“Vēlēšanas ir mūsu demokrātijas dārgakmens. Tās kļuvušas galveno mērķi mūsu pretiniekiem,” uzrunā sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja uz vairākām tendencēm, kas novērojamas visā Eiropā – ļaunprātīga mākslīgā intelekta izmantošana, vienkāršotu risinājumu dominance, ārvalstu iejaukšanās operācijas.
Z. Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka ārvalstu iejaukšanās operācijas ir konstatētas un pierādītas vairākās valstīs. “No valsts uz valsti atkārtojas vieni un tie paši naratīvi un vienādas politiskās taktikas. Vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, sociālo tīklu algoritmu atbalstītas, izplatās vēja ātrumā, un prevalē pār kvalitatīvu neatkarīgu mediju saturu,” uz problemātiku norādīja Latvijas delegācijas vadītāja.
Z. Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla Moldovas piemēru, kur Krievija mēģināja ietekmēt vēlēšanu iznākumu, ieguldot finanšu resursus simtiem miljonu eiro apmērā.
“Moldova pierādīja, ka koordinēts institūciju darbs un atklāta, godīga komunikācija ar sabiedrību ļauj nosargāt demokrātiju,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa uzsvēra, ka ļaunprātīgus ārvalstu ietekmes mēģinājumus ir būtiski savlaicīgi novērst, nevis apkarot, kad tie jau izplatījušies, tostarp kā plašas dezinformācijas kampaņas.
“Šobrīd kremļa mērķis ir izmantot vēlēšanas, lai vājinātu Eiropas valstu atbalstu Ukrainai, atceltu sankcijas un ietekmētu suverēnu valstu politisko kursu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka vēlēšanas kļūst par instrumentu šīs stratēģijas īstenošanai,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Asamblejas 2026. gada pirmajā plenārsesijā Eiropas parlamentārieši apsprieda ziņojumu “Vēlēšanas krīzes laikos”, kas apliecina – vēlēšanu drošība un noturība ir viens no Eiropas demokrātisko valstu centrālajiem dienaskārtības jautājumiem. Tāpat arī Asambleju uzrunāja un vairākās diskusijās piedalījās Moldovas prezidente Maija Sandu (Maia Sandu).
Asamblejas plenārsesijā Z. Kalniņa-Lukaševica prezentēja arī Monitoringa komitejas progresa ziņojumu par 2025. gadu, kurā pausts arī Asamblejas nosodījums Krievijas Federācijas bezprecedenta iejaukšanās īstenošanai Moldovas parlamenta vēlēšanās un tās centieniem destabilizēt valsti.
Savā uzrunā viņa īpaši uzsvēra demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības nozīmi šobrīd, kad atsevišķas valstis apzināti ignorē starptautisko tiesību principus. Tādēļ Eiropas Padomes vērtības un dalībvalstu saistību uzraudzība ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk, norādīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Līdz ar ziņojuma prezentāciju Z. Kalniņa-Lukaševica noslēdza savu pilnvaru termiņu Monitoringa komitejas vadībā, kas ir maksimālais pilnvaru termiņš saskaņā ar Asamblejas darba noteikumiem.
