IPU 152. asambleja notika Stambulā, Turcijā, un tajā pulcējās parlamentārieši no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem globālajiem jautājumiem un stiprinātu parlamentu lomu starptautiskajā sadarbībā. Šogad asamblejas centrālā tēma bija “Cerību stiprināšana, miera nodrošināšana un taisnīguma veicināšana nākamajām paaudzēm”. Kopā ar J. Simanovsku Saeimu IPU asamblejā pārstāvēja arī deputāti Andrejs Judins un Edmunds Teirumnieks.
Uzrunā dalībniekiem J. Simanovska norādīja, ka Latvija kopā ar partnervalstu parlamentiem aktīvi strādā, lai dokumentētu Krievijas agresijas nodarītos zaudējumus un veicinātu starptautiskus atbildības mehānismus. Latvijas delegācijas vadītāja uzsvēra, ka IPU pieņemto rezolūciju nozīme nav tikai to formulējumos, bet gan to praktiskā īstenošanā – nacionālajos likumos, valsts budžetos un politiskajos lēmumos.
Asambleja kā steidzamu pieņēma rezolūciju par nepieciešamību stiprināt parlamentāros centienus pamiera saglabāšanai un miera veidošanai Tuvajos Austrumos un citos reģionos. Dokumentā uzsvērta starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas nozīme, īpaši attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsardzību, humānās palīdzības pieejamību un kritiskās infrastruktūras saglabāšanu, kā arī aicināts stiprināt parlamentāro diplomātiju un nodrošināt atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Rezolūcijā parlamentārieši aicina konfliktā iesaistītās puses atsākt sarunas, ievērot pamieru un atturēties no darbībām, kas varētu veicināt turpmāku eskalāciju, vienlaikus uzsverot parlamentu nozīmi miermīlīgu un ilgtspējīgu risinājumu veicināšanā.
Pasākuma noslēgumā tika pieņemtas vēl divas rezolūcijas, tostarp par parlamentu lomu pēckonflikta atjaunošanā un taisnīga, noturīga miera nodrošināšanā. Latvija šai rezolūcijai bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, un visi tie guva atbalstu, tostarp tie, kas saistīti ar starptautisko kriminālatbildību. Latvijas ierosinājumos uzsvērta taisnīga miera nozīme, agresoru saukšana pie atbildības, upuru tiesību aizsardzība, atbildība par vides degradēšanu, kā arī valsts vadīta un parlamentu uzraudzīta pēckonflikta atjaunošana, kas ietver institūciju stiprināšanu, sociālekonomisko attīstību, sabiedrības saliedētību un vides atjaunošanu. Pieņemtās rezolūcijas ir saistošas visām IPU dalībvalstīm.
Stambulā notika arī organizācijas ģenerālsekretāra vēlēšanas, kurās par jauno ģenerālsekretāri tika ievēlēta Anda Filipa no Rumānijas. Viņas ievēlēšana iezīmē nozīmīgu pavērsienu organizācijas attīstībā, jo A. Filipa ir gan pirmā sieviete šajā amatā, gan pirmā pārstāve no Austrumeiropas. Tas ir būtisks solis organizācijas turpmākās darbības un prioritāšu veidošanā, vienlaikus stiprinot arī mūsu reģiona, tostarp Baltijas valstu, interešu izpratni un pārstāvību starptautiskajā līmenī.
Divpusējo tikšanos laikā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) parlamentu delegācijas ar Ukrainas delegāciju pārrunāja situācija Ukrainā, aktuālos izaicinājumus, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iespējas sniegt vēl lielāku atbalstu Ukrainai.
Pastāvīgās komitejas ANO jautājumos sēdē tika pārrunāta nepieciešamība padarīt ANO efektīvāku un reprezentatīvāku, tostarp pārskatot ANO Hartu, ierobežojot Drošības padomes veto izmantošanu un stiprinot Ģenerālās asamblejas lomu.
Starpparlamentu savienība ir pasaulē vecākā un plašākā demokrātiski ievēlētu parlamentu organizācija, dibināta 1889. gadā, un tā apvieno 183 nacionālos parlamentus no visiem pasaules reģioniem. IPU nodrošina unikālu globālu platformu parlamentāriešiem, lai dialogā sekotu līdzi pasaules politikas procesiem, tos izvērtētu un ietekmētu. Organizācijas mērķis ir stiprināt demokrātiju un mieru, veicināt ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un starpvalstu sadarbību.
