“Demokrātijas aizsardzība vairs nav teorētisks koncepts – tā ir reāla un kritiska nepieciešamība. Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu procesos ir realitāte. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Padome un dalībvalstis rīkojas vienoti un izlēmīgi,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Ministru komiteja savā atbildē Asamblejai skaidri pauž politisku vienprātību par demokrātijas apdraudējuma mērogu un gatavību rīkoties, uzsverot, ka valstu pienākums ir aizsargāt vēlēšanas no ārējās ietekmes, dezinformācijas un manipulācijām.
“Ministru komitejas paustā izpratne par apdraudējuma mērogu ir ļoti nozīmīga. Mēs redzam, ka autoritārie režīmi cenšas iedragāt mūsu demokrātijas no iekšienes, izmantojot dezinformāciju un ietekmējot vēlēšanas. Tādēļ ir apsveicami, ka Eiropas Padome šo problēmu uztver nopietni un mobilizē visu institucionālo kapacitāti,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa uzsvēra, ka autoritāro režīmu ietekmes novēršanā svarīga ir valstu savstarpējā solidaritāte, norādot, ka Moldovas piemērs ir spilgts apliecinājums demokrātisko spēku spējai uzvarēt, ja sabiedrība ir labi informēta un noturīga.
Eiropas Padomes Ministru komiteja savā atbildē informē par darbu pie jaunu Eiropas Padomes standartu izstrādes ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas ierobežošanai, tostarp ar krimināltiesiskiem risinājumiem un starptautiskās sadarbības instrumentiem.
Sanāksmē Eiropas parlamentārieši arī apsprieda vairākas jau uzsāktās iniciatīvas: Jauno demokrātijas paktu Eiropai (New Democratic Pact for Europe), Reikjavīkas principus demokrātijai (Reykjavík Principles for Democracy), topošās atjaunotās rekomendācijas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesisko statusu, kā arī Venēcijas komisijas padziļināto pētījumu par ārvalstu iejaukšanos un Budapeštas kibernoziegumu konvencijas (Budapest Convention on Cybercrime) piemērošanu praksē.
Z. Kalniņa-Lukaševica: “Šie lēmumi un uzsāktās iniciatīvas ir ļoti būtiskas arī Latvijai, ņemot vērā Krievijas īstenotās ietekmes kampaņas un tuvojošās Saeimas vēlēšanas. Mēs nedrīkstam ārvalstu spēkiem ļaut “nozagt” demokrātiskas vēlēšanas, kur vēlētājiem jāpieņem savs neatkarīgs un neietekmēts lēmums.”
Politiskās komitejas sēdē tika apspriesta arī turpmākā rīcība un Asamblejas loma Ministru komitejas darba atbalstīšanā. Savukārt nākamās diskusijas plānots veltīt konkrētiem mehānismiem, ar kuriem Asambleja varētu sekmēt Eiropas Padomes standartu izstrādi un ieviešanu.
Šonedēļ, 9. un 10. decembrī, Parīzē notiek Asamblejas komiteju sanāksmes, kuru ietvaros Z. Kalniņa-Lukaševica 9. decembrī vadīja Monitoringa komitejas sēdi un 10. decembrī piedalījās Politiskās komitejas darbā.
