Arī Zviedrijas tirgus izjūt krīzi
Tāpat kā citviet, pasaules finanšu krīzes ietekmē arī Zviedrijā samazinājusies biznesa aktivitāte. Vairākās saimniecības nozarēs ražošana ir sašaurinājusies pat par ceturtdaļu. Taču kopumā šīs valsts ekonomika pat šajos grūtajos laikos netaisās kapitulēt. Valdība ir daudz darījusi valsts finanšu sistēmas stabilizācijā, taču nav aizmirsti arī uzņēmēji. Īpašu palīdzību ir saņēmusi Zviedrijas auto industrija. Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam tiks tērēti 45 miljardi eiro. Un tas nav viss – uzņēmumu ienākumu nodoklis samazināts no 28% līdz 26,3 procentiem. Lieli līdzekļi tiek atvēlēti arī pētniecībai un jaunu produktu radīšanai.
Zviedrijas iekšzemes kopprodukts ir sasniedzis 300 miljardu eiro. Valdības oficiālais portāls gan prognozē, ka šogad IKP varētu kristies par četriem procentiem un ļoti iespējams, ka bezdarbs gada beigās sasniegs pat 12% atzīmi. Taču ar inflācijas rādītājiem zviedri ir apmierināti – tā pagaidām stabilizējusies nulles līmenī. Vidējā alga privātajā sektorā svārstās ap 3000 eiro. Tāpēc Latvijas komersantiem, kas Zviedrijā vēlas atvērt savu pārstāvniecību, nāksies rēķināties ar visai lieliem izdevumiem, tika norādīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) seminārā, kurā Latvijas uzņēmējus iepazīstināja ar biznesa iespējām Zviedrijā.
Mūsu uzņēmēji, sākot biznesu kaimiņzemē, palīdzību vispirms var meklēt LIAA pārstāvniecībā, kas mājvietu radusi mūsu valsts vēstniecībā Stokholmā. Tās vadītājs Guntis Rubīns atzīst, ka Latvijas uzņēmēju interese par Zviedrijas tirgiem īpaši augusi kopš šā gada sākuma. Šeit konsultācijas ir lūguši vairāk nekā simts mūsu valsts firmu pārstāvju, kas Skandināvijā vēlas uzsākt darījumus. Latvijas pārstāvniecība uzņēmējiem organizē kontaktbiržas un dažādus citus pasākumus. Šo iespēju ir izmantojuši mūsu būvmateriālu ražotāji un poligrāfijas pakalpojumu sniedzēji.
LIAA pārstāvniecība strādā arī ar zviedru investoriem, kuru skaits krīzes laikā gan ir sarucis. Taču pilnībā interese par Latviju nav noplakusi. Kopumā LIAA ir izdevies īstenot vairākus projektus mašīnbūves sektorā un citās jomās.
"Valdība ir daudz darījusi valsts finanšu sistēmas stabilizācijā, taču nav aizmirsti arī uzņēmēji."
Kā liecina statistika, Zviedrija ir piektais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Pāri Baltijas jūrai mēs galvenokārt vedam kokrūpniecības, arī mašīnbūves izstrādājumus. Visai ievērojams ir arī tekstilrūpniecības ražojumu eksports. Šo produkciju gan lielākoties ražo zviedriem piederošie uzņēmumi, kas mājvietu raduši Latvijā.
Pēdējos gados vērojama jauna tendence: mūsu firmas vairs nedarbojas kā apakšuzņēmēji, bet ar saviem produktiem un pakalpojumiem meklē vietu Zviedrijas tirgū. Savu biznesu kaimiņzemē ir izveidojuši uzņēmumi „Hanzas elektronika”, „RIPO Fabrika”, „Primekss” un citi. Šā gada martā bija reģistrēti 617 Zviedrijas un Latvijas kopuzņēmumi.
Perspektīvās saimniecības nozares
Viens no Zviedrijas industrijas flagmaņiem ir mašīnbūve. Taču daudzi šīs nozares uzņēmumi tagad gan pieder ārzemniekiem.
Valdība ir pasludinājusi mērķi divdesmit gadu laikā atbrīvoties no naftas atkarības. Tāpēc lieli resursi tiek ieguldīti pētniecībā. Vairākas Latvijas mašīnbūves firmas jau ir izveidojušas sadarbību ar partneriem Zviedrijā.
Lai šajā nozarē atrastu partnerus, G. Rubīns iesaka izmantot izstādes. Piemēram, starptautiskajā izstādē „Elmia subcontractor” (www.elmia.se/subcontractor) Latvija tradicionāli organizē nacionālo stendu. Tā durvis vērs šā gada novembrī. Mūsu uzņēmējiem interesanta varētu būt arī „Tekniska mässan” (www.tekniskamassen.se) un citas.
Zviedrijas tekstilrūpniecība vairs neražo apģērbu: to lielākoties iepērk no ārzemēm, jo tā ir lētāk. Nozare galvenokārt ir pievērsusies tehniskā tekstila ražošanai auto rūpniecībai un citām nozarēm. Zviedru zinātnieki strādā ar nanotehnoloģijām. Šos audumus izmanto filtrēšanai, skaņu izolācijai, elektronikā, biomedicīnā un citur.
"Latvijas uzņēmēju interese par Zviedrijas tirgiem īpaši augusi kopš šā gada sākuma."
Zviedriem mēs varētu būt interesanti ar apģērba dizaina paraugiem. Arī šajā nolūkā G. Rubīns iesaka apmeklēt vadošo tekstilnozares izstādi „Formex & Textile Exhibition” (www.formex.se) Stokholmā. Interesanta varētu būt arī pastāvīgā ekspozīcija „Modecenter” (www.modecenter.se), kas darbojas Zviedrijas galvaspilsētā.
Zviedrijā savu tirgu var atrast arī poligrāfijas pakalpojumu sniedzēji un, protams, pārtikas ražotāji. Šeit jāpiebilst, ka pārtikas ražošana ir ceturtā lielākā Zviedrijas industrijas nozare (gada apgrozījums 13,5 miljardi eiro, 3100 uzņēmumu). Kaimiņi importē dārzeņus, augļus, zivju produkciju, gaļas produktus un citu. Pēdējā laikā zviedri priekšroku dod ekoloģiskai, kā arī lietošanai sagatavotai produkcijai. Partneru meklējumos var izmantot izstādes un dažādas organizācijas, piemēram, „The Swedish Food Federation” (www.li.se), „The Swedish Dairy Association” (www.svenskmjolk.se) un citas.
Zviedri izrāda interesi arī par IT, būvniecības nozari, mēbelēm, farmāciju un biotehnoloģijām. Informāciju par Zviedrijas tirgu var iegūt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kā arī citās institūcijās. Latvijas uzņēmēju interesi varētu saistīt publisko (valsts) iepirkumu vietne www.opic.com.
Biznesa kultūra Zviedrijā
Uzreiz jāsaka, ka mūsu valstu biznesa kultūrā nav būtisku atšķirību, taču ir savas nianses, kas jāņem vērā, strādājot ar zviedru uzņēmējiem. Tieši šo īpatnību zināšana var veicināt savstarpējo sadarbību.
Dibinot kontaktus ar partneriem, zviedru mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji ļoti lielu uzmanību pievērš potenciālās partnerfirmas darbības vēsturei, uzsver Zviedrijas Eksporta padomes Latvijā projektu vadītājs Ansis Mūrnieks. Pirmie kontakti parasti sākas ar atmiņām par uzņēmuma dibināšanas apstākļiem, radiniekiem, kas tur darbojušies utt., jo daudzi no tiem parasti ir ģimenes uzņēmumi. Protams, zviedru uzņēmēji vēlas dzirdēt arī līdzīgu stāstu par topošā partnera uzņēmumu. Tas dod iespēju saprast, ar ko turpmāk nāksies sadarboties, kāda ir šo cilvēku kvalifikācija, kādas vājās puses.
Jāņem vērā, ka Zviedrijas biznesa pamats ir visu uzņēmumā strādājošo kopdarbs, kas virzīts uz noteiktu mērķu sasniegšanu. Daudzus lēmumus viņi pieņem kolektīvi, izzinot katra viedokli. Dažkārt šāds komandas darbs gan kavē lēmumu pieņemšanu.
"Latvijas uzņēmējiem nekādā ziņā nevajadzētu pārcensties ar sava statusa apliecinājumu, piemēram, potenciālos zviedru partnerus pa objektiem vadājot ar jaunākā modeļa „BMW” vai kādu citu dārgu auto."
Zviedri meklē vidusceļa risinājumu, lai visi būtu apmierināti. Starp citu, šāda nostāja ir vērojama arī ikdienā. Zviedru uzņēmēji ir visai piesardzīgi, viņi parasti negrib uzņemties riskus. Tieši tāpēc viņi nevēlas saistīties ar tā dēvēto ātro biznesu, kur peļņu var gūt jau rīt. Kaimiņi ir tendēti uz ilglaicīgu, stabilu un prognozējamu sadarbību. Tāpēc A. Mūrnieks mūsu uzņēmējiem iesaka rūpīgi apsvērt produktu piegādes termiņus un naudas plūsmas grafikus. Veidojot sadarbību, visas darbības būtu jāplāno ilgtermiņa kontekstā, jo pasūtījuma neizpildīšana laikus var beigties visai bēdīgi: kontakti gluži vienkārši tiks pārtraukti.
Sarunu laikā ar zviedru uzņēmējiem noteikti jāuzsver, ka attiecīgam Latvijas uzņēmumam ir augsta atbildības pakāpe pret apkārtējo vidi. Tas, piemēram, ražošanā izmanto jaunākās tehnoloģijas, kuras nenodara kaitējumu dabai vai ir īstenojis citus pasākumus. Zviedriem ir svarīgi, lai sadarbības partneris nodrošinātu normālus darba apstākļus savam personālam.
Zviedri nav pieraduši arī pie mūsu birokrātijas – daudziem izbrīnu izraisa zīmogi uz dažādiem dokumentiem, sarežģītā pavadzīmju sistēma un citi mums jau ierastie papīri.
Latvijas uzņēmējiem nekādā ziņā nevajadzētu pārcensties ar sava statusa apliecinājumu, piemēram, potenciālos zviedru partnerus pa objektiem vadājot ar jaunākā modeļa „BMW” vai kādu citu dārgu auto. Šāds brauciens zviedram būs eksotisks piedzīvojums, par kuru pēc tam viņš ilgi stāstīs citiem. Taču diemžēl šādu izrādīšanos viņš neuztvers par veiksmes apliecinājumu, bet gan kā signālu par kaut kādiem zemūdens akmeņiem, no kuriem labāk būtu jāizvairās.
Biznesa sarunās īpaši jāuzsver produkta funkcionalitāte, dizains, citas īpašības, tās apliecinot ar testu rezultātiem un sertifikātiem. Taču galvenais – zviedri visaugstāk novērtēs draudzību, tiešu un precīzu komunikāciju.
