identificējoša informācija – vārds, uzvārds un personas kods;
  • fiziskās personas kontaktinformācija;
  • finanšu grūtību iemeslu izskaidrojums;
  • detalizēta informācija par parādsaistībām;
  • apliecinājums par atbilstību likumprojektā noteiktajām prasībām un ierobežojumiem.

Kā skaidrots anotācijā, lai pārliecinātos par pieteikumā norādīto ziņu patiesumu, tam klāt būs jāpievieno dokumenti, kas pamato tajā norādītos apstākļus, piemēram, parādsaistības pamatojošo dokumentu kopijas. Tāpat tajā norādīts, ka pieteikumam klāt būs jāpievieno arī Latvijas Bankas un kredītinformācijas biroju izsniegti dokumenti, kuros norādīta informācija par kredītu reģistra un kredītinformācijas biroju datubāzēs iekļauto informāciju par parādnieku.

14 dienu laikā pieteikumu varēs atsaukt

Parādnieks varēs lūgt zvērinātam notāram sniegt informatīvu atbalstu pieteikuma sagatavošanā, kā arī 14 dienu laikā atsaukt savu pieteikumu. Kā skaidrots anotācijā, parādnieks atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi, līdz ar to būtu nesamērīgi parādniekam liegt atsaukt pieteikumu.

Ja parādnieks neatsauks pieteikumu, pēc 14 dienām, pieteikums būs uzskatāms par pieņemtu:

  • tiks apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;
  • apstāsies kredīta lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (arī procentos izteikta līgumsoda pieaugums) un nokavējuma procentu pieaugums;
  • parādniekam būs liegts uzņemties jaunas patērētāju kreditēšanas līguma (PTAL izpratnē) saistības.

Savukārt zvērināts notārs varēs vai nu atteikt pieteikuma apliecināšanu, vai arī pieņemt pieteikumu. Proti, ja nebūs konstatējama parādnieka neatbilstība kādai no likumprojekta noteiktajām prasībām un ierobežojumiem un pats parādnieks nebūs 14 dienu laikā atsaucis savu pieteikumu, zvērināts notārs pieteikumu apliecinās, taisot to kā notariālo aktu.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektors Gatis Litvins norāda, ka “zvērināta notāra loma būs:

  • nepieciešamības gadījumā palīdzēt personai sagatavot pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām;
  • pārbaudīt pieteikuma atbilstību likuma noteikumiem;
  • tuvināt parādnieka un kreditora viedokļus par kreditora iebildumiem;
  • informēt valsts reģistrus un ieinteresētās personas;
  • taisīt aktu par atbrīvošanu no parādsaistībām vai noteikt kreditoram termiņu, kurā jāvēršas tiesā.”

Stājoties spēkā likumprojektam, parādniekam tiks nodrošinātas tiesības atbrīvoties no noteikta veida un apmēra parādsaistībām, savukārt kreditoram tiks ierobežotas tiesības uz īpašumu, turpina G. Litvins. Viņš skaidro, ka atbrīvošana no parādiem notiks notariālā jeb publiskā procesā valsts deleģētas amatpersonas, zvērināta notāra, uzraudzībā, lai tiktu ievērotas gan parādnieka, gan kreditora tiesības.

Paredzētā takse par pieteikuma izskatīšanu – 100 eiro

Atbilstoši likumprojekta anotācijai, lai mērķauditorijai nodrošinātu pieejamu fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, paredzēts, ka atbrīvošanas izmaksas būs jau šobrīd noteiktā valsts nodeva par notariālo darbību izpildi – 3,56 eiro –, kā arī būtu nosakāma zvērināta notāra takse par pieteikuma izskatīšanu: 100 eiro. Šādu zvērināta notāra taksi pirms likumprojekta stāšanās spēkā plāno noteikt Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” (salīdzinājumam – ja parādsaistību kopējais apmērs pārsniedz 5000 eiro, tad fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas izmaksas ir vismaz 930 eiro).

Atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildu valsts nodeva 70 eiro apmērā būtu jāmaksā, ja parādnieks 14 dienu laikā vēlēsies atcelt savu pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām.

Kādi principi jāievēro, lai persona tiktu atbrīvota no parādsaistībām

Lai parādnieku atbrīvotu no parādsaistībām, likumprojektā definēti četri principi, kas jāievēro:

  • atklātības princips – jānodrošina uzticamība, informācijai par parādnieka finansiālo stāvokli jābūt pieejamai visām iesaistītajām personām, lai veicinātu šo personu interešu ievērošanu un atbrīvošanas no parādsaistībām mērķu sasniegšanu;
  • labticības princips – iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā, parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos;
  • nenovēršamas atbildības princips – iesaistītajām personām jāsniedz tikai patiesa informācija;
  • skarto kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem, kas norādīti pieteikumā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, jādod vienādas iespējas izteikt savus iebildumus pret fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka minētos principus praksē plānots galvenokārt piemērot pastarpināti, jo tie ir integrēti pārējās likumprojekta tiesību normās.

LV portāls vērš uzmanību, ka Krimināllikuma 300. pants par apzināti nepatiesa pieteikuma sniegšanu notāram, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību, paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma pielikumā ietvertajā pieteikuma veidlapā tiks skaidri un nepārprotami izteikts brīdinājums par iespējamo kriminālatbildību, ja persona sniegs nepatiesu informāciju.

Ko par likumprojektu saka iesaistītās institūcijas

Kā norāda Latvijas Alternatīvo finanšu asociācijas (LAFA) vadītājs Gints Āboltiņš, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi konceptuāli atbalsta TM izstrādāto likumprojektu paketi, ar ko plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un nelielas saistības, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām.

“Asociācija ir starp organizācijām, kas rosināja šīs izmaiņas, lai palīdzētu parādsaistības kārtot trūcīgām vai maznodrošinātām personām,” turpina G. Āboltiņš. Vienlaikus LAFA uzskata, ka jābūt ļoti precīzi definētiem kritērijiem, kuri nosaka, kas var iziet maksātnespēju atvieglotā kārtībā, lai likumprojekts neradītu pretēju efektu – veicinātu bezatbildīgu saistību uzņemšanos, apzinoties, ka saistības pēc tam varēs norakstīt.

TM nenoliedz iespēju, ka atsevišķas personas varētu apzināti radīt apstākļus šī mehānisma piemērošanai: “Negodprātīgas rīcības risku diemžēl nav iespējams pilnībā izslēgt nevienā sistēmā un nevienā jomā.”

Savukārt, vērtējot likumprojekta ietekmi uz nebanku kreditēšanas nozari, LAFA prognozē, ka tā nebūs būtiska. “Lai gan asociācijai nav precīzi apkopoti dati par maznodrošināto vai trūcīgo personu skaitu, kas ir izmantojuši nebanku kreditēšanas pakalpojumus, asociācija lēš, ka to īpatsvars ir zems,” skaidro G. Āboltiņš. Vienlaikus LAFA atzinīgi vērtē likumprojektā iekļauto prasību iziet finanšu pratības kursus, jo tieši šajā virzienā valstij būtu jāiegulda daudz lielāki resursi – likumprojekts ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem.

Arī PTAC ir iesaistījies diskusijās par šo likumprojektu un pēc būtības to atbalsta, jo šāda veida palīdzība – īpaši krīzes dēļ – cietušajiem var izrādīties ļoti nepieciešama. “Ņemot vērā ierobežoto personu loku, uz kurām šis process ir attiecināms, nepieciešama ilgtermiņa analīze, vai likumprojekts nesīs vēlamo rezultātu,” skaidro S. Gertmane.

G. Litvins norāda, likumprojekts ir izstrādāts un virzīts ar mērķi sasniegt Latvijas sabiedrībai derīgus sociālus mērķus, savukārt paša likuma pieņemšana, likuma mērķgrupas un kritēriji ir politiski tiesību jautājumi. Viņš norāda, ka TM ir piedāvājusi savu redzējumu, bet Saeimai būs iespēja to atbalstīt vai koriģēt.

Tāpat LZNP rīkotājdirektors skaidro, ka šajā likumprojektā konsekventi tiek turpināta prakse, ka zvērināts notārs kā tiesu sistēmai piederīga amatpersona ir pirmstiesas institūcija: “Zvērināts notārs nošķir lietas, kurām ir bezstrīda raksturs, no lietām, kurās starp pusēm ir strīds.” Bezstrīda lietas tiek pabeigtas notariātā, un tiesas tiek atslogotas, savukārt strīdi tiek novirzīti un izšķirti tiesā. Abos gadījumos tiesu varas amatpersona izskata lietu un iznākums tiek nostiprināts publiskā aktā ar augstu juridisko noteiktību. Vienlaikus notariālā kārtība nodrošina kvalitatīvu rezultātu un ietaupa valsts budžeta līdzekļus, uzsver G. Litvins.

LV portāls atgādina, ka likumprojektu vēl trīs lasījumos skatīs Saeima.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU