“Valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā,” grozījumu izskatīšanas gaitā pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Grozījumi noteic, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat paredzēts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Tāpat noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanā priekšvēlēšanu aģitācijā administratīvo procesu veiks arī Valsts valodas centrs, paredz grozījumi.
Likuma grozījumi rosināti, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos, teikts grozījumu anotācijā.
