Tieslietu ministrijas piedāvātais likumprojekts, kas paredz iespēju atbrīvot no nelielām parādsaistībām fiziskās personas ar zemiem ienākumiem, nav labdarības žests, skaidro Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile. “Tā paredzēta kā procedūra, kas veicinās personas izpratni par finanšu pratību un sniegs tai iespēju izkļūt no nepārdomāti radītas un smagas parādu situācijas, kā arī rosinās aizdevējus rūpīgi izvērtēt personas maksātspēju pirms aizdevumu izsniegšanas.”
Jaunais regulējums paredzēts likumā precīzi noteiktam ierobežotam fizisko personu lokam, kuru parādsaistību kopējais apmērs ir no 2000 līdz 5000 eiro, turklāt to drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības.
“Likumprojekta priekšvēsture ir diezgan bagātīga, jo ir savilktas kopā vairākas paralēles ar iemesliem un lietām, kas likumprojektā tiek risinātas. Viena no tām ir jau sen zināmā problēma ar maksātnespējas procesu fiziskai personai – tas ir salīdzinoši dārgs process, jo tā ir kolektīva procedūra, kas prasa arī laika ieguldījumu. Arī starta pozīcija personām maksātnespējas procesa uzsākšanai sākas no 5000 eiro nesegtajām parādsaistībām vai parādsaistībām, kurām jau ir iestājies izpildes termiņš, vai 10 000 eiro parādsaistībām, kuras nākotnē iestāsies un kuras cilvēks nevarēs izpildīt. Tas jau ir diezgan liels parādu apjoms.
Valstī ir gana daudz cilvēku, kam šī parādu nasta ir krietni zemāka par Maksātnespējas likumā noteikto, taču arī šie cilvēki ir pakļauti nabadzības riskam. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1/4 daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai ir pakļauti nabadzības riskam.
Tā ir viena problēmas puse, otra ir valdības prioritātes attiecībā uz ātrās kreditēšanas sektora sakārtošanu. Kā zināms, no 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas uzliek skaidri noteiktu pienākumu kredītdēvējam pārliecināties par kredītņēmēja spēju atmaksāt aizņēmumu. Līdz šim, lasot likumus, varējām izsecināt: sniedzot jebkādu aizdevumu, būtu jāpārliecinās, kāda ir aizņēmēja maksātspēja. Tagad, no 1. janvāra, kredītiestādēm ir obligāts pienākums to pārbaudīt. Taču, ja tas iepriekš nav ticis tik rūpīgi darīts, ar šo likumprojektu tiek sniegta arī tāda kā atbildes reakcija tiem, kas devuši aizdevumus, nepārbaudot kredītņēmēju maksātspēju, un nu šis kredītņēmējs nonācis tādā stāvoklī, ka nespēj segt savas parādsaistības,” norāda Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Likumprojekts vērtējams kā adekvāta sociālā reakcija, lai palīdzētu personām gan izkļūt no smagās parādu situācijas, gan iznākt no pelēkās ekonomikas zonas – daudzi izvēlas neuzrādīt savus patiesos ienākumus tieši pārāk lielo kredītsaistību dēļ.
O. Zeile: “Ļoti būtisks mērķis ir veicināt arī finanšu pratību, lai cilvēki iemācītos apieties ar savām finansēm: saprastu, kādi ir pamatprincipi, ko darīt un ko nedarīt. Uz to likumprojektā likts liels uzsvars. Turklāt tas būtu ieguvums ne tikai personai individuāli, bet arī tautsaimniecībai kopumā, jo persona, atbrīvojusies no parādiem, būs vairāk motivēta iesaistīties darba tirgū, lietderīgāk izmantot finanses un attīstīt savas zināšanas un iemaņas, ko tā būs apguvusi šī procesa laikā.”
“Šis patiešām nav labdarības pasākums. Procedūra nebūs bez maksas. Likumprojekts paredz, ka atbrīvošana no parādsaistībām notiks ar notariālu aktu, proti, zvērināts notārs būs tā amatpersona, kas, izvērtējot visus apstākļus, pieņems lēmumu – atbrīvot personu no konkrētajām parādsaistībām vai ne. Darbība, ko notāri veiks sava amata ietvaros, protams, būs par zināmu atlīdzību. Šobrīd takse nav noteikta, taču provizoriski, konsultējoties arī ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, esam konstatējuši, ka zvērināta notāra atlīdzības takse aktam par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām varētu būt 100 eiro. Varētu vēl diskutēt par to, cik atbilstoša ir šī provizoriskā summa – no vienas puses, cik adekvāta ir šī maksa par darbu, ko notārs būs ieguldījis, no otras puses – vai to var atļauties persona, kas jau nonākusi parādu jūgā un nav spējīga segt zināmas izmaksas,” uzsver O. Zeile.
Likumprojektā paredzēti vairāki kritēriji, pēc kuriem noteiks, vai persona var pretendēt uz šādu procedūru. Viens no galvenajiem faktoriem – šādu iespēju varēs izmantot tikai vienu reizi.
“Neatkarīgi no iznākuma – persona tiek atbrīvota no parādsaistībām, pieteikums tiek pieņemts, bet no parādsaistībām neatbrīvo; no parādsaistībām atbrīvo, taču pēc tam atbrīvošana tiek atcelta – šo mehānismu varēs izmantot tikai vienu reizi mūžā. Likumprojektā piedāvātie kritēriji, mūsuprāt, ir diezgan izsvērti: tie ļaus atsijāt personas, kas varētu mēģināt nelabticīgi izmantot šo iespēju. Ir prasīta zināma piesaiste Latvijas Republikai, tāpat izvirzīta prasība, ka parādniekam nav nodrošināta kreditora (tāda kreditora, kura prasījuma tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), tāpat arī ir prasība pēc zināma sociālā statusa noteiktu laika periodu (trīs gadu laikā ir jābūt kādam periodam ar trūcīgās vai maznodrošinātas personas statusu), un atkarībā no likumprojekta saskaņošanas gaitas mēs šos kritērijus vēl mazliet precizēsim,” tā Zeile.
Pēc tam, kad persona būs atbrīvota no parādsaistībām, tai divu gadu posmā būs jāievēro zināmi pienākumi un ierobežojumi. Tos neievērojot, atbrīvošanu no parādsaistībām varēs atcelt.
“Monitoringa jeb uzraudzības periods ir paredzēts divu gadu garumā. Persona nedrīkstēs uzņemties ilgtermiņa saistības, kas atkal varētu pasliktināt tās materiālo stāvokli, regulāri jānāk atskaitīties un jāpierāda, kā dzīvē tiek izmantotas finanšu pratības kursos iegūtās prasmes. Tāpat personai jāapliecina, ka tā kļūst ekonomiski aktīvāka. Šajā divu gadu periodā jebkurš kreditors par jebkādu neatbilstību vai ļaunprātību var ziņot, un tas varētu būt par iemeslu parādu atbrīvošanas atcelšanai.
Tālāk jau seko tiesas process. Tie, kas ceļ pretenzijas pret personas atbrīvošanu no parādsaistībām, arī sedz valsts nodevu par tiesāšanos. Tiesas procesa gaitā tiek noskaidrots, vai persona tiešām ir ļaunprātīgi izmantojusi procedūru, un šī atbrīvošana var tikt atcelta.
Taču šis var būt arī jauns sākums personai, kas ir izgājusi stingru procedūru un finanšu pratības kursus, tā var rīkoties ar saviem resursiem gudrāk un būt drosmīgāka un ekonomiski aktīvāka. Kļūdas iespēja dzīvē ir pieļaujama,” uzsver Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins piekrīt, ka likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izstrādāts un virzīts ar mērķi sasniegt Latvijas sabiedrībai derīgus sociālos mērķus.
“Likumprojekts risina sarežģītas sociālas, finansiālas un juridiskas problēmas. Parādnieka un kreditora tiesību un tiesisku interešu pareizā samērošanā svarīgi ir skaidri, precīzi un saprotami likuma noteikumi. Tieslietu ministrija ir izdarījusi svarīgu un apjomīgu darbu. Tas noteikti vēl turpināsies. Notariāta galvenās rūpes ir tādas, lai likumprojekta noteikumi atbilstu procesa bezstrīdus raksturam un labticības, atklātības un nenovēršamas atbildības principiem.
Ar šo likumu parādniekam tiks nodrošinātas tiesības atbrīvoties no noteikta veida un apmēra parādsaistībām, savukārt kreditoram tiks ierobežotas tiesības uz īpašumu. Lai parādnieka un kreditora tiesības tiktu ievērotas, parādu atlaišana notiks notariālā jeb publiskā procesā valsts deleģētas amatpersonas – zvērināta notāra – uzraudzībā,” norāda G. Litvins.
Likumprojekts turpina praksi, kurā zvērināts notārs kā tiesu sistēmai piederīga amatpersona ir pirmstiesas institūcija.
G. Litvins: “Zvērināts notārs nošķir lietas, kurām ir bezstrīdus raksturs, no lietām, kurās starp pusēm ir strīds. Bezstrīdus lietas tiek pabeigtas notariātā, un tiesas tiek atslogotas. Savukārt strīdi tiek novirzīti un izšķirti tiesā. Abos gadījumos tiesu varas amatpersona izskata lietu, un iznākums tiek nostiprināts publiskā aktā ar augstu juridisko noteiktību. Notariālā kārtība nodrošina kvalitatīvu rezultātu un ietaupa valsts budžeta līdzekļus.
Zvērināta notāra loma būs nepieciešamības gadījumā palīdzēt personai sagatavot pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, pārbaudīt pieteikuma atbilstību likuma noteikumiem, tuvināt parādnieka un kreditora viedokļus par kreditora iebildumiem, informēt valsts reģistrus un ieinteresētās personas, taisīt aktu par atbrīvošanu no parādsaistībām vai noteikt kreditoram termiņu, kurā jāvēršas tiesā. Šis process būs laikietilpīgs un pietiekami sarežģīts. Svarīga būs parādnieka un kreditora viedokļu tuvināšana, ja pastāvēs domstarpības, lai maksimāli daudz lietu noslēgtos notariālajā bezstrīdus procesā un tiesu noslodze būtu pēc iespējas mazāka. Būs arī jāveido reģistrs un tehnoloģiski risinājumi, lai efektīvi un droši notiktu datu apmaiņa starp zvērinātu notāru un ieinteresētajām institūcijām un personām.”