IESNIEGTIE LIKUMRPOJEKTI
Uzņēmumu reģistram būs jānodrošina sankciju subjektu datu analīze un publiska pieejamība
Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Izmaiņas paredz nodrošināt Latvijā pilnvērtīgu gan Eiropas Savienības sankciju ieviešanu, kas noteiktas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu sankcijas.
Tieslietu ministrija skaidro, ka izmaiņas paredz sankciju subjektu datu analīzi un to publisku pieejamību Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros, tādejādi tiks ieviests palīdzīgs instruments ikvienam ekonomiskās aprites dalībniekam, tai skaitā arī valsts institūcijām, piemēram, veicot publiskos iepirkumus.
“Likumprojekts nosaka uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu, citu institūciju sniegtās informācijas, kā arī publiski ikvienam pieejamas informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām un nacionālajām sankcijām (finanšu un civiltiesiskajiem ierobežojumiem) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto vai reģistrēto informāciju un citiem tam iesniegtajiem dokumentiem, lai secinātu noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, un nodrošinātu šo ziņu publisku pieejamību,” informē Tieslietu ministrija.
Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs par tā vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, reģistru ierakstos ierakstītām personām vai citām reģistros reģistrētām personām (tiesību subjektiem), pret kurām piemērotas starptautiskās, nacionālas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrētu ziņas par to, ka attiecīgais tiesību subjekts vai persona ir sankciju subjekts, vai reģistrē informāciju, ka attiecīgajam tiesību subjektam ir paaugstināts sankciju risks, ja sankcijas ir piemērotas personai, par kuru ziņas ierakstītas vai reģistrētas kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem.
Informāciju par sankciju risku plānots reģistrēt arī Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, pret kuru valdes locekli, dibinātāju, dalībnieku, patieso labuma guvēju piemērotas starptautiskās, nacionālās sankcijas (finanšu vai civiltiesiskie ierobežojumi) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.
Minētās atzīmes mērķis ir sniegt pēc iespējas pilnīgāku informāciju privātajam un publiskajam sektoram un kalpotu kā indikators, ka jāveic sankciju risku novērtējums.
Vienlaikus, lai Uzņēmumu reģistrs varētu operatīvi nodrošināt informācijas pieejamību par konstatētajiem tiesību subjektiem, kuri paši ir sankciju subjekti vai ir saistīti ar sankciju subjektu, likumprojekts paredz Uzņēmumu reģistram tiesības Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēt ziņas par to, ka attiecīgais tiesību subjekts ir sankciju subjekts vai arī reģistrēt informāciju par to, ka attiecībā uz tiesību subjektu pastāv iespējams sankciju risks.
Ziņas tiks reģistrētas reģistrācijas lietas publiskajā daļā un būs pieejamas atvērto datu veidā.
Tieslietu ministrija norāda, ka līdz brīdim, kad tiks ieviesta jauna Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas funkcionalitāte, kas ļaus atspoguļot reģistrētās ziņas atzīmju veidā pie Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, apkopotā informācija saraksta veidā Excel formātā tiks publicēta Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kas vienlaikus nodrošinās iespēju to izmantot atvērto datu veidā.
Denonsēs līgumu ar Krieviju par tiesisko palīdzību civillietās un ģimenes lietās
Saeima Ārlietu komisijai nodeva izskatīšanai likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”.
Tas paredz pārtraukt Līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, kas ticis parakstīts 1993. gada 3. februārī.
Līgums paredz, ka tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas līgumslēdzējas puses, kurai adresēts pieprasījums, likumdošanā, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.
Tāpat līgums ticis piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.
Kā norāda likumprojekta autori, šobrīd gan Eiropas Savienība, gan Latvija, gan virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisku valstu ir atzinušas Krievijas Federāciju par terorismu atbaltošu valsti. Latvijas Republikas Ģenerālprokurora ziņojumā par 2022. gadu minēts, ka ir bijuši gadījumi, kad Latvija ir atteikusi Krievijai vairāku personu izdošanu, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija. Līdz ar Krievijas uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā ir samazinājusies sadarbība ar Krievijas iestādēm.
Likumprojekta iesniedzēji uzsver, ka nav saskatāma jebkādas turpmākas sadarabības attīstība starp Latviju un Krievijas Federāciju.
Likumprojekta anotācijā gan skaidrots, ka sadarbība iepriekšminētajos procesos līdz ar līguma denonsēšanu pavisam netiks pārtraukta. Likumprojekta autori skaidro, ka, ņemot vērā, ka Krievijas Federācija un Latvijas Republika ir 1959. gada 20. aprīļa Eiropas padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās dalībvalstis, pēc līguma denonsēšanas tiesiskā sadarbība krimināllietās būšot īstenojama minētās konvencijas ietvaros. Savukārt civillietās tā būs veicama saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietās jautājumos par dokumentu izsniegšanu gan pierādījumu iegūšanā, gan bērnu tiesību aizsardzības jautājumos u. c.
Ar jaunu likumu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” paplašinās reabilitējamo personu loku
Saeima Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodeva likumprojektu “ Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju ”.
Iecerēts, ka likumprojekts aizstās 1990. gada 3. augustā pieņemto likumu “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”, kas reabilitēja personas, kuras bija represētas bez tiesu nolēmumiem vai notiesātas pēc norādītiem Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) Kriminālkodeksa pantiem. Taču likuma pieņemšanas laikā Latvijas teritorijā vēl atradās PSRS bruņoto spēku daļas, darbojās Valsts drošības komiteja (VDK), tāpēc tajā nebija iespējams iestrādāt visus nepieciešamos kriminālkodeksa pantus, jo daudzas personas tika notiesātas armijas, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un citos kara tribunālos.
“Likumprojekts nepieciešams, lai reabilitētu ne tikai nelikumīgi notiesātos, bet arī personas, kas noslepkavotas vai citādi represētas bez jebkāda tiesiska pamata, kā arī okupācijas karaspēka kara tribunālos, VDK darbinieku un aģentu falsificētās lietās, kā arī tiesātas atkārtoti, bez pierādījumiem, bez tiesībām uz aizstāvību par noziegumiem, kuri, atzīstot okupācijas faktu, zaudē savu tiesisko pamatu (dzimtenes nodevība u. c.) un kurus, lai nodrošinātu reabilitācijas procesa nekavējošu uzsākšanu, nevarēja iekļaut reabilitācijas likumā trīs mēnešus pēc neatkarības atjaunošanas pasludināšanas,” teikts likumprojekta anotācijā.
Ar likumprojektu paredzēts reabilitēt visas personas, kuras laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksu, represētas bez tiesu nolēmumiem (tai skaitā personas, kuras nošautas vai citādi nogalinātas, vai kuras mirušas represiju rezultātā), notiesātas (tai skaitā notiesātas armijas kara tribunālos, iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un ieslodzījuma vietu kara tribunālos), vai pret kurām krimināllietas izbeigtas, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem, kā arī personas, kuras represētas ārpustiesas represīvajos varas orgānos.
Likumprojekta 3. pants paredz noteikts, ka likumā norādītajos gadījumos reabilitējamas arī visas personas, kurām ar tiesas lēmumu piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka ir jāreabilitē arī Latvijas teritorijā tiesātie bijušie Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pilsoņi, kā arī šo personu pēcnācēji, kurus Latvijas okupācijas laikā PSRS nelikumīgi represēja Latvijas teritorijā vai par darbībām, kas notika Latvijas teritorijā.
Līdz ar to netika reabilitētas apmēram 2200 personas.
Pagarinās termiņu, līdz kuram tiesa lietas materiālus var nepārvērst elektroniskā formā
Saeimā iesniegts izskatīšanai Juridiskajā komisijā un konceptuāli atbalstīts arī likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”, kas paredz pagarināt pārejas periodu, kurā tiesai ir noteikta iespēja iesniegtos dokumentus nepārvērst elektroniskā formā, ja ir liels papīra formas dokumentu apjoms vai ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ. Termiņš pagarināts līdz 2026. gada 31. maijam.
Paralēli iesniegti un pirmajā lasījumā atbalstīti arī saistītie likumprojekti “Grozījums Krimināllikumā” un “Grozījums Administratīvā procesa likumā”.
Pilnveidos mantojuma lietas atvēršanas kārtību. Mantiniekiem nebūs jāiesniedz dokumenti, kas apliecina Fizisko personu reģistrā pieejamu informāciju
Saeimā iesniegts un konceptuāli atbalstīts par steidzamu atzītais likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Ar to iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus.
Iecerēts, ka zvērināts notārs noskaidros konkrētās ziņas Fizisko personu reģistrā, ja vien tas būs iespējams. Plānots, ka potenciālajiem mantiniekiem tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs, jo gadījumos, kad informācija būs pieejama Fizisko personu reģistrā, tiem nebūs jāiesniedz mantojuma atstājēja miršanas apliecība un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesniedzēja tiesības mantot, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu.
Grozījumi nevienlīdzīgas konkurences veterināro zāļu izplatīšanā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu komersantiem novēršanai
Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Tas sagatavots, lai pilnveidotu veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus, ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2019/6 par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK prasības un noteiktu prasību kopumu attiecībā uz veterināro zāļu (tostarp aktīvo vielu) ražotāju, importētāju un izplatītāju atbilstību labai ražošanas un izplatīšanas praksei vairumtirdzniecībā.
Tāpat likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas ievadīšanu jaunajā Eiropas Savienības (ES) datubāzē, kas aptver veterināro zāļu un aktīvo vielu ražošanu, importu un vairumtirdzniecību, tā novēršot šķēršļus komersantu dalībai ES kopējā tirgū. Tādējādi tiks novērsta nevienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu komersantiem veterināro zāļu tirdzniecības jomā.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Ilgāks intervāls valsts tehniskajām apskatēm un stingrāks regulējums elektroskrejriteņu vadītājiem
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” , kas paredz vairākas vērā ņemamas izmaiņas satiksmes dalībniekiem un transportlīdzekļu īpašniekiem, piemēram, pilnveidot noteikumus elektroskrejriteņu un velorikšu izmantošanai satiksmē, veicināt konkurenci tehnisko apskašu jomā, ieviest uzvedības korekcijas programmu dzērājšoferiem, kā arī veikt citas izmaiņas.
Īsumā par grozījumiem:
- Likumā tiek iekļauta definīcija, kas ir elektromobilis un koplietošanas transportlīdzeklis. Likumā paredzētas pašvaldību tiesības noteikt koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojumus un novietošanas aizlieguma zonas.
- Noteikta obligāta elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija, kā arī reģistrācijas uzlīme. Reģistrācija ir obligāta no nākamā gada 1. janvāra, savukārt esošie transportlīdzekļi jāreģistrē līdz 2024. gada 31. martam.
- Pirmreizējā tehniskā apskate būs jāveic pēc 36 mēnešiem, bet otrā ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem pēc pirmās, trešā – ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem pēc otrās, ceturtā – ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem pēc trešās tehniskās apskates (3+2+2+2 gadu intervāls pirmreizēji reģistrētiem auto).
- Veicinās konkurenci tehnisko apskašu veikšanā, paredzot, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates ietvaros var veikt Ceļu satiksmes drošības direkcijā šim nolūkam akreditēta persona.
- Bargāki sodi velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem par noteikumu pārkāpumiem.
- Par pārkāpumiem, kurus izdarījis velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājs, administratīvo procesu veiks pašvaldību policija.
- Uzvedības korekcijas programma dzērājšoferiem.
- Precizē, ar kādām transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijām var vadīt traktortehniku un kravas elektromobiļus.
- Paredzēts sods par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura radītais trokšna līmenis pārsniedz normatīvajos aktos vai izgatavotāja noteikto.
Tāpat lemts, ka ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties personas ar velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecību. Elektronisko pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina koplietošanas elektroskrejriteņa izmantošanu mobilajā aplikācijā vai tīmekļa vietnē, ir jāveic pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaude.
- Saeima: Nosaka ilgāku intervālu valsts tehniskajām apskatēm un stingrāku regulējumu elektroskrejriteņiem
Likumprojekti militārā poligona “Sēlija” izveidei
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un infrastruktūras izbūvei.
Likums paredz militārajam poligonam “Sēlija” noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Paredzēts, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.
Plašāk par tēmu >>
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja saistītu likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, kas papildina likumu ar militārā poligona definīciju: “Militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas Republikas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana.”
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”, kas paredz noteikt no vispārējā regulējuma atšķirīgu medību tiesību nodošanas kārtību un nomas maksu militārajos poligonos, ņemot vērā militārajos poligonos noteikto medību platību pieejas un attiecīgus medību tiesību izlietošanas ierobežojumus. Šie speciālie nosacījumi būtu attiecināmi uz visiem Latvijas Republikā esošajiem militārajiem poligoniem.
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz noteikt, ka militāro poligonu teritorijā neveido jaunus mikroliegumus.
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, kas paredz noteikt, ka militārajos poligonos var izveidot jaunas aizsargājamās teritorijas, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nav pretrunā ar militārā poligona izveidošanas mērķi un par to ir vienošanās ar Aizsardzības ministriju.
Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts saistītais likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, kas paredz noteikt, ka militāro poligonu infrastruktūras izbūvei nepiemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000).
Valsts meža dienestam būs tiesības ierobežot saimniecisko darbību, lai apkarotu kaitēkļu izplatību
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”, ar ko Valsts meža dienestam tiek deleģētas tiesības pieņemt saimniecisko darbību ierobežojošus lēmumus meža kaitēkļu izplatības un slimību apkarošanai, neizsludinot ārkārtas situāciju.
Grozījumi likumā nepieciešami, lai Valsts meža dienests varētu iespējami ātri reaģēt uz meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās risku. Patlaban Valsts meža dienests var ierosināt noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pasākumus meža aizsardzībai tikai tad, ja šī iemesla dēļ Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju.
Ministru kabinetam nosaka tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Tie nosaka speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.
Likums paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. To varēs izsludināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.
Likums tiek papildināts ar jaunu 35.1 pantu, kurā noteiktas Ministru kabineta pilnvaras, izsludinot robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. Piemēram, Ministru kabinets pierobežā vai tās daļā varēs noteikt:
- īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību;
- īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
- konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe;
- īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
- īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
- tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai;
- valsts pārvaldes amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;
- ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.
Likumā skaidri nosaka robežsarga tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī
Ar grozījumiem jaunā redakcijā izteikts likuma 5. panta pirmās daļas 7. punkts, nosakot, ka Robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Ar grozījumiem tiks skaidri noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.
Likumā noteiks, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētā vietā un laikā.
“Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā,” skaidro Iekšlietu ministrija.
Vairāk par tēmu >>
- Saeima: Saeima pieņem regulējumu pastiprināta robežapsardzības režīma noteikšanai
- Iekšlietu ministrija: Steidzamības kārtā izskatīšanai Saeimā virzīs likumprojektus nolūkā padarīt skaidrāku regulējumu par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma novēršanu
Nosaka tirgus ieņēmuma griestus elektroenerģijas ražotājiem no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam
Elektroenerģijas ražotājiem virsieņēmumi būs jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē, paredz trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.
Ar grozījumiem plānots noteikt pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griestus 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022. gada 1. decembra līdz šā gada 30. jūnijam. Regulējums attieksies uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu būs jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs.
- Saeima: Atbalsta virsieņēmumu investēšanu atjaunīgajos resursos un uzņēmumu energoefektivitātē
- Klimata un enerģētikas ministrija: Ministru kabinets apstiprina grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā
Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija tikai valsts valodā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “ Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kas noteic valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Grozījumi noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos, ir jābūt valsts valodā. Tāpat paredzēts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Pieņem grozījumus “Rail Baltica” projekta raitākai virzībai
Lai veicinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanas procesu, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”.
Grozījumi paredz par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā un ir nepieciešams priekšizpētes darbu, būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšanai.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA
Liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai. Laulības dievturu tradīcijā. Precizēs paternitātes apstrīdēšanas termiņu pēc bērna pilngadības
Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā lēma virzīt likumprojektu “Grozījums Civillikumā”, ar kuru plānots noteikt, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus, taču liecinieku neierašanās nebūs šķērslis laulības noslēgšanai.
Komisija atbalstīja arī saistīto likumprojektu “Grozījums likumā 'Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas noteiks, ka regulējums par atteikšanos no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības noslēgšanas procesā stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā un piemērojams gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniegti pēc minētā datuma.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt tiesības noslēgt laulības pie dievturu garīdznieka. Plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar atsevišķu likumu par savstarpējo attiecību noregulēšanu starp valsti un dievturu reliģisko organizāciju.
Grozījumi Civillikumā paredz precizēt arī termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc pilngadības sasniegšanas.
